Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzlikt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas)
- Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas)
- Uzlikt (arī uzvilkt) masku
- Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā
- Uzlikt (kādam) ķepu
- Uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni
- Uzlikt (savu) zīmogu
- Uzlikt (savu) zīmogu
- Uzlikt (skaņu) plati
- Uzlikt (visu) uz vienas kārts
- Uzlikt galdā
- Uzlikt jumtu
- Uzlikt kroni
- Uzlikt kroni
- Uzlikt muitu
- Uzlikt muitu
- Uzlikt punktu uz i
- Uzlikt ragus
- Uzlikt roku uz sirds
- Uzlikt uz āķa (arī uz makšķeres)
- Uzlikt veto
- Uzvilkt (arī uzlikt) masku
Atrasts skaidrojumos (32):
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur). Uzmest (2).
- uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
- Sausa maize Ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai. Noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
- saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
- uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1).
- uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
- uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
- Uzsist galdā Strauji uzlikt uz galda.
- uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
- uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- pastozs Tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.
- parūkains Tāds, kas valkā parūku. Tāds, kam ir uzlikta parūka.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
- uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
- uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
uzlikt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV