Paplašinātā meklēšana
Meklējam skaidrot.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (140):
- kinoizmēģinājums Aktiera filmēšana atsevišķās scenārija epizodēs, lai noskaidrotu aktiera piemērotību lomai.
- pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (kā) esamību, iespējamību.
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
- konsilijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus). Ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties, ka pastāv (kāds fakts).
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas (par administratīviem darbiniekiem). Aizturēt (aizdomās turētu personu), lai noskaidrotu (tās) identitāti.
- starpbrauciens Brauciens, ko veic, lai noskaidrotu, piemēram, sacensību dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
- Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
- Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- Urķēties pakaļ Censties noskaidrot.
- mēģināt Darīt (ko), cenšoties noskaidrot, pārbaudīt (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piemēram, kādu apstākli, iespēju).
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties atvērtās (arī vaļējās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- Lauzties vaļējās (arī atvērtās) durvīs Darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- izdebatēt Debatējot noskaidrot.
- izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāja (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā). Šāda starptautiska konference.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot. Arī urbties (3).
- iestāstīt Ieskaidrot.
- ieklāstīt Iestāstīt (izklāstot, izskaidrojot). Ieskaidrot.
- vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- izpētīt Izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- nopētīt Izdibināt, noskaidrot pēc ārējam pazīmēm, izpausmēm (piemēram, faktus, apstākļus, cēloņus).
- atšifrēt Izlasīt (šifrētu tekstu) un noskaidrot (tā saturu).
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- noskaidrot Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi. Apskaidrot (2).
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Nosacīt (5).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
- Kārtot rēķinus Izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
- Nokārtot (retāk kārtot) rēķinus Izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
- izklāstīt Izstāstīt, izskaidrot.
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
- izrādīties Kļūt tādam, kam atklājas, ir noskaidrota kāda īpašība, pazīme (par priekšmetiem, parādībām).
- atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
- (Ie)liet galvā, arī (ie)liet mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)liet (kā) ar karoti (mutē) Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- Ieliet galvā, arī ieliet (arī ielikt) mutē, arī ieliet (kā) ar karoti Ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
- Ielikt (arī ieliet) mutē Ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt.
- Liet galvā (arī mutē), arī liet (kā) ar karoti (mutē) Ļoti rūpīgi skaidrot, mācīt.
- preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piemēram, faktus, apstākļus).
- apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko). Paurbties (2).
- sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- neizskaidrojams Nol. divd. --> izskaidrot.
- pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
- pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- atšifrēt Noskaidrot (saīsinājumu saturu).
- izmeklēt Noskaidrot, konstatējot patiesos faktus, apstākļus.
- vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus).
- izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml. Arī izzināt.
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- Ienest skaidrību Noskaidrot.
- Ienest (arī ievest) skaidrību Noskaidrot.
- atskaidrot Padarīt skaidru. Noskaidrot.
- izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu).
- motivēt Pamatot, paskaidrot (piemēram, darbību, rīcību, domu). Arī argumentēt.
- noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs. Apskaidrot (1).
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- parapsiholoģija Parādību kopums, kas ietver, piemēram, informācijas nodošanu un uztveri, cilvēka psihisko iedarbību uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem un ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- atrasties Parādīties, ierasties (par ko nozudušu). Noskaidroties (par ko nezināmu).
- vētīt Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
- konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu). Saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā).
- ilustrēt Paskaidrot (tematu, domu) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
- eksplicēt Paskaidrot.
- palūkot Paskatoties noskaidrot, uzzināt.
- paraudzīt Paskatoties noskaidrot, uzzināt. Palūkot (1).
- paklāstīt Pastāstīt, paskaidrot (parasti īsi).
- izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (1). Paskaidrojums.
- izskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izskaidrot (2).
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (1).
- noskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> noskaidrot (2).
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot. Teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (1).
- skaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> skaidrot (2).
- Sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- apskaidroties Refl. --> apskaidrot (1).
- apskaidroties Refl. --> apskaidrot (2).
- atskaidroties Refl. --> atskaidrot. Noskaidroties.
- atšķetināties Refl. --> atšķetināt (2). Atrisināties, noskaidroties.
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (3). Apskaidroties (1).
- noskaidroties Refl. --> noskaidrot (4). Apskaidroties (2).
- apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā fantastiski simbolistiskās ainās it kā atklāsmes ceļā izskaidrota pasaule un pareģots tās gals.
- runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
- konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus.
- (Ir) uz sirds Saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- (Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- izsecināt Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
- klāstīt Sīki, vispusīgi stāstīt. Sīki, vispusīgi skaidrot.
- aprakstīt Sistemātiski izklāstīt (to, kas konstatēts, noskaidrots par kādu priekšmetu vai parādību).
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūka ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- raudzīt Skatot, skatoties noskaidrot (ko), pārbaudīt (ko).
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
- Šķirkļa vārds Šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- parapsihisks Tāds (piemēram, informācijas nodošanā un uztverē, cilvēka psihiskajā iedarbībā uz citiem cilvēkiem, arī uz dzīvās un nedzīvās dabas objektiem), ko nevar izskaidrot ar līdz šim zināmo anatomiski fizioloģisko sistēmu funkcijām.
- diskutējams Tāds (piemēram, jautājums), kas vēl nav pilnīgi noskaidrots. Tāds, par ko nepieciešama vai iespējama diskusija.
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- urķīgs Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- jautājošs Tāds, kurā izpaužas jautājums (1), neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- vaicājošs Tāds, kurā izpaužas vaicājums, neizpratne, arī vēlēšanās ko uzzināt, noskaidrot.
- izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
- Izspriest tiesu Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
- Izspriest tiesu Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
- sazināt Uzzināt, arī noskaidrot. Arī savākt kādas ziņas (par ko).
- Šķirkļa vārds Vārdnīcas šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- nopētīt Vērīgi apskatīt, aplūkot, lai ko noskaidrotu.
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- apgaismot Vispusīgi izskaidrot, attēlot.
- komentēt Zinātniski pamatoti izskaidrot, paskaidrot (kādu tekstu).
skaidrot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV