Paplašinātā meklēšana
Meklējam domāšana.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (64):
- gars Apziņa, domāšana.
- valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
- Atgūt sevi Atgūt pašsavaldību, skaidras domāšanas spēju.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
- atskaidrot Būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana).
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids. Arī burta kalps.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas. Arī filozofs.
- doktrinārisms Doktrināram [1] raksturīgais domāšanas veids, spriedums, rīcība.
- doma Domāšanas saturs, tas, kam pievēršas domāšanas procesā.
- apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās). Apcerēšana, pārdomāšana.
- izgudrot Ilgstošas domāšanas rezultātā atrisināt, izlemt (piemēram, kādu jautājumu). Izdomāt (1).
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.). Arī uzplūdums (2).
- Atzīšanas koks Kritiskās domāšanas sākums.
- Atzīšanas koks Kritiskās domāšanas sākums.
- Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Skaidra galva Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- Formālā loģika Loģikas nozare, kas pētī vienkāršākos pareizas domāšanas likumus un formas.
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- dogmatisms Nekritisks domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml., neievērojot konkrētos apstākļus. Relatīvās patiesības pārvēršana absolūtā, mūžīgā patiesībā.
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
- Veselais saprāts Noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts.
- mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības.
- galva Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- Garā vājš Psihiski slims. Ar vāji attīstītām domāšanas spējām.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
- izziņa Sabiedrības attīstības likumu nosacīts un ar praksi nešķirami saistīts process, kurā cilvēka domāšana atspoguļo un atveido īstenību.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Ar vienu slotu perami Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
- Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
- Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
- bezdomība Stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība.
- Domu lidojums Strauja domāšanas gaita. Iztēles, fantāzijas darbība.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- bezdomu Tāds (stāvoklis), kad nenoris (spraigs) domāšanas process Tāds, kas liecina par šādu stāvokli.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- negudrs Tāds, kam ir vājas domāšanas spējas. Tāds, kas vāji uztver, saprot.
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze. Arī gudrs (1).
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- sadomāts Tāds, kas neatbilst īstenībai, nav patiess (par domāšanas procesa, iztēles rezultātu).
- mehānisks Tāds, ko veic bez aktīvas, arī radošas domāšanas.
- bezdomīgs Tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība. Tāds, kas tiek veikts nedomājot.
- sakarīgs Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir sakārtoti sistēmiskā, loģiskā, labi uztveramā secībā (piemēram, par tekstu, domāšanas procesu, darbību kopumu).
- pārvērsties Tēlojot (lomu), kļūt ārējā izskatā, uzvedībā, domāšanas veidā u. tml. atbilstošam attiecīgajam tēlam.
- Iekšējā runa Valodas līdzekļu izmantojums domāšanas procesā (bez to ārējās izpausmes).
- lidojums Viegla, strauja (domāšanas, iztēles) darbība.
- Pretstatu cīņa Viena no vispalīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
- dialektika Zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas pašiem vispārīgākajiem attīstības likumiem.
- loģika Zinātne par domāšanas likumiem un formām.
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
domāšana citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV