Paplašinātā meklēšana
Meklējam ideja.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (89):
- ievazāt Apzināti izplatīt, ieviest (ko kaitīgu, nevēlamu, piemēram, uzskatus, idejas).
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai). Tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- orhideja Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros (piemēram, orhideja, dzegužpuķe, naktsvijole).
- vulgarizators Cilvēks, kas (ko, piemēram, idejas, atziņas) vulgarizē.
- komunists Cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas.
- entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas (kam), strādā ar sajūsmu, pacilātību. Cilvēks, kuru iedvesmo kāda ideja.
- bruņinieks Cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai.
- ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.
- kohorta Cilvēku grupa, ko cieši saista, piemēram, uzskati, idejas.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos.
- pieļāvums Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- motīvs Doma, ideja, uzskats u. tml., kas pamato, pierāda kādu citu domu, ideju, uzskatu u. tml.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
- doma Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).
- kartēzisms Filozofijas un dabaszinātņu virziens (17. un 18. gadsimtā), kura teorētiskais pamats ir Renē Dekarta idejas.
- vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai).
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā). Arī ideja (4).
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- dominante Galvenā, valdošā ideja. Galvenā pazīme.
- princips Galvenais atzinums, galvenā ideja (kādā teorijā, uzskatu sistēmā). Arī galvenā likumsakarībā (kādā sistēmā).
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā). Galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs. Galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei). Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā).
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- absolūts Ideālistiskajā filozofijā - mūžīgs, nemainīgs, beztelpisks visu lietu un parādību pirmpamats (ideja, gars, dievība).
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml. Iedomāt.
- tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml. Uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja.
- Zem (kā) karoga Kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
- kopideja Kopēja, vienojoša ideja.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
- Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- Atdot (savu) dzīvību Mirt (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.).
- Ziedot dzīvību Mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u.tml.).
- iedoma Neatlaidīga, arī uzmācīga doma, ideja (bieži aplama).
- murgi Neloģiskas, arī nepieņemamas domas, idejas, izteikumi u. tml.
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
- koncepcija Pamatideja (kādā teorijā). Izpratne, traktējuma veids, paņēmiens. Galvenā iecere, ideja.
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības. Panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības). Izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli). Panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- oriģināls Pirmreizējs, autora paša radīts, parasti mākslas, darbs. Mākslas darbs, kurā izmantota patstāvīga ideja. Pirmveidojums, pirmraksts (pretstatā kopijai, tulkojumam u. tml.).
- labējais Politisks darbinieks, kas aizstāv reakcionāras, konservatīvas idejas, uzskatus.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
- iztēle Psihiska norise - kā jauna radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
- interpretācija Radoša, īpatnēja pieeja idejas, satura atklāšanai (parasti izpildītājmākslā).
- iedomāt Rasties, ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu (2), tam raksturīgs. Tāds, kurā tiek paustas sociālisma idejas.
- Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- ligzdene Saprofītiska orhideja ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- izdoma Spēja radīt domāšanas procesā ko jaunu (tēla, priekšstata, idejas u. tml. veidā). Attiecīgais psihiskais process.
- pārņemtība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ideja, doma) spēcīgi ietekmē (piemēram, sabiedrību, cilvēku grupu).
- izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
- estētisms Subjektīvi ideālistisks uzskats par mākslu, kurš izriet no «tīrās mākslas» idejas.
- bezidejisks Tāds (cilvēks), kam nav nozīmīgu ideju. Tāds (cilvēks), kas pauž nepieņemamas idejas.
- oriģināls Tāds, kas ir pirmreizējs, autora paša radīts (parasti par mākslas darbu). Tāds, kurā izmantota patstāvīga ideja (par mākslas darbu).
- komunistisks Tāds, kas pamatojas uz komunisma idejām, tāds, kas pauž komunisma idejas.
- apmāts Tāds, kas pilnīgi atrodas kāda spēcīga pārdzīvojuma, idejas, fantāzijas varā un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- idejisks Tāds, kas satur progresīvas idejas. Tāds, kas ir saistīts ar progresīvām idejām.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām). Tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- bezidejisks Tāds, kurā netiek paustas nozīmīgas idejas. Tāds, kurā tiek paustas nepieņemamas idejas.
- karognesējs Tas, kas pauž progresīvas idejas (parasti māksla, literatūra).
- radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- lozungs Uzsaukums, aicinājums. Uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma.
- sauklis Uzsaukums, aicinājums. Uzsaukuma, aicinājuma formā izteikta ideja, doma. Lozungs (1).
- karogs Vadošā ideja, kas vieno cilvēkus kopīga darbībā, vienotā rīcībā.
ideja citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV