Paplašinātā meklēšana
Meklējam klīst.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (60):
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst.
- aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
- aizkulties Aizklīst, aizklaiņot.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- noskriet Ātri aizvirzīties prom, izklīst (par drūzmu).
- aizblandīties Blandoties aizklīst. Nozust.
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- iztrenkāt Būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi).
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- izdzenāt Dzenājot panākt, ka (cilvēki vai dzīvnieki) atstāj (kādu vietu) un izklīst.
- izgaiņāt Gaiņājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- ievazāties Ieklaiņot, ieklīst.
- iemuldēt Ieklīst.
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- samētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot. Ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim).
- sairt Izklīst (par cilvēku kopumu).
- izirt Izklīst (par cilvēku pūli, baru u. tml.).
- izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- pajukt Izklīst uz visām pusēm (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- pagaist Izklīst, izzust (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.). Izgaist (1).
- izgaist Izklīst, izzust (par miglu, putekļiem u. tml.).
- aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt.
- klenderis Klaidonis. Arī apkārtklīstošs dzērājs.
- aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
- maisīties Klaiņot, klīst.
- valkāties Klaiņot, klīst.
- atklīst Klīstot atšķirties (no kā). Noklīst.
- aizkratīt Kratot ļaut aizklīst, aizbirt (kur projām, kam garām, aiz kā u. tml.).
- aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami parādīties, uzklīst (kādā vietā) - par dzīvniekiem.
- aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
- paklīst Noklīst, nomaldīties.
- apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni). Neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- aizklīdināt Panākt, ka aizklīst.
- pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
- piesisties Pieklīst (par dzīvniekiem).
- piekulties Pieklīst.
- paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- izdalīties Sadalīties vairākās vai daudzās daļās (pa vienam vai nelielās grupās, parasti, virzoties uz dažādām pusēm). Izklīst (1).
- paklīst Sadaloties izzust (par miglu, mākoņiem u. tml.). Izklīst (4).
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizslamstīties Slamstoties aizklīst.
- ieslamstīties Slamstoties ieklīst (kur iekšā).
- izšķīst Strauji izklīst (piemēram, par pūli).
- pašķīst Strauji izklīst dažādos virzienos (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzdauzīties Uzklīst.
- uzklimst Uzklīst.
klīst citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV