Paplašinātā meklēšana
Meklējam sprostot.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (42):
- aizķept Aizpildīties, aizsprostoties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev. Izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam. _imperf._ Dambēt ciet.
- mīnēt Aizsprostot (ko) ar mīnām. Gatavot uzspridzināšanai (ko), novietojot mīnas.
- uzdambēt Aizsprostot, aizdambēt.
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- aizkrustot Aizšķērsot, aizsprostot (ceļu).
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- aizaugt Augot, pārveidojoties sašaurināties vai pilnīgi aizsprostoties.
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties. _imperf._ Birt ciet.
- aizblīvēt Blīvi aiztaisīt, arī aizsprostot, aizsegt.
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- aizbūvēt Būvējot aizsprostot (ko).
- sasprostot Iesprostot (vairākus, daudzus).
- iespundēt Iesprostot.
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā). Kraujot aizsprostot.
- aizkravāt Kravājot (ko), piepildīt. Kravājot (ko), aizsprostot. Aizkraut.
- nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
- ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
- iesprostojums Paveikta darbība --> iesprostot. Iežogojums, sprosts.
- nosprostojums Paveikta darbība, rezultāts --> nosprostot. Aizsprostojums (1). Arī nosprosts.
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot. Raušot novietot (kam priekšā).
- aizdambēties Refl. --> aizdambēt. Aizsprostoties.
- aizsprostoties Refl. --> aizsprostot. Tikt aizsprostotam.
- nosprostoties Refl. --> nosprostot. Tikt nosprostotam.
- aizsprostojums Rezultāts --> aizsprostot.
- aizsalt Salā piepildīties, aizsprostoties ar ledu (piemēram, par caurulēm).
- dambēt Savienojumā ar «ciet»: aizsprostot (tecējumu) ar dambi.
- aizsnigt Sniegot aizsprostot.
- nebrīve Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- brīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- svabadība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- aizkalst Tikt aizsprostotam (piemēram, sakalstot kādai vielai).
- piestrēgt Tikt piepildītam (ar ko, parasti šaurā vietā). Aizsprostoties.
- aizžņaugt Žņaudzot aizspiest vai aizsprostot. _imperf._ Žņaugt ciet.
sprostot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV