Paplašinātā meklēšana
Meklējam materiāls.
Atrasts vārdos (23):
- materiāls:1
- materiāls:2
- imateriāls:1
- potmateriāls:1
- segmateriāls:1
- sējmateriāls:1
- zāģmateriāls:1
- izejmateriāls:1
- kailmateriāls:1
- miecmateriāls:1
- pildmateriāls:1
- pirmmateriāls:1
- sildmateriāls:1
- slēgmateriāls:1
- slīpmateriāls:1
- stādmateriāls:1
- pamatmateriāls:1
- saistmateriāls:1
- starpmateriāls:1
- videomateriāls:1
- tekstilmateriāls:1
- vadītājmateriāls:1
- miecētājmateriāls:1
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- Dialektiskais materiālisms
- Dialektiskais un vēsturiskais materiālisms
- Materiāls punkts
- Materiāls punkts
- Mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms
- Metafiziskais (arī mehānistiskais) materiālisms
- Naivais materiālisms
- Naivais materiālisms
- Patoloģiskais materiāls
- Potējamais materiāls
- Sēklas materiāls
- Stādāmais materiāls
- Starpināmais materiāls
- Vēsturiskais materiālisms
Atrasts skaidrojumos (140):
- krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
- pārsējs Aptinams, apliekams, uzliekams materiāls, ko izmanto brūču, ķermeņa daļu ārstēšanā, to aizsargāšanai no saskares ar ārējo vidi. Pārsējums, kas izdarīts ar šādu materiālu.
- plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem. No šiem audiem iegūtais materiāls.
- plomba Ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus. Šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls. Izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- drēbe Austs materiāls. Audums, drāna.
- drāna Austs materiāls. Audums.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums. Viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls, ko izmanto ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā.
- porcelāns Blīvs, balts, retāk ietonēts un plānās kārtās caurspīdīgs, keramisks materiāls.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums. Arī viela, materiāls.
- būvbaļķis Būvmateriāls - apaļkoks, baļķis.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals. Sija, būvbaļķis.
- leņķdzelzs Būvmateriāls - dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- kamišīts Būvmateriāls - presēti meldri, ko saista ģipsis, māls, cements.
- asfaltbetons Būvmateriāls, asfalta (1) java ar šķembu, grants, oļu pildvielu.
- kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
- Keramzīta oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- Keramzita oļi Būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
- kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls - betons ar tērauda stiegrojumu.
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- stikls Ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot vielu kausējumu.
- ebonīts Ciets, tumšs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku ar lielu daudzumu sēra.
- šķautnis Četrsturveida zāģmateriāls.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- gaismojums Gaismas daudzums, ko saņem fotomateriāls.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- parkets Grīdas seguma materiāls - plāni dēlīši. Ar šādu segumu veidota grīda.
- relīns Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no gumijas. Gumijas linolejs.
- linolejs Grīdu segmateriāls, kas izgatavots no impregnēta, ar plastiskas masas virskārtu pārklāta izturīga auduma.
- iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis).
- kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
- serde Iežu materiāls, kas ir iegūts ģeoloģiskās izpētes urbumā.
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
- finieris Kokmateriāls - plāna koka skaida.
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām. Šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
- koks Kokmateriāls.
- tievkoks Koks, arī kokmateriāls, kam šķērsgriezums ir samērā mazs.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē. Grimonis.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- grims Krāsas, uzlīmējumi, plastiskais materiāls, ko lieto grimēšanai.
- ketguts Ķirurģijā izmantojams materiāls, ko iegūst no mazu dzīvnieku zarnām.
- pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
- plēve Ļoti plāns (kādas vielas) materiāls, ko izmanto, piemēram, kā pārklāšanai, iesaiņošanai.
- betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
- ilgizturība Materiāla maksimālais spriegums, ko materiāls var izturēt neierobežoti ilgi.
- miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecētājmateriāls.
- miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai. Miecmateriāls.
- kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika. Kaļamais materiāls.
- miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
- vorsalīns Mīksts, sintētisks paklāju materiāls.
- natūra Modelis, arī daba kā paraugs, materiāls (tēlotājā mākslā).
- Neausts audums (arī drāna) Neausts tekstilmateriāls.
- ziņa Neliela apjoma materiāls, piemēram, raksts (masu informācijas līdzekļos), arī attiecīga pārraide (radio, televīzijā).
- bezmiesīgs Nemateriāls.
- imateriāls Nemateriāls.
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- Kūdras plate No kūdras gatavots siltumizolācijas materiāls celtniecībā.
- liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts materiāls.
- brusa No vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
- brikete Noteiktā formā sapresēts materiāls.
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1). Viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls. Arī izejmateriāls.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
- starpbalsts Poligrāfisks materiāls, ko novieto starp lappuses salikuma daļām.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- porolons Porains, viegls, elastīgs materiāls, ko iegūst no poliuretāna.
- potmateriāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs).
- Potējamais materiāls Potēšanai paredzētais materiāls (potcelms, potzars, potpumpurs). Potmateriāls.
- prespulveris Pulveris vai granulēts materiāls izstrādājumu izgatavošanai presējot.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- sējmateriāls Sēklas materiāls.
- linkrusts Sienu apdares materiāls, kas izgatavots no bieza, ar īpašu masu pārklāta papīra vai kartona, uz kura ārējās virsmas parasti ir reljefs zīmējums.
- tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
- sitāls Sīkkristālisks materiāls.
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
- termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas. Siltumizolators.
- siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u.tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u.tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
- šīferis Slāneklis, kas paralēli slāniskuma virzienam šķeļas plānās, gludās plāksnēs. No šāda slānekļa izveidots materiāls.
- smirģelis Slīpēšanai, pulēšanai, asināšanai paredzēts materiāls, kas ir sacementēts, piemēram, no sasmalcināta granīta.
- duļķes Speciālas nogulsnes - klinkera izejmateriāls, ko lieto cementa rūpniecībā.
- stādmateriāls Stādāmais materiāls.
- pildmateriāls Starpināmais materiāls, kailmateliāls.
- aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
- šellaka Sveķi, ko izdala daži tropu augi vai kukaiņi. Viela, materiāls, kas satut šādus sveķus.
- kasete Šādā elementā ievietotais materiāls.
- metālkeramika Šādā veidā iegūts materiāls.
- minerālvate Šķiedrains materiāls, ko iegūst, izkausējot izdedžus, iežus vai to maisījumu, un ko izmanto siltumizolācijai.
- dzīslots Tāds (materiāls), kam ir dzīslojums (2).
- valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- reminiscence Tematisks materiāls (skaņdarbā), kas ir veidots no kādas (tajā) agrāk izmantotas tēmas.
- starpmateriāls Tipogrāfisks materiāls, ar ko salikumā aizpilda atstarpes starp burtiem, vārdiem, rindām, salikuma grupām.
- transplantāts Transplantācijas materiāls - audi, orgāns u. tml., arī mākslīgs veidojums.
- mazgulis Ūdeni uzsūcošs izstrādājums, arī dabas materiāls (kā) mazgāšanai.
- munīcija Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
- mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam.
- tūba Velts, biezs, blīvs vilnas, ķīmiskās u. tml. šķiedras materiāls.
- velteņi Vēļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls.
- videomateriāls Videoieraksta materiāls.
- gāzbetons Viegls celtniecības materiāls - šūnains betons, ko iegūst, betona masā ievadot gaisu vai arī šai masai piejaucot vielas, kas rada gāzes.
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
- silikalcīts Viela (būvmateriāls), kas satur silīciju un kalcītu.
- līmviela Viela, materiāls, ko izmanto (kā) līmēšanai, arī (piemēram, krāsvielu) biezināšanai.
- pamatne Virsma, arī materiāls, uz kura kas ir izveidots.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls [2] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls [2] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balss Vokālās mākslas materiāls. Skaņu kopums, kas raksturīgs dziedāšanai.
- lata Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot apaļkoku neliela profila sloksnēs.
- dēlis Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot baļķi (apaļkoku) dažus centimetrus biezās plāksnēs.
- planka Zāģmateriāls, kas iegūts, garenvirzienā sazāģējot platu baļķi (apaļkoku) biezās plāksnēs.
- kompaunds Zemā temperatūrā kūstošs izolācijas materiāls, ko izmanto elektrotehnikā.
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
- ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns. Dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
- enciklopēdija Zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu vai vairākām nozarēm un kur materiāls izkārtots alfabētiski vai tematiski.
materiāls citās vārdnīcās:
Tēzaurs