Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzvilkt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- Iet (arī kustas) kā uzvilkts pulkstenis
- Kā (uzvilkts) automāts
- Kā uzvilkts automāts (arī mehānisms)
- Uzlikt (arī uzvilkt) masku
- Uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā
- Uzraut (arī uzvilkt) dūmu
- Uzraut (arī uzvilkt) sērkociņu
- Uzvilkt (arī uzlikt) masku
- Uzvilkt (arī uzraut) dūmu
- Uzvilkt (arī uzraut) dūmu
- Uzvilkt (arī uzraut) sērkociņu
- Uzvilkt audeklu
- Uzvilkt loku
- Uzvilkt loku
- Uzvilkt uz zoba
Atrasts skaidrojumos (38):
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
- segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
- uzvelkams Divd. --> uzvilkt.
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
- uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- Padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
- Pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
- venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
- uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
- uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3). Tikt uzvilktam.
- uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6). Tikt uzvilktam.
- apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
- ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
- uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
- uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
- uzvīties Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
- mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
- batuds Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls (izmanto akrobātikā).
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
- kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
- nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
uzvilkt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV