Paplašinātā meklēšana
Meklējam tilpe.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (111):
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- nosēdbaseins Baseins, tvertne, tilpe nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu. Dzīvnieku bentoss.
- pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
- Ūdens spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas.
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- ordinārs Ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Krist (7).
- krist Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu). Kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Kristies (1).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni). Nokristies (1).
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- Klejojošais ledus Ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- Ledus sega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu. Ledus sega.
- Polārais ledus Ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- uzledojums Ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni). Mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām. Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) iesāk mutuļot. Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu bridi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā daļa. Aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai. Sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- sausgultne Sausa (Vidusāzijas tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- krasts Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei). Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- tilpe Savienojumā ar «ūdens»: ūdenstilpe.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta. Sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- senkrasts Senas ūdenstilpes krasts.
- vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.). Tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- tukšs Tāds, kurā nav ūdens (parasti par aku, ūdenstilpes gultni).
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu. Pieplūde (1).
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- Ūdens tilpe Ūdenstilpe.
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
- krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- vēdas Viegla, vienmērīga (kā, piemēram, koku, to zaru) šūpošanās, arī trokšņi, ko rada šāda šūpošanās. Viegla, vienmērīga (ūdenstilpes virsmas) viļņošanās.
- mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē. Telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- peldvieta Vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm.
- Virs ūdens Virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti, to skarot).
- ūdenslīmenis Virsa (ūdenstilpei).
- līmenis Virsma (ūdenstilpei).
- Zem ūdens Zem (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa.
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni). Zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi). Zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā. Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- limnoloģija Zinātnes nozare, kas pētī iekšējās ūdenstilpes.
- pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā.
tilpe citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV