Paplašinātā meklēšana
Meklējam rosme.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (90):
- miers Apmierinātība, rosmes apsīkums.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums. Negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi. Būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
- amatnieks Cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta.
- iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana. Arī ierosme.
- Liela dūša Drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- kurāža Drosme, pārgalvība. Lielīga drosme.
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums. Gļēvulība.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
- negriba Gribas, rosmes trūkums.
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Ietaisīt (arī uztaisīt, iestiprināt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- Uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu Iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu.
- ierosa Ierosme (1).
- pašierosme Ierosme, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašiniciatīva.
- pašiniciatīva Iniciatīva, ko kāds izraisa pats savām darbībām. Arī pašierosme.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- iesūnot Kļūt pasīvam, bez radošas ierosmes, bez intereses par sabiedrības dzīvi.
- pārdrosme Liela drosme; arī pārāk liela drosme.
- pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei.
- Dūša sašļūk (arī saplok, retāk noplok) Mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt). Arī iedrošināt.
- rosme Parasti savienojumā «rīta rosme»: rītarosme.
- miegulis Pasīvs, neizdalīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- Miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
- grūdiens Pēkšņa, arī spēcīga ierosme, pamudinājums, cēlonis (darbībai, pasākumam, procesam).
- pacēlums Psihiska aktivitāte, rosme. Emociju intensitātes pieaugums.
- vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
- amatnieciskums Radošas ierosmes, arī talanta, meistarības trūkums (parasti mākslā, zinātnē).
- iedrošināties Rasties drosmei (ko darīt).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4). Tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- Rīta rosme Rītarosme.
- Dūša šļūk papēžos Saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Dūša nošļūk (arī noplok, saplok, sašļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Dūša saplok (arī sašļūk, noplok, nošļūk) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Dūša sašļūk (arī nošļūk, noplok, saplok) Saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- Dūša saskrien (arī ir, sašļūk) papēžos Saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
- Dūša sašļūk (arī ir, saskrien) papēžos Saka, ja zūd drosme, pašpaļāvība.
- arodniecisks Shematisks, bez radošas ierosmes.
- sirdība Sparīgums, drosme, dedzība.
- duka Spēks, enerģija, drosme.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- pamestība Stāvoklis, kad cilvēki no kurienes ir aizgājuši, kad cilvēki ko ir atstājuši. Stāvoklis, kad kur reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
- vērienīgs Tāds (cilvēks), kam raksturīgs plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc ierosmes. Straujš.
- neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Gļēvs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- bezdūšīgs Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības. Bailīgs, gļēvs.
- gurdens Tāds, kam nav spilgtas izpausmes, tāds, kurā nav rosmes, aktivitātes.
- nevarīgs Tāds, kam nav vajadzīgās drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai.
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme. Bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- nespēcīgs Tāds, kam trūkst drosmes, enerģijas, arī iespēju kā veikšanai, pārvarēšanai. Arī nevarīgs (3).
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības.
- bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
- atsaucīgs Tāds, kas ātri uztver iespaidus, ierosmes un iejūtīgi uz tiem reaģē.
- iniciatīvs Tāds, kas ierosina. Tāds, kas aktīvi virza. Ierosmes bagāts.
- miegains Tāds, kas ir pasīvs, neizdarīgs. Tāds, kam nav ierosmes.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu. Vientulīgs (2).
- drosmīgs Tāds, kurā izpaužas bezbailība, drosme. Tāds, kura saturā ir bezbailība, drosme.
- bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, pārgalvība.
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme. Tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- amatniecisks Tāds, kurā neizpaužas radoša ierosme, arī tāds, kas veidots bez talanta.
- pamests Tāds, no kura cilvēki ir aizgājuši, kuru cilvēki ir atstājuši. Tāds, kur vai kura tuvumā reti uzturas cilvēki, nav dzīvības, rosmes.
- pirmavots Tas, no kā tieši gūst informāciju, ierosmes, kas ir turpmākās darbības pamatā.
- bravūra Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
- triecis Ūdens celšanas ietaise, ko darbina periodiski pašierosmes triecieni.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Bezbailība, drosme.
- Dūša (ir, saskrien, sašļūk) papēžos Zūd drosme, pašpaļāvība.
- Dūša (ir, saskrien, sašļūk) papēžos Zūd drosme, pašpaļāvība.
rosme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV