Paplašinātā meklēšana
Meklējam recēt.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (111):
- (Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- (Sa)iet kopā (ar kādu) (Ap)precēties (ar kādu). (Uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- dabūt Apprecēt (kādu). Nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- Apņemt sievu Apprecēt sievu.
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- apņemt Apprecēt.
- Vest pie altāra Apprecēt.
- Vest pie altāra Apprecēt.
- nocelt Apprecēt.
- noprecēt Apprecēt.
- nogrābt Apprecēt. Izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- sapāroties Apprecēties (ar kādu).
- Saiet kopā Apprecēties (ar kādu). Uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti.
- Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
- Iziet tautās Apprecēties (par sievieti).
- Iziet par sievu Apprecēties (par sievieti).
- (Iz)iet tautās Apprecēties (par sievieti).
- Iziet pie vīra Apprecēties (par sievieti).
- apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- izprecēties Apprecēties un atstāt līdzšinējo dzīvesvietu.
- aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
- Doties laulībā Apprecēties.
- Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
- Iepeldēt (arī iebraukt) laulības ostā (arī ūdeņos) Apprecēties.
- Doties laulībā Apprecēties.
- Iebraukt (arī iepeldēt) laulības ūdeņos (arī ostā) Apprecēties.
- Iet pie kāda Aprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- Nākt pie kāda Būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- Būt aizņemtam Būt precētam. Būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre. Dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- Dzīvot (arī būt, palikt) puisī Dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- ierecēt Iesākt recēt. Mazliet sarecēt.
- Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
- Taisīt (labu) partiju Izdevīgi apprecēties.
- Līgavas māsas Jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- linauts Linaudekla lakats (precētai sievai).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- Lūgt roku Lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu). Bildināt (sievieti).
- aprecēt Mazliet sarecēt, sabiezēt (parasti no ārpuses, visapkārt).
- Nodzīvot (arī palikt) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) atraitņos (arī atraitnēs, atraitnī, atraitnē) Neapprecēties pēc dzīvesbiedres (dzīvesbiedra) nāves.
- Palikt (arī nodzīvot) vecmeitās (retāk vecmeitā) Neapprecēties.
- Palikt (arī (no)dzīvot) vecpuisī (retāk vecpuišos) Neapprecēties.
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
- liegt Neļaut precēt.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Meitas bērns Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju organizācija (feodālismā un kapitālismā Rīgā).
- iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
- neprecēts Nol. divd. --> precēt.
- neprecējies Nol. divd. --> precēties.
- Palikt sēdot Palikt neprecētai, vecmeitās.
- piegulēt Panākt, ka (sieviete, parasti neprecēta) nonāk intīmās attiecībās (ar kādu), arī nokļūst grūtniecības stāvoklī.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt sirdi un roku Panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt roku Panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- recējums Paveikta darbība, rezultāts --> recēt.
- jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
- jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
- senjorita Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot jaunu (parasti neprecētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- mis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
- pane Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
- misis Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā angļu valodā) un ko pievieno vārda vai uzvārda priekšā.
- senjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vecāku (parasti precētu) sievieti vai runājot par viņu (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot, parasti precētu, sievieti vai runājot par viņu.
- Ģimenes (arī precēts) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- Precēts (arī ģimenes) cilvēks Precējies vīrietis, retāk precēta sieviete.
- vest Precēt (sievu).
- ņemt Precēt.
- sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru. Dzīvesbiedre.
- dzīvesbiedre Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru. Sieva.
- Ņemt vīru Precēties (par sievieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās) Precēties (par vīrieti).
- Vest sievu mājā (arī mājās, retāk sētā) Precēties (par vīrieti).
- ņemties Precēties pēc savstarpējas vēlēšanās.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- vīrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Dzīvesbiedrs.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Vīrs.
- sievinieks Precēts vīrietis.
- bāleliņš Radu (saimes) vīrietis (parasti neprecēts).
- gājējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
- aube Sievietes galvassega. Precētu sieviešu cepure (mice).
- sakupt Tiekot kupinātam, sarecēt.
- saiet Tiekot sildītam, sarecēt (par ieskābušu pienu).
- kundze Uzrunas forma (runājot ar, parasti precēta, sievieti). Cieņas izteikšanas forma.
- pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
- partija Vīrietis vai sieviete, ar kuru izdevīgi apprecēties.
- precinieks Vīrietis, kas vēlas precēties.
recēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV