Paplašinātā meklēšana
Meklējam atņemt.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo (maizes) kumosu
- Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu
- Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu
- Atņemt elpu
- Atņemt elpu
- Atņemt visu līdz pēdējam
- Atņemt visu līdz pēdējam
- Atņemt, (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu
- Atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu
- Kā ar roku atņemt
- Kā ar roku atņemt (arī noņemt)
- Kā ar roku noņemt (arī atņemt)
- Laupīt (arī atņemt) dzīvību
- Laupīt (arī atņemt) dzīvību
- Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt
- Ne (ko) pielikt, ne (ko) atņemt
Atrasts skaidrojumos (57):
- Raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- (Iz)raut otram kumosu no mutes (laukā) (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā). Turēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
- atkarot Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
- paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
- atblēdīt Ar blēdību atņemt.
- atburt Ar burvībām, buršanu atņemt.
- atraut Ar rāvienu, spēju kustību atņemt (kādam ko).
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pār traukt šķirisko diktatūru.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt. Aizsegt.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu. no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- nokautēt Boksa cīņā - ar spēcīgu sitienu atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu.
- sasiet Cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- Novilkt (kādam) kreklu no muguras, arī novilkt (kādam) bikses (no kājām) Izputināt (kādu), atņemt (kādam) pēdējo.
- nokrāpt Krāpjot atņemt (kādam).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- Oksidēšanas pakāpe Lielums, kas norāda kādam atomam atņemto vai pievienoto elektronu skaitu.
- panāksnieks Līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- neatņemams Nol. divd. --> atņemt.
- neatņemdamies Nol. divd. --> atņemties.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- atlaist Pārstāt turēt (rokās, ar rokām). Laižot vaļā, atņemt (rokas no kā). _imperf._ Laist vaļā.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- Saistīt rokas un kājas Pilnīgi atņemt rīcības brīvību. Ļoti ierobežot.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- Ģeometrisks ķermenis Priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā sasietām (arī saistītām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība, ja (kāds) ir ierobežots.
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām Saka, ja ir atņemta rīcības brīvība. Ja (kāds) ir ierobežots.
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
- apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas apsardzībā vai ieslodzījumā.
- izraut Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
- izķert Strauji satvert un atņemt.
- saistīt Šādā veidā panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) ir savienoti (savstarpēji vai ar kādu priekšmetu) un (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties.
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā)-par nocietinājumu, pozīciju u.tml.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- aplaupīt Uzbrukt (kādam) un atņemt mantas, naudu.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Nāciju Līga pēc Versaļas miera līguma noteikumiem piešķīra uzvarētājām valstīm, sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas.
- Gāzt no troņa Vardarbīgi atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības. Atņemt monarham varu, valdīšanas tiesības.
atņemt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV