Latviešu literārās valodas vārdnīca

64 265 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam uzvilkt.

Atrasts vārdos (2):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (38):

galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
uzvelkams Divd. --> uzvilkt.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
Padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
Pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3). Tikt uzvilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6). Tikt uzvilktam.
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
uzvīties Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
batuds Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls (izmanto akrobātikā).
ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).

uzvilkt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV