Paplašinātā meklēšana
Meklējam josla.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (178):
- onikss Ahāts, kurā baltas joslas mijas ar melnām.
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla.
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas.
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- Dekrēta laiks Ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- sienmale Celtnes sienas malējā josla. Telpa gar celtnes sienu.
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā.
- Krūšu reģistrs Cilvēka balss diapazona zema josla.
- pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa. Dibens (4).
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
- pamale Debess josla apvāršņa tuvumā.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- mīdīja Ēdams gliemezis (mērenās joslas un subtropu jūrās).
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- Naga mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- Staru vainags Gaišs, mirdzošs aplis, gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu.
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam). Nobeigums (4).
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- Ūdens joma Garena, parasti nošķirta, ūdens josla.
- šekums Iegurņa josla. Arī augšējā (kājas) daļa.
- apdobe Iekopta vieta ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai. Šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- līnija Izcirsta josla (mežā).
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita.
- Teritoriālā jūra Jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- Ekvatoriāls klimats Klimats, kas raksturīgs ekvatoriālajai joslai.
- apmale Koka vai cita materiāla līste, josla (kas sedz spraugu starp sienu un loga vai durvju aplādu).
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā). Augu kopums šādā laukumā, joslā.
- aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
- kājstarpa Ķermeņa josla starp kājām. Vieta starp kājām.
- Plecu josla Ķermeņa josla, kas savieno roku ar vidukli un ko veido kaulu un muskuļu sistēma.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- piesala Ledus josla (gar upju, ezeru u. tml. krastiem), kas veidojas, pirms aizsalst pārējā ūdens platība.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- Ledus pāržmauga Ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- Dekrēta laiks Likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika.
- frīze Līmeniska dekoratīva josla. Antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu.
- robežlīnija Līnija, ar ko apzīmē (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu. Arī robežjosla (1).
- ceļš Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
- ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- Mežu zona Mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- mežmala Meža malējā josla. Klajuma josla gar mežu.
- aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem.
- šuve Nekustīga savienojuma josla (kāda materiāla, parasti metāla, koka, detaļām, priekšmetiem).
- šuve Nekustīga savienojuma josla (organisma daļām).
- Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs).
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- vaļumjosla No ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
- robeža Nosacīta līnija, kas šķir (valsts) sauszemes, ūdens un gaisa teritoriju no citu valstu un starptautiskām teritorijām. Nosacīta līnija, kas šķir (piemēram, kādu teritoriju, iecirkni, īpašumu). Tas (piemēram, zemes, ūdens josla), kas veido šādu līniju.
- rīdze Nošuve, arī apmale. Audumā izstrādāta josla, caurā vīle.
- daļa Noteikta josla, puse, noteikts posms.
- Atsavināmā josla Noteikta platuma zemes josla, kas paredzēta dzelzceļa, šosejas u. tml. izbūvei.
- tonzūra Noteiktā veidā, izskatā izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem).
- izlaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas.
- izlaidums Pagarinājums, paplašinājums (tērpam, tā daļām), kas veidots, izmantojot iešūtas joslas.
- mežastepe Pārejas josla starp stepi un mežu.
- priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu. Mežastepe.
- mežatundra Pārejas josla starp tundru un mežu.
- pasāts Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1). Daļa, josla (piemēram, apģērbam), kur ir izvietotas pogas, arī pogcaurumi.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- Divgalvainais muskulis Plecu joslas muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā. Gūžu joslas muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā.
- pļavmala Pļavas malējā josla. Josla gar pļavu.
- bars Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
- priekšjosla Priekšējā (kā) josla.
- plāns Priekšmeta, (kā) joslas, daļas atrašanās vieta, izvietojums atkarībā no skatītāja novērošanas punkta.
- radiokanāls Radioirekvenču josla, kas paredzēta attiecīgai radiopārraidei, radiostacijai.
- marka Robeža, robežas zīme (piemēram, kādai joslai, teritorijai).
- fronte Robežjosla (atmosfērā), kas nodala, šķir dažādas (piemēram, siltas un aukstas) gaisa masas.
- ronis Roņveidīgo kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes.
- saira Rūpnieciski nozīmīga skumbrijlīdaku dzimtas zivs (Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- zona Samērā plaša teritorija (ģeogrāfiskās joslas daļa), kurā dabas apstākļu specifiku nosaka siltuma un mitruma mijiedarbība.
- pāržmauga Samērā šaura sauszemes josla, kas savieno plašākas sauszemes daļas (piemēram, pussalu ar kontinentu).
- vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
- starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels attālums (starp diviem objektiem). Arī sprauga.
- švīka Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
- sleja Samērā šaura, garena, taisna josla (piemēram, laukā, teritorijā).
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals. Samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei). Josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei.
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- mēnestiņš Savienojumā «naga mēnestiņš»: gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- Kontinenta sēklis Sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- Kontinenta sēklis Sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
- šelfs Seklūdens josla ap kontinentu starp jūras krastu un vietu, kur sākas krasta dziļuma nogāze.
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- Zodiaka zīme Simbols vienai no Zodiaka joslas daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem.
- pampa Subtropu joslas stepes līdzenums (Dienvidamerikā, galvenokārt Argentīnā).
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- iela Šāda josla kopā ar celtņu rindām gar to.
- birze Šādas joslas iezīmējums.
- koridors Šaura (kādas valsts) zemes josla, kas, šķērsodama citas valsts teritoriju, paver (tai) izeju uz jūru vai savieno (to) ar citu (tai) piederošu teritoriju.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
- zemesšaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemes šaurums.
- Zemes šaurums Šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas. Zemesšaurums.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Jūras šaurums Šaura ūdens josla, kas savieno jūras vai jūru ar okeānu.
- Zemes šaurums Šaura zemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas.
- rats Šaura, augstāka josla (audumā). Arī šādu joslu kopums.
- pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
- svītra Šaura, garena (zīmēta, krāsota, reljefi veidota u. tml.) josla (kā) virsmā.
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- zemesmēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle.
- Zemes mēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle. Zemesmēle.
- stars Šaura, noteiktā virzienā orientēta (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) izplatīšanās josla. Pa šādu joslu virzītais (elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas) kopums.
- līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
- šuve Šujot izveidota savienojuma josla (brūcei, plīsumam u. tml.).
- biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
- strēļains Tāds, kam ir garenas, šauras joslas forma, veids. Tāds, kas sastāv no garenām, šaurām joslām.
- sarkanbaltsarkans Tāds, kam starp sarkaniem laukumiem, sarkanām joslām ir balts laukums, balta josla.
- strūklains Tāds, kas atgādina strūklu. Arī svītrains, joslains.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka, dzīvnieka ķermeņa daļas) joslā, kas ir pretēja (šīs daļas) priekšējai joslai.
- ultraviolets Tāds, kas gaismas spektrā atrodas aiz violetās gaismas joslas.
- infrasarkans Tāds, kas gaismas spektrā piekļaujas sarkanās gaismas joslai.
- nemelnzemes Tāds, kas ir raksturīgs lauksaimniecības dabiskajiem apstākļiem mērenās joslas meža zonās, kuras atrodas uz ziemeļiem no melnzemju izplatības areāla (piemēram, par apvidu, rajonu).
- joslains Tāds, kurā ir joslas (1).
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- Dziļa aizmugure Teritorija, kas atrodas tālu no frontes joslas.
- iecirknis Teritorijas vai joslas (neliela) daļa, kas paredzēta noteiktam nolūka, vai noteiktai darbībai.
- birze Tīruma josla, ko sējējs apsēj vienā gājienā (sējmašīna - vienā braucienā).
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- ūdens Ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā). Ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- stīgot Veidot (ko) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- starpa Vidējā josla (starp kādiem, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
- sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam). Šis vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- ribstarpa Vieta, josla starp (cilvēka vai dzīvnieka) ribām.
- Bangu terase Viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
- Bangu terase Viļņu nogludināta, slīpi pret jūru vērsta krasta josla.
- kroka Viļņveida veidojums, josla (piemēram, tērpiem, aizkariem).
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
- vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
- pamale Zemes josla apvāršņa tuvumā.
- jūrmala Zemes josla gar jūru. Jūras krasts.
- piekraste Zemes josla gar krastu. Krastmala (1).
- krasts Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru).
- krastmala Zemes josla gar ūdenstilpi (parasti gar upi, ezeru, jūru). Krasts (1).
- trops Zemes virsmas josla starp šiem riņķiem.
josla citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV