Paplašinātā meklēšana
Meklējam saprast.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (110):
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atmosties kā no miega Attapties pēkšņi saprast (ko).
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- Atmosties kā no miega Attapties. Pēkšņi saprast (ko).
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- Meklēt kopēju valodu Censties saprasties.
- Meklēt kopīgu valodu Censties saprasties.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- saprašana Darbība, process --> saprast.
- aprasts Divd. --> saprast.
- saprotams Divd. --> saprast.
- saprotošs Divd. --> saprast.
- mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
- tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
- klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast. Arī mulst.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- Likt just Likt saprast (ko).
- Likt just Likt saprast (ko).
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- Ne bū (arī bī), ne bē Nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
- samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
- uzģist Nojaust, noprast. Arī saprast.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- Atvērt (arī atdarīt) acis Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert. Atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
- izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- (Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- mosties Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- Noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
- lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
saprast citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV