Paplašinātā meklēšana
Meklējam eģe.
Atrasts vārdos (46):
- eģe:1
- seģene:1
- zeģene:1
- leģenda:1
- reģents:1
- veģetēt:1
- zieģele:1
- ķieģelis:1
- veģetārs:1
- zieģelēt:1
- zieģelis:1
- leģendārs:1
- reģenerēt:1
- spieģelis:1
- deģenerāts:1
- ieģeņģerēt:1
- ķieģeļnīca:1
- reģenerāts:1
- veģetācija:1
- veģetatīvs:1
- dižķieģelis:1
- dobķieģelis:1
- jēlķieģelis:1
- ķieģeļkrāsa:1
- ķieģeļsārts:1
- mūrķieģelis:1
- pieģeņģerēt:1
- veģetārisms:1
- deģenerācija:1
- deģeneratīvs:1
- deģenerēties:1
- ķieģeļceplis:1
- reģenerācija:1
- reģeneratīvs:1
- reģenerators:1
- reģenerēties:1
- spieģelēties:1
- veģetārietis:1
- veidķieģelis:1
- ķieģeļfabrika:1
- ķieģeļsarkans:1
- leģendaritāte:1
- sarkanķieģeļu:1
- silikātķieģelis:1
- ķieģeļrūpniecība:1
- pirmsveģetācijas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (136):
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- vairķermenis Auga veģetatīvā daļa, ar kuru tas vairojas.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- Vasu sistēma Auga virszemes veģetatīvās daļas.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- potējums Augs, kam ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- sakne Augstāko augu veģetatīvais orgāns, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- Veģetatīvā pavairošana Augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- sūnaugi Augu nodalījums, kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu. Šī nodalījuma augi.
- klons Augu vai zemāko dzīvnieku organisma pēcnācēji, kas radušies no viena īpatņa veģetatīvās vairošanās ceļā.
- laponis Augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās.
- apraušana Augu veģetatīvās pavairošanas paņēmiens - jauno dzinumu iesakņošana, tos apraušot.
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis. Grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- manna Brīnumbarība (vecās derības leģendās).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu. Atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām.
- augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
- dobķieģelis Caurumotais ķieģelis.
- deģenerāts Cilvēks ar fiziskām vai psihiskām deģenerācijas pazīmēm.
- veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
- vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
- reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (2).
- reģenerācija Darbība, process --> reģenerēt (3).
- veģetācija Darbība, process --> veģetēt (1).
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā.
- izvirst Deģenerēties (1).
- izdzimt Deģenerēties, izvirst.
- ķieģeļfabrika Fabrika, kur ražo ķieģeļus.
- reģenerators Ierīce, iekārta u. tml., kas (ko) reģenerē (Z).
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- sunna Islama tekstu krājums, kurā Ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- attīstīt Izveidot (veģetatīvos orgānus) - par augiem.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- Veģetatīvā vairošanās Jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
- rupjkeramika Keramikas izstrādājumi (piemēram, ķieģeļi, drenu caurules), kas sastāv no samērā rupjgraudaina materiāla.
- gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
- Mentora metode Koku potēšanas metode, pēc kuras ar attiecīgi izvēlētu potzaru panāk pārmaiņas augļu koku veģetatīvajā attīstībā.
- pēcaudzēšana Kultūraugu audzēšana citā vidē (ilga veģetācijas perioda beigu posma, pēc vēlas sējas).
- jēlķieģelis Ķieģelis, kura rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
- Ķieģeļu ceplis Ķieģeļceplis Ķieģeļnīca.
- Ķieģeļu ceplis Ķieģeļceplis. Ķieģeļnīca.
- Ķieģeļu fabrika Ķieģeļfabrika.
- ķieģeļceplis Ķieģeļnīca. Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns. Iekārta ķieģeļu ražošanai.
- attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku. Viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju. Mistrā - nozīmīgākais augs.
- dižķieģelis Liela izmēra ķieģelis.
- snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
- artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās. Distrofiskais artrīts.
- tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- mūrķieģelis Mūra ķieģelis.
- samūrēt Mūrējot sastiprināt (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- ķieģeļnīca Neliels ķieģeļrūpniecības uzņēmums.
- remontantneļķe Neļķe, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- nefroze Nieru kamoliņu un kanāliņu iekaisums un to deģeneratīvas pārmaiņas.
- izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks. Deģenerāts.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē.
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- sibilla Pareģe (senajā Grieķijā, senajā Romā).
- potēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) cita, radniecīga auga veģetatīvos orgānus (dzinumu, pumpuru), lai mainītu (šī auga) īpašības.
- sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (vairākiem, daudziem augiem) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus; pārstādīt un pieaudzēt (augu lielākam daudzumam) citu, radniecīgu augu veģetatīvos orgānus.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2). Vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- uzpotēt Potējot savienot divu radniecīgu augu veģetatīvās daļas.
- ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
- pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Deltas no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
- deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (1).
- deģenerācija Process, stāvoklis --> deģenerēties (2).
- izdzimtība Psihisks, fizisks kroplums, kas radies no dzimšanas. Deģenerācija (1).
- deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai (1). Tāds, kam ir deģenerācijas (1) pazīmes.
- reģenerēties Refl. --> reģenerēt (1).
- reģenerēties Refl. --> reģenerēt (Z). Tikt reģenerētam.
- martenkrāsns Reģeneratīva liesmu krāsns lieta tērauda iegūšanai no čuguna un tērauda lūžņiem.
- remontantroze Roze, kas zied vairākkārt vienā un tai pašā veģetācijas periodā.
- ķieģeļrūpniecība Rūpniecības nozare, kurā ražo ķieģeļus (arī citus izstrādājumus no māla).
- pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
- leģendārs Saistīts ar leģendu (1), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (1), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (3), tai raksturīgs.
- reģeneratīvs Saistīts ar reģenerāciju (Z), tai raksturīgs.
- veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs. Tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
- simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
- parasimpātisks Savienojumā «parasimpātiskais nervs»: nervs, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus. Savienojumā «parasimpātiskā nervu sistēma»: veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānus un asinsvadus.
- sedzene Seģene (1).
- starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- sērsēne Sēne ķieģeļsarkanā vai pelēkdzeltenā krāsā.
- neiropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa pastiprināta iedzimta veģetatīvās nervu sistēmas uzbudināmība.
- radziņš Starpskriemeļu skrimšļos deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums.
- bezgaļas Tāds (ēdiens), kas nesatur gāju Arī veģetārs.
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- sarkanķieģeļu Tāds, kas ir celts, veidots no sarkanajiem ķieģeļiem.
- vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
- bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas. Veģetatīvs.
- stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
- pirmsveģetācijas Tāds, kas pastāv, noris pirms veģetācijas sākuma.
- remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
- nezāļains Tāds, kur ir daudz nezāļu. Tāds, kas ir piesārņots ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
- trīsgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas (par augiem).
- viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
- leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1). Tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
- reģenerāts Tas, ko iegūst reģenerācijā (2).
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas. Varoņeposs.
- izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhi jās), kas uz laiku aizstāj monarhu. Reģents.
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā. Teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- taiga Veģetācijas tips, kurā dominē skujkoku meži (Eiropas, Āzijas, Amerikas kontinenta mērenajās zonās, kalnos). Šāda veģetācijas tipa mežs.
- Simpātiskā nervu sistēma Veģetatīvās nervu sistēmas daļa, kas piedalās cilvēka un mugurkaulnieku iekšējo orgānu darbības un vielmaiņas regulācijā.
- briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež.
- pothibrīds Veģetatīvs hibrīds.
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem. Micēlijs.
- micēlijs Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem. Sēņotne.
- mūrēt Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- magone Viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis.
eģe citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV