Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūkot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (39):
- Pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- izbrukt Brūkot (vietumis) izgāzties.
- iebrukt Brūkot lejup, salūzt, izjukt.
- uzbrukt Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
- aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
- piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- iebrukt Brūkot, grūstot ievirzīties (kur iekšā).
- aizbrukt Brūkot, grūstot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- Jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
- aizgrūt Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to). Strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot). Arī izjukt (1).
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- sabrukt Sagāzties un pārvērsties drupās. Sagrūt (1). Arī brūkot nonākt avārijas stāvoklī.
- Kaverna izkrīt Saka, ja izveidojas kaverna (parasti plaušās), sabrūkot audiem.
- izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
- pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt. Izsprukt (3).
- pieklupt Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt), parasti uzbrūkot (par dzīvniekiem).
- nobrukums Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
- lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- iekrist Uzbrūkot strauji ieķerties (kādam, piemēram, drēbēs, matos).
- sakrist Uzbrūkot strauji saķerties (par cilvēkiem).
- klupt Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
- krist Uzbrukt, mesties virsū, (par dzīvniekiem). Uzbrūkot cieši tvert ar zobiem, knābi, nagiem u. tml.
rūkot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV