Paplašinātā meklēšana
Meklējam savienojums.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (172):
- spīļapskava Apskāva, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
- spiedsavienojums Ar spiedienu izveidots (kā) savienojums. Pressavienojums.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- drellis Audums, kura pamatu un rakstu veido divu sējumu savienojums.
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums. Konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos).
- bromūdeņradis Broma savienojums ar ūdeņradi.
- slēgums Ciešs savienojums, arī piekļāvums.
- horijambs Četrzilbju pēda, ko veido trohaja un jamba pēdu savienojums.
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums. Šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēliem pārsedz ar trešo dēli.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē. Divskanis.
- skaņkopa Divu vai vairāku valodas skaņu savienojums (piemēram, zilbē, vārdā).
- sublimāts Dzīvsudraba un hlora savienojums - balts, indīgs pulveris.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Elektriskā ķēde Elektriskā sprieguma avota, elektrības vadītāju, elektrisko ierīču un un aparātu savienojums, kam cauri var plūst elektriskā strāva.
- Teikuma loceklis Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
- markazīts Gaiši dzeltens sulfīdu grupas minerāls ar metālisku spīdumu - sēra un dzelzs savienojums.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pievienojums Gramatiski vai leksiski izteikts vārda vai vārdu grupas savienojums ar iepriekšējo izteikuma daļu.
- spleise Īpaši izturīgs savienojums, ko veido, sāpinot virvju vai trošu galus.
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- Diftongisks savienojums Īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r tai pašā zilbē.
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu.
- solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
- jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
- dioksīds Kāda elementa atoma savienojums ar diviem skābekļa atomiem.
- monoksīds Kāda elementa atoma savienojums ar vienu skābekļa atomu.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- kardāns Kardānsavienojums.
- kristālhidrāts Kristālisks vielas savienojums ar kristalizācijas ūdeni.
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli. Šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- anhidrīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums, ko var iegūt, atņemot ūdeni attiecīgajai skābei.
- oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
- perhidrāts Ķīmiskais savienojums ar ūdeņraža peroksīdu.
- peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
- sāls Ķīmisks savienojums - kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- monomērs Ķīmisks savienojums, kam ir mazās molekulas, kuras var polimerizēt.
- polimērs Ķīmisks savienojums, kas radies polimerizācijā un kam raksturīgas makromolekulas.
- starpsavienojums Ķīmisks savienojums, kas rodas kādā norises starpposmā.
- hidrāts Ķīmisks savienojums, kas satur ūdens molekulas.
- skābe Ķīmisks savienojums, kas šķīdumā spēj atdot ūdeņraža jonus.
- Organiskais savienojums Ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem, - gāze ar raksturīgu smaržu.
- sprāgstviela Ķīmisks savienojums, ķīmisku savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru (piemēram, karsēšanas, trieciena, sprādziena, berzes) iedarbībā, ļoti ātri izreaģē, izdalot lielu daudzumu gāzu un siltuma.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa.
- rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi.
- zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi. Arī rievsavienojums.
- konglomerāts Mehānisks, nejaušs (piemēram, dažādu priekšmetu, parādību, procesu) apvienojums, savienojums.
- fluorīds Metāla savienojums ar fluoru. Fluorūdeņražskābes sāls.
- metalīds Metālu savienojums. Metālu un dažu nemetālu savienojums ar metāliskām īpašībām.
- sinekdoha Metonīmija, kurā nozīmes pārnesums izriet no nojēguma par kvantitatīvām attieksmēm starp priekšmetiem vai parādībām. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu. Rūda, no kuras iegūst varu.
- Frazeoloģisks saaugums Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes. Idioma.
- spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
- minerālviela Neorganisks ķīmisks savienojums.
- sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums.
- sakausējums Nesaraujams, ciešs (piemēram, īpašību, parādību) savienojums.
- metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību. Vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
- nukleīds Nukleīnskābes savienojums ar metālu.
- nukleīns Nukleīnskābes un proteīna savienojums.
- metāns Oglekļa atoma savienojums ar četriem ūdeņraža atomiem - degoša gāze bez krāsas un smaržas.
- karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- racemāts Optiski neaktīvs vienas un tās pašas vielas optisko izomēru vienādu daudzumu maisījums vai savienojums.
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgas īpašības.
- Organiskā skābe Organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
- jodoforms Organisks joda savienojums - dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
- olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums, kas ir veidots no aminoskābēm.
- metols Organisks savienojums - balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī un ko izmanto fotogrāfijā par attīstītāju.
- naftalīns Organisks savienojums - bezkrāsaini kristāli ar asu smaku.
- sulfanilskābe Organisks savienojums - bezkrāsas kristāli, kas vāji šķīst ūdenī un spirtā.
- kaprolaktāms Organisks savienojums - kaprona izejviela.
- skatols Organisks savienojums - olbaltumvielu pūšanas produkts, kas atrodas fekālijās un rada tām raksturīgo smaku.
- dezoksiribonukleīnskābe Organisks savienojums - raksturīga šūnu kodolvielas sastāvdaļa.
- kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, miešķi, smaržzāle).
- holesterīns Organisks savienojums (sterīnu grupas viela) cilvēka vai dzīvnieku audos.
- polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
- krezols Organisks savienojums, ko satur akmeņogļu, kūdras, arī kokogles darva.
- ēteris Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
- spirts Organisks savienojums, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie viena piesātināta oglekļa atoma.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- trops Pārnesta nozīmē lietots vārds, vārdu savienojums.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- sajūgums Paveikta darbība, rezultāts --> sajūgt (2). Saistījums, savienojums.
- satapojums Paveikta darbība, rezultāts --> satapot. Arī tapsavienojums.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- Virknes slēgums Pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- pressavienojums Presējot izveidots (kā) savienojums. Spiedsavienojums.
- balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums. Neloģisks izteikums.
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums. Ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots izteiciens (arī teiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- Spārnots teiciens (arī izteiciens) Sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota.
- kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
- selenīds Selēna savienojums ar kādu metālu.
- silicīds Silīcija savienojums ar metāliem.
- trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3. Ķīmiskā elementa (III) oksīds.
- pentoksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5. Elementa (V) oksīds.
- sinhondroze Skrimšļains kaulu savienojums.
- Skrūvju savienojums Skrūvsavienojums.
- nitrīds Slāpekļa savienojums ar kādu citu elementu, attiecībā pret kuru slāpeklis ir oksidētājs.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums.
- izteiciens Stabils, raksturīgs vārdu savienojums. Vārdu savienojums, kurā īsi izteikta doma.
- teiciens Stabils, tradicionāls vārdu savienojums vai vārds. Arī paruna, sakāmvārds, aforisms.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali. Šādas celtnes stūris.
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (dzīvnieku).
- iesauka Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- pavārds Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
- iespraust Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintakstiski neatkarīgs un niansē teikumu saturu.
- iestarpināt Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- parcelāts Teksta daļa (vārdu savienojums, vārds), kas radusies parcelācijas rezultātā.
- telurīds Telūra savienojums ar kādu metālu.
- preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai. Arī zāles.
- formula Tradicionāls teksts, vārdu savienojums (piemēram, maģiskām darbībām).
- Vārdu formula Tradicionāls, nemainīgs vārdu savienojums, teksts (parasti reliģijā, maģijā).
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- ferīts Trīsvērtīgās dzelzs oksīda savienojums ar citu metālu oksīdiem.
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē. Neliels divu ezeru savienojums. Atzars no upes uz ezeru.
- hidrīds Ūdeņraža un metāla savienojums.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- slēgums Vairāku rezistoru savstarpējs savienojums, kas ir pieslēgts pie elektriskās enerģijas avota.
- okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
- sintagma Valodas vienību (parasti vārdu, morfēmu) savienojums noteiktās attieksmēs.
- konstrukcija Valodas vienību (piemēram, vārdu) savienojums (runā, tekstā), kam ir noteiktas gramatiskās īpašības.
- salīdzinājums Vārdos izteikts divu priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, satuvinājums, kas pamatojas uz to līdzību; vārdu savienojums, kam ir noteikta sintaktiska forma šāda saistījuma, satuvinājuma izteikšanai.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- biblisms Vārds vai vārdu savienojums, kas aizgūts no bībeles, arī no citiem kristietības rakstiem.
- termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piemēram, kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā. Arī abreviatūra.
- poētisms Vārds, vārdu savienojums, kam ir liriska, svinīga emocionāli ekspresīva nokrāsa.
- iestarpinājums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
- iespraudums Vārds, vārdu savienojums, kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un niansē teikuma saturu.
- palindroms Vārds, vārdu savienojums, kas ir vienādi lasāms abos virzienos (piemēram, «aka»).
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu.
- profesionālisms Vārds, vārdu savienojums, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav termins.
- tabu Vārds, vārdu savienojums, kura lietojums ir ierobežots, piemēram, estētisku, ētisku apsvērumu, kādu aizspriedumu dēļ.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi). Iesauka.
- iesauka Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi).
- pavārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi). Arī iesauka, palama.
- segvārds Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (parasti cilvēku) konspirācijas nolūkā.
- aizguvums Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- Buramie vārdi Vārdu savienojums, kam piedēvē maģisku spēku.
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars.
- vārdrinda Vārdu savienojums, kura komponentus saista sakārtojuma sakars.
- vārdsavienojums Vārdu savienojums.
- kardānvārpsta Vārpsta, kurai vienā vai abos galos ir kardānsavienojums.
- produkts Viela, savienojums, kas veidojas no citām vielām, savienojumiem
- Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- Gara zilbe Zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
savienojums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV