Paplašinātā meklēšana

Meklējam kino.

Atrasts vārdos (94):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (189):

dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
kostīms Aktiera tērps (izrādē, kinofilmā u. tml.).
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves (kādā izrādes brīdī), kinofilmas kadros.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā.
pornogrāfija Amorāls, piedauzīgs, naturāls kā seksuāla attēlojums (parasti literatūrā, attēlos, kinofilmās).
kinoprojektors Aparāts kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
filmoskops Aparāts pozitīvu kinolenšu demonstrēšanai.
filmofonogrāfs Aparāts, kas ieraksta skaņas kinolentē.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā).
kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: iekšskats.
paviljons Celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai.
kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
Ceļojošais kino Ceļojošā kinoiekārta.
portrets Cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā). Arī dublētais (2).
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
kinodarbinieks Cilvēks, kura darbs saistīts ar kinofilmu veidošanu, iznomāšanu, demonstrēšanu.
natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
seriāls Daudzsēriju kinofilma.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma ar izglītojošu saturu.
kultūrfilma Dokumentāla kinofilma par kultūras tematiem.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri. Dokumentāla kinofilma.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu). Izrādīt (3).
loma Dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona, kas atveidota skatuves, kino mākslas darbā. Teksts, ko runā dramaturģiska sacerējuma tēls, darbības persona. Dramaturģiska sacerējuma tēla, darbības personas atveidojums (izrādē, kinofilmā).
platekrāns Ekrāns (kinofilmu projicēšanai), kura malu attiecība ir no 1 : 1,66 līdz 1 : 2,33.
kinoekrāns Ekrāns, uz kura projicē kinofilmas.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā. Filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml. lielāku daudzumu).
teleobjektīvs Fotoaparāta vai kinoaparāta objektīvs, ar kuru, nepalielinot kameras izmērus, var iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
Skatu meklētājs Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Vizieris.
spoguļkamera Fotoaparāts, kinokamera, projekcijas aparāts, kurā ir iebūvēts spoguļvizieris (1).
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
lasāmgalds Galds ar avīzēm, žurnāliem, brošūrām lasīšanai uz vietas (piemēram, kinoteātrī).
sērija Garas kinofilmas daļa viena kinoseansa ilgumā.
bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
ekrāns Ierīce, uz kuras virsmas projicē, piemēram, kinofilmas, diapozitīvus.
kinoiekārta Ierīču komplekss kinofilmu projicēšanai uz ekrāna.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas lomas) tekstu citā valodā.
iedublēt Ieskaņot (kinofilmas vai kinofilmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
Ieskaņot kinofilmu Ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
kinodirekcija Iestāde, kas organizē un pārzina kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piemēram, rajonā).
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
reklāma Interesantā, saistošā formā sniegta informācija ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml. Teksts, attēls, kinofilma, radioraidījums, televīzijas raidījums u. tml., kas satur šādu informāciju.
īsfilma Īsmetrāžas kinofilma.
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.).
samontēt Izveidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), sagrupējot gatavas sastāvdaļas. Sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
ekrānisks Izveidots, arī piemērots uzņemšanai kinofilmā vai pārraidei pa televīziju.
kadrēt Izvēlēties kadru (2) epizodes detalizēšanai kinofilmā.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
stereokinematogrāfija Kinematogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus stereokinofilmu ieguvei un projicēšanai.
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo, sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu. Attiecīgais kinomākslas žanrs.
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā.
kino Kinofilmas izrāde. Arī kinofilma.
montāža Kinofilmas, fonogrammas, uzveduma u. tml. veidošana, grupējot gatavas sastāvdaļas. Tas (kinofilma, fonogramma, uzvedums u. tml.), kas ir izveidots, grupējot gatavas sastāvdaļas.
seanss Kinofilmu programmas vai kinofilmas izrāde. Šim nolūkam paredzētais laika sprīdis.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
Skaņu kino Kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu.
kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē stereokinofilmas.
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi.
kopplāns Kopskats (kinofilmas kadram).
kinokritika Kritisks raksts par kinomākslas darbu.
kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari.
kinolekcija Lekcija, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
kinolektorijs Lektorijs, kurā izmanto kinofilmu vai kinokadru demonstrējumus.
scenārijs Literārs darbs, kurā ir sīks uzņemamās kinofilmas dramatiskās darbības apraksts.
kinoloma Loma kinofilmā.
kinoaktieris Lomas tēlotājs kinofilmā.
kinozvaigzne Ļoti populāra kinoaktrise, ļoti populārs kinoaktieris.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piemēram, kinofilmas, lugas) radīšanai.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pētī kinomākslu.
režija Mākslinieciskā (lugas, muzikāli dramatiskā darba, uzveduma, koncerta sagatavošanas, kinofilmas uzņemšanas u. tml.) vadīšana.
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
studija Mākslinieku grupa (piemēram, skatuves mākslā, kinomākslā), kam raksturīga jauna veida, parasti eksperimentāla, radošā darbība.
Mācību līdzekļi Materiāli (piemēram, mācību grāmatas, kartes, attēli, modeļi, kinofilmas), ko izmanto mācību procesā.
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
fons Mūzika, skaņas, trokšņi (piemēram, radioraidījumā, kinofilmā), kas raksturo vidi, darbību.
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode.
kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā, bez materiālas atlīdzības.
kinofikācija Nodrošināšana ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
kinoficēt Nodrošināt (ko) ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums. Šim nolūkam paredzētais laikposms.
plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā. Kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās.
kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē.
oriģinālfilma Ofiģināla [2] (1) kinofilma.
kinoaparāts Optisks aparāts kinofilmu uzņemšanai.
izlaist Pabeigt sagatavošanu un nodot izrādīšanai, iesākt izrādīt (parasti kinofilmu, teātra izrādi).
sinerāma Panorāmas kino.
izrādīt Parādīt (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu) skatītājiem.
klajā Parasti savienojumā «laist klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbi).
ekranizēt Pārveidot (parasti daiļdarbu), piemērojot uzņemšanai kinofilmā. Uzņemt kinofilmā (šādi pārveidotu daiļdarbu).
kinofikācija Pasākumu sistēma, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem. Kinohronika (1).
producents Persona, kas kontrolē uzņemamās kinofilmas idejiski māksliniecisko un organizatoriski finansiālo pusi.
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
Ziepju opera Populārs darbs (parasti teātrī, televīzijā, kino) ar masu gaumei atbilstošu viegli uztveramu sižetu.
rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
portretēt Radīt (kāda) portretu (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
titrs Rakstītais teksts (parasti kinofilmas, televīzijas pārraides) kadrā.
rentgenkinematogrēfija Rentgenoloģiska metode, kurā izmanto kinokameru.
kinorūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kinofilmu kopēšanu, kinotehnisko rūpniecību un kinolenšu ražošanu.
kinoteātris Sabiedriska celtne vai celtnes daļa kinofilmu izrādēm.
kinoloģisks Saistīts ar kinoloģiju, tai raksturīgs.
kinotehnisks Saistīts ar kinotehniku, tai raksturīgs.
laist Savienojumā ar «klajā»: padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
grāvējs Sekla satura skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti.
filmotēka Sistematizēts kinofilmu krājums, krātuve.
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
fonogramma Skaņu ieraksts (piemēram, magnetofona lentē, kinolentē, skaņuplatē).
balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino) ar pacēlumu un izvirzījumu virs partera.
iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā). Pretstats: ārskats.
kinohronika Sodas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri.
kinoizmēģinājums Sodas filmēšanas rezultātā iegūto kinokadru kopa.
studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu.
operators Speciālists, kas uzņem kinofilmu.
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
testfilma Standartizēta kinofilma kopēšanas aparātu un projektoru pārbaudei un regulēšanai.
stereokino Stereokinoteātris.
stereokinofilma Stereoskopiska kinofilma.
stereofilma Stereoskopiska kinofilma. Stereokinofilma.
kompozīcija Struktūra, uzbūve (daiļdarbā, teātra mākslas darbā, kinofilmā).
šaržs Šāds attēlojums (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā. Šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas. Tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu). Pretstats: melnbalts.
platformāta Tāds, kā uzņemšanā un projicēšanā tiek izmantota filma, kuras platums ir no 50 līdz 70 milimetriem (parasti par kinofilmu) Tāds, kas ir paredzēts šāda izmēra filmas uzņemšanai un projicēšanai
fotogēnisks Tāds, kam piemīt īpašības, kuras sekmē atveidošanu uz fotogrāfijas vai kinofilmā.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu). Tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
īsmetrāžas Tāds, kas nav garāks par 1200-1500 metriem un kam nav vairāk kā 4-5 daļas (par kinofilmu).
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
pilnmetrāžas Tāds, kura garums ir vismaz piecas daļas (par dokumentālu kinofilmu), tāds, kura garums ir vismaz septiņas daļas (par mākslas kinofilmu).
dokuments Tas, kas satur informāciju (piemēram, raksts, grāmata, attēls, kinofilma).
kinotehnika Tehniskās ierīces, līdzekļi un paņēmieni, ko izmanto kinofilmu ražošanai un projicēšanai uz ekrāna. Tehnikas nozare, kas saistīta ar kinofilmu ražošanu un projicēšanu uz ekrāna.
telekino Televīzijas kino.
filmēties Tēlot kinofilmā. Tikt uzņemtam kinofilmā.
ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem).
parādīties Tikt izrādītam, parasti pirmo reizi (piemēram, par lugu, kinofilmu).
iet Tikt rādītam (par kinofilmu, lugu).
titultitrs Titrs, kas ietver (piemēram, kinofilmas, televīzijas pārraides) nosaukumu.
tuvplāns Tuvs (objekta) attēlojums (piemēram, kinolentē, gleznā). Optiski tuvs (objekta) novietojums (parasti fotografēšanas procesā).
filmēt Uzņemt kinofilmā.
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums).
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
dublēt Vairākkārt uzņemt (vienu un to pašu kinofilmas kadru).
dublis Vairākkārtīgs (viena, un tā paša kinofilmas kadra) uzņēmums.
montēt Veidot (kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.), grupējot gatavas sastāvdaļas. Grupēt (gatavas sastāvdaļas), lai veidotu kinofilmu, fonogrammu, uzvedumu u. tml.
kinoficēt Veikt pasākumus, kas nodrošina regulāras kinofilmu izrādes.
spoguļvizieris Vizieris (piemēram, fotoaparātam, kinokamerai), kurā izmanto ar spoguli iegūtus attēlus.
kinozāle Zāle kinofilmu izrādēm.

kino citās vārdnīcās:

Tēzaurs

kino

MLVV

kino