Paplašinātā meklēšana
Meklējam litera.
Atrasts vārdos (24):
- litera:1
- literatūra:1
- literarizēt:1
- daiļliteratūra:1
- operliteratūra:1
- sēnalliteratūra:1
- vijoļliteratūra:1
- literatūrkritika:1
- literatūrteorija:1
- literatūrvēsture:1
- literatūrzinātne:1
- patentliteratūra:1
- literatūrkritiķis:1
- literatūrkritisks:1
- klavierliteratūra:1
- detektīvliteratūra:1
- kriminālliteratūra:1
- oriģinālliteratūra:1
- literatūrteorētiķis:1
- literatūrteorētisks:1
- literatūrvēsturisks:1
- literatūrzinātnieks:1
- literatūrzinātnisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (150):
- pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
- klasika Antīkie literatūras un mākslas darbi.
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
- Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- Bulvāra literatūra Banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.
- dekadence Buržuāziskās literatūras un mākslas krīzes parādību kopums imperiālisma laikmetā.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
- kasīda Cildinoša vai pamācoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās vai ik pēc rindas.
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- Literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti, daudzpusīgi atveidots).
- portrets Cilvēka, literāra tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē). Daudz piedzīvojis cilvēks.
- Grāmatu draugs Cilvēks, kas mīl literatūru. Cilvēks, kas daudz lasa.
- rakstnieks Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar daiļliteratūras darbu sacerēšanu.
- beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
- literatūra Daiļliteratūra, arī folklora.
- Bērnu literatūra Daiļliteratūra, kas atbilst bērnu interesēm un uztveres spējām.
- Rakstu māksla Daiļliteratūra.
- Vārda māksla Daiļliteratūra.
- Literāra tiesa Daiļliteratūras darbu apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības.
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem. Kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēta rakstības līdzekļiem. Literatūra (2).
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu. Jaunromantisms.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko. Attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- futūrisms Formālistisks mākslas un literatūras virziens (20. gadsimta sākumā), kas absolutizēja kapitālistiskās pilsētas haotisko dinamiku, noliedza pagātnes kultūru un reālistisku mākslas formu.
- Preciozā literatūra Franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- Klasiskā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai.
- mēģinājums Iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā).
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
- kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
- Klasiskā izglītība Izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem. Šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus. Arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūras teorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- Literatūras teorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības. Literatūrteorija.
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūras vēsture.
- Literatūras vēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām. Literatūrvēsture.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu, kam raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā). Arī popārts.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Lubu (arī sēnalu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Sēnalu (arī lubu) literatūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- Bālais zēns Morāli skaidra, bet dzīvē nevarīga jaunieša tēls pirmspadomju literatūrā.
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- ekspresionisms Novirziens 20. gadsimta sākuma buržuāziskajā mākslā un literatūrā, kurš par mākslas galveno uzdevumu uzskata, mākslinieka subjektīvās pasaules attēlojumu un kuram ir zināmas stihiska sociāla protesta iezīmes.
- oriģinālliteratūra Oriģināla [2] (1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- Sociālistiskais reālisms Padomju literatūras un mākslas pamatmetode, ar ko reālo īstenību attēlo patiesi, tās vēsturiskajā konkrētībā un revolucionārajā attīstībā.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
- burleska Pārspīlēti komisks tēlojums (daiļliteratūrā, skatuves mākslā). Attiecīgais žanrs.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- parakstīties Pasūtīt sev (preses izdevumus). Pasūtīt sev (parakstāmās literatūras izdevumus).
- Iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
- Iziet sporta (arī mākslas, literatūras u. tml.) arēnā Piedalīties, iesaistīties sporta (mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi. Uzsākt nopietni, sistemātiski darboties sportā (mākslā, literatūrā u. tml.).
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu veido kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
- detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
- kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
- debija Pirmā parādīšanās atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- Literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
- Literārais varonis Pozitīvais varonis daiļliteratūrā.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- Tautiskais romantisms Progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- daiļproza Proza (daiļliteratūrā).
- portretēt Radīt (kāda) portretu (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos u. tml.).
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā. Kādas atsevišķas tautas literatūra. Literatūra noteiktā nozarē.
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums. Arī literatūra (1).
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Bruņinieku romāns Romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Konservatīvais (arī pasīvais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīga cilvēka personības absolutizēšana.
- Progresīvais (arī aktīvais, revolucionārais) romantisms Romantisma tendence (daiļliteratūrā), kurai raksturīgi mēģinājumi rast indivīda sakarus ar sabiedrību, lai to pārveidotu.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- Renesanses laikmeta humānisms Sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā). Arī dzeja (3).
- literārs Saistīts ar daiļliteratūru, tai raksturīgs.
- literatūrteorētisks Saistīts ar literatūras teoriju, tai raksturīgs.
- literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
- literatūrvēsturisks Saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs.
- literatūrzinātnisks Saistīts ar literatūrzinātni, tai raksturīgs.
- klasisks Saistīts ar sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras pētīšanu, studēšanu.
- komparatīvisms Salīdzināmā daiļdarbu, daiļliteratūras parādību pētīšana.
- sēnalliteratūra Sēnalu literatūra.
- helēnists Sengrieķu valodas un literatūras speciālists.
- detektīvsižets Sižets (piedzīvojumu filmās, literatūrā), kam pamatā ir kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšana.
- atsegt Skaidri, uztverami attēlot, atveidot, parādīt (piemēram, mākslā, literatūrā). Atklāt.
- drāma Skatuves mākslas veids, kurā izmanto šī daiļliteratūras veida darbus.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- augsts Svinīgs, pacilāts (par literatūras, mākslas parādībām).
- šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- nekaitīgs Tāds, kam nav kaitīgas, nevēlamas ietekmes uz cilvēka psihi, arī sabiedrību (piemēram, par literatūru).
- sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā (parasti par literatūras, mākslas žanru).
- literārs Tāds, kas ir saistīts ar rakstniecību. Tāds, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri nodarbojas ar daiļliteratūru.
- cīnītājs Tas, kam ir kaujiniecisks raksturs, tas, kas dedzīgi pauž kādu ideju (parasti par mākslu, literatūru).
- karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- dadaisms Tēlotājas mākslas un literatūras virziens (Rietumeiropā 20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā).
- varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- Brīvais temats Temats skolas sacerējumam, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver literatūras, nošu produkcijas, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
- dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
- vārds Valodiskais izteiksmes līdzeklis (parasti teātra mākslā, daiļliteratūrā).
- sanskritoloģija Valodniecības un literatūrzinātnes nozare, kas pētī sanskritu un tajā uzrakstītos tekstus.
- varoņtēls Varoņa (1) tēls (literatūrā, mākslā). Spēcīgas, arī cildenas personības tēls (literatūrā, mākslā).
- verists Verisma pārstāvis literatūrā, mūzikā, tēlotājā mākslā.
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
- epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
- lirika Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus drāmai un epikai), kam raksturīgs cilvēka emocionālu pārdzīvojumu attēlojums, parasti saistītā valodā.
- drāma Viens no daiļliteratūras veidiem (blakus epikai un lirikai), kam raksturīgi daiļdarbi, kuri rakstīti personu sarunu vai monologu formā bez autora stāstījuma.
- Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- prerafaelisms Virziens angļu glezniecībā un literatūrā (19. gadsimta vidū), kura pārstāvji par paraugu izmantoja agrās renesanses mākslu (pirms Rafaela).
- tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- literatūrzinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūras zinātne.
- Literatūras zinātne Zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru. Literatūrzinātne.
- ģermānistika Zinātnes nozare, kas pētī ģermāņu valodas un literatūru.
- rusistika Zinātnes nozare, kas pētī krievu valodu, literatūru, kultūru.
- romānistika Zinātnes nozare, kas pētī romāņu valodas un literatūru.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru.
- slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi.
- Zinātniskā bibliotēka Zinātniskās literatūras bibliotēka.
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
litera citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV