Paplašinātā meklēšana

Meklējam ui.

Atrasts vārdos (89):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (179):

nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts progresīvs krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras reakcionārajām tradīcijām un principiem.
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē). Arī stārasta (1) muiža.
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši.
mierstarpnieks Amatpersona (pirmsrevolūcijas Krievijā), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā.
ekspropriēt Atsavināt ražošanas līdzekļus (kapitālistiem, muižniekiem) proletāriskajā revolūcijā.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
Muitas barjera Augsta ievedmuita, ar kuru aizkavē ārzemju preču ievešanu.
maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis. Vēlēta muižniecības amatpersona.
tekulis Auns. Arī kuilis.
barons Baltijas vācu muižnieks.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītāja muiža. Mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
Mācītāja muiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem). Mācītājmuiža.
kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms.
liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
Muitas savienība Divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā).
dzimtsmuiža Dzimtmuiža.
klaušas Feodālās zemes rentes forma - bezmaksas piespiedu darbs, kas zemniekiem (ar savu inventāru un vilcējspēku) dzimtbūšanas laikā bija jāveic muižā.
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām.
barons Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā). Atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
rentmeistars Galvenais grāmatvedis (dažās lielo feodāļu muižās).
pastorāts Garīdznieka muiža, garīdznieka māja.
modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
Pēc izjūtas Intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
intuitīvists Intuitīvisma piekritējs.
Velna (arī vella) zellis Izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
vepris Izkastrēts kuilis.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela). Mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
Taisīt (sev) reklāmu Klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītuinteresi.
otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
Kuģa puika Kuģapuika. Junga.
Kuģa puika Kuģapuika. Junga.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs tārtiņveidīgo kārtas putns.
beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
Arklu revīzija Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (feodālismā).
Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
mazmuiža Lopu muiža. Pusmuiža.
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi. Kalpu māja.
Kalpu māja Māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
Kalpu māja Māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā). Persona, kam ir šāds tituls.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
mežakuilis Meža kuilis.
sirreālisms Modernisma mākslas virziens (radies 20. gadsimta 20. gados Francijā), kas balstās uz freidismu, intuitīvismu, simbolismu.
muitnīca Muita (2).
izvedmuita Muita, kas jāmaksā par precēm, arī priekšmetiem, ko izved uz ārzemēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
aizsargmuita Muita, ko uzliek importprecēm (kapitālisma apstākļos), lai veicinātu ražošanas attīstību iekšzemē.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
muitnieks Muitas (2) ierēdnis.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Muitas tarifs Muitas likmju sistemātisks saraksts.
Muitas ūnija Muitas savienība.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
Lopu muiža Muižas galvenā palīgsaimniecība.
Lopu muiža Muižas galvenā palīgsaimniecība.
muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
Muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
landsknehts Muižkungs (Livonijā).
Muižas kungs Muižkungs.
šļahta Muižniecība (Polijā, Čehijā, Lietuvā).
landrāts Muižniecības izvēlēta amatpersona.
Muižas tiesības Muižnieka izdoti privāti noteikumi muižas un zemnieku attiecību kārtošanai.
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
junkurs Muižnieks (Prūsijā).
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
muižturis Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
Landrātu kolēģija Muižnieku ievēlēts pārstāvības orgāns.
Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
Muižas ļaudis (arī saime) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
Muižas saime (arī ļaudis) Muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
Pirmās nakts tiesības Muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
baronets Muižnieku tituls Anglijā. Cilvēks, kam ir šāds tituls.
papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
lopmuižiņa Neliela lopu muiža.
pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
Kontrabandas ceļā Nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
Patrimoniāls apgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai. Patrimoniālapgabals.
muitot Noteikt muitu (1).
Uzlikt muitu Noteikt muitu.
Uzlikt muitu Noteikt muitu.
brīvosta Osta, kur preču ievešana un izvešana atļauta bez muitas.
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
Mācītāja pagasts Pagasts, kura zemnieku mājas bija pierakstītas pie kādas mācītājmuižas (līdz 20. gadsimta 20. gadiem).
nomuitot Pakļaut muitai (1).
redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
Rentes kungs Persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
peruāņi Peruieši (1).
peruāņi Peruieši (2).
dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim).
Piena puika Pienapuika.
Piena puika Pienapuika.
Iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) Pildīt klaušas (muižā).
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Draudzes tiesa Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
dekabristi Pret dzimtniecību un patvaldību vērstās 1825. gada 14. decembra muižnieciskās revolucionārās sacelšanās dalībnieki (pirmsrevolūcijas Krievijā).
Gada puisis (arī meita) Puisis (meita), kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
zellis Puisis, jauns vīrietis.
pundurgailis Punduivistu tēviņš.
mazpuisis Puspuisis.
pašpuicisks Raksturīgs pašpuikam.
Ekspropriatoru ekspropriācija Ražošanas līdzekļu atsavināšana kapitālistiem, muižniekiem proletāriskajā revolūcijā.
pluinīties Refl. --> pluinīt (1). Tikt pluinītam.
Rokas puisis Rokaspuisis (1).
Rokas puisis Rokaspuisis (1).
Rokas puisis Rokaspuisis (2).
Rokas puisis Rokaspuisis (2).
mamzele Saimniecības vadītāja (muižā).
dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
altruistisks Saistīts ar altruismu, tāds, kas izriet no altruisma. Tāds, kas pauž altruismu. Nesavtīgs, pašaizliedzīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
vecpuisisks Saistīts ar vecpuisi, tam raksturīgs.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
Muitas sods Sods, ko par muitas likumu pārkāpumiem uzliek muita vai tiesa.
grands Spāņu muižnieks, aristokrāts.
izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku. Zēnisks.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
Sējas putns Tārtiņš. Kuitala. Lakstīgala.
haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā). Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, pirmsrevolūcijas Krievijā).
izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
ekonomija Vairāku muižu apvienojums vienā apsaimniekošanas kompleksā (feodālismā).
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos. Celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
Brīvā ekonomiskā zona Valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u.tml. ceļā.
Vecs puisis Vecpuisis.
vecpuisīgs Vecpuisisks.
pāžs Viduslaikos - jauneklis no muižnieku ģimenes, kurš atradās par viņu augstāka dižciltīgā (piemēram, liela feodāļa vai karaļa) dienestā.
hercogiene Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
hercogs Viens no augstākajiem muižniecības tituliem Rietumeiropā. Persona, kam ir šāds tituls.
vēda Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam pirms Kristus dzimšanas). Hinduisma svētie raksti.
puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme. Zēniskums.
smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vecpuisīgums Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vecpuisība.
vecpuisība Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vecpuisīgums.
vecpuisiskums Vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tantrisms Zemākajās kastās izplatīts budisma un hinduisma virziens, kam ir raksturīga rituālu noslēgtība, saistība ar jogismu.
muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža. Persona, kas pieder pie muižniecības.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).

ui citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV