Paplašinātā meklēšana
Meklējam atklāt.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- Atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju
- Atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju
- Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli
- Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli
- Atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju
- Atklāt (savas) kārtis
- Atklāt (savas) kārtis
- Atklāt Ameriku
- Atklāt fronti
- Atklāt fronti
- Atklāt mīlestību
- Atklāt mīlestību
- Atklāt sevi
- Atklāt sirdi
- Atklāt sirdi
- Atklāt uguni
- Atklāt uguni
- Atklāts jautājums
- Atklāts jautājums
- Atklāts lūzums
- Atklāts lūzums
- Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju
- Atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju
- Atsegt (arī atklāt) savu dvēseli
Atrasts skaidrojumos (180):
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piemēram, faktu, darbību).
- (Ar) pirkstiem nobadīt (arī nobakstīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nebakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- (Ar) pirkstiem nobakstīt (arī nobadīt) Ar atklāti nosodošu, naidīgu izturēšanos, attieksmi radīt (kādam) neciešamus apstākļus.
- iespieddarbs Ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte).
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta. Kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noraut masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- Noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos. Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- pioniersuga Augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
- ataulekšot Aulekšojot atklāt šurp. _imperf._ Aulekšot šurp. Aulekšojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- Rādīt dūri kabatā Baidīties atklāti izrādīt savu neapmierinātību, naidu u. tml.
- atbēgt Bēgot atklāt šurp. _imperf._ Bēgt šurp. Bēgot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Parādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- Rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- (Pa)rādīt sirdi Būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevi (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā. Glabāt (2).
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) Būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards. Arī virtuve. Arī priekštelpa, priekšnams.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu.
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots. Arī atklāts, vaļsirdīgs. Brīvs (5).
- pusatklāts Daļēji atklāts, neslēpts.
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- iedejot Dejojot iemēģināt, atklāt (piemēram, skatuvi, zāli).
- Slepenā diplomātija Diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai.
- atklāts Divd. --> atklāt.
- atdelverēt Draiskuļojot atklāt šurp. _imperf._ Delverēt šurp. Draiskuļojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu, pāriem.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- Jūras vārti Izeja no ostas atklātā jūrā.
- Jūras vārti Izeja no ostas, upes atklātā jūrā, ieeja no atklātas jūras ostā, upē. Vieta, kur upe ietek jūrā.
- interpretēt Izskaidrot (piemēram, domu, teksta saturu, faktu), atklāt jēgu (piemēram, domai, teksta saturam, faktam).
- Pacelt balsi Izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- pieiet Izturēties (pret kādu) tā, ka izraisa (tā) uzticību, atsaucību, atklātību.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā). Savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- Vārīga vieta Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- karte Kartīte (2). Pastkarte, atklātne.
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Gaišā dienas laikā Klaji, atklāti, neslēpjoties.
- Zaglīgi soļi Klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
- pamanīt Konstatēt, atklāt.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- Svētā Trīsvienība Kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piemēram, kontrabandas apkarošanai).
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- (Mendeļejeva) ķīmisko elementu periodiskā sistēma Ķīmisko elementu sistematizējums, kurā izmantots D. Mendeļejeva atklātais periodiskais likums.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- stiprs Ļoti atklāts, tiešs, arī rupjš (piemēram, par vārdiem, izteicieniem).
- Atmaskot sevi Negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar sānu malām un dibenu, parasti atklātu virsmu.
- platforma Nesegts, atklāts preču vagons. Nesegta, atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
- noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- Rādīt ar pirkstu (arī ar pirkstiem) (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu. Ņirgāties, zoboties par kādu.
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.). Nodot.
- Aizslēgt (retāk noslēgt) sirdi Noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- Kā vīrs ar vīru Noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic milicija, lai novērstu un atklātu noziegumus, atklātu noziedzniekus, nolaupītās mantas u. tml.
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus). Pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus). Pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu).
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- Kritika un paškritika Paņēmiens, kā atklāt un pārvarēt kļūdas un trūkumus marksistisko partiju un citu darbaļaužu organizāciju darbībā.
- pieteikt Parādīt, atklāt (piemēram, savas spējas, talantu). Radīt iespēju iepazīt (sevi).
- trīsvienība Parasti savienojumā «Svētā Trīsvienība»: kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- atrast Pārbaudot konstatēt, atklāt.
- Pasacīt (arī pateikt) acīs Pasacīt atklāti.
- kartīte Pastkarte, atklātne.
- Pateikt (arī pasacīt) acīs Pateikt atklāti.
- Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
- Ar tīru sirdsapziņu Pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
- raktuve Pazemes iekārtu sistēma, arī atklāta vai daļēji atklāta vieta derīgo izrakteņu iegūšanai. Attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūra, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
- Atraisīt mēli Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.
- Parādīt sevi Pilnībā atklāt (piemēram, savas rakstura īpašības, spējas).
- tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
- Visā kailumā Pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- Visā kailumā Pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
- debija Pirmā parādīšanās atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- debitēt Pirmo reizi parādīties atklātībā ar darbiem (literatūrā, mākslā).
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- atklāsme Process, darbība --> atklāt (4). Atklāšana.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- interpretēt Radoši atklāt (mākslas darba ideju, saturu, parasti izpildītājmākslā).
- atklājums Rezultāts --> atklāt (2). Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- atklājums Rezultāts --> atklāt (4).
- Iet taisnu ceļu Rīkoties atklāti, godīgi.
- Iet taisnu ceļu Rīkoties atklāti, godīgi.
- atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
- Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- Saukt lietas īstajos vārdos Runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
- Sacīt (arī teikt) acīs Sacīt (teikt) atklāti.
- Sacīt (arī teikt) acīs Sacīt atklāti.
- Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
- Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) Saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- Balss paceļas Saka, ja kāds izsaka, izpauž savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko).
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Tīrs darbs Saka, ja kāds nodarījums netiek atklāts, tā veicējs paliek nesodīts.
- Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
- amfiteātris Senajā Romā - atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu.
- No (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
- saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- atskriet Skrienot atkļūt šurp. _imperf._ Skriet šurp. Skrienot atklāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atrauties Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atkļūt šurp. _imperf._ Rauties šurp. Spēji, strauji, pārvarot pretestību, atklāt (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā). Būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- atsprakstēt Sprakstot atklāt šurp. Sprakstot atkļūt (kur, līdz kādai vietai).
- atsprakšķēt Sprakšķot atkļūt šurp. Sprakšķot atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atkļūt šurp. _imperf._ Steberēt šurp Steberējot, neveiklā gaitā ejot, atklāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- gambīts Šaha spēlē - atklātne, kurā upurē figūru.
- atšļākt Šļācot, šļācoties atklāt šurp. Šļācot, šļācoties atklāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atšļūkt Šļūcot atkļūt šurp. _imperf._ Šļūkt šurp. Šļūcot atklāt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē. Arī atklāti.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums, arī tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
- godīgs Tāds, kam raksturīgs patiesums, atklātība.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas. Savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- vēss Tāds, kas apvalda, strauji un atklāti nepauž savas jūtas, domas. Arī noslēgts, mazrunīgs, atturīgs.
- patiess Tāds, kas atklāti pauž savas domas, jūtas.
- skarbs Tāds, kas atklāti, tieši atspoguļo ko ļoti grūtu, smagu, arī sarežģītu (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi. Arī jaunatklāts.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts. Sen zināms.
- pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju). Tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai. Pretstats: atklāts.
- mēms Tāds, kas nedrīkst, nespēj ko teikt, paust (vārdos), atklāt (kādu domu, patiesību).
- atturīgs Tāds, kas neizpaužas atklāti, nav izteikts. Apvaldīts.
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām). Pretstats: atklāts.
- skaļš Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
- jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
- pieejams Tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts.
- pusatklāts Tāds, ko daļēji kas sedz, klāj. Tāds, kas ir daļēji atsegts, atklāts.
- diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt. Intīms. Slepens.
- jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
- jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts. Jaunatklājums.
- jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
- attecēt Teciņus atklāt šurp. _imperf._ Tecēt šurp. Teciņus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- Teikt (arī sacīt) acīs Teikt atklāti.
- parovis Telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda.
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
- rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu). Veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
- rasties Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- tapt Tikt veidotam, izstrādātam (parasti par ko jaunu, nebijušu). Tikt atklātam, izgudrotam (pētījumu, meklējumu rezultātā).
- attīstīt Tīstot ko vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Tīstīt vaļā.
- atrast Uziet, atklāt (parasti to, ko meklē).
- nobriest Veidojoties, attīstoties pastiprināties, nonākt līdz atklātai izpausmei (parasti par parādībām sabiedrībā).
- apslēpts Vēl neizpētīts, neizzināts, neatklāts.
- rovis Velvēts pārsegums dzirkstēju uztveršanai virs atklāta pavarda.
- rovis Virtuve bez dūmeņa. Telpa ar atklātu pavardu.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atvīstīt Vīstot (ko) vaļā, atklāt, atsegt (ko). _imperf._ Vīstīt vaļā.
- ķīvīte Zaļganmelns tārtiņveidīgo kārtas atklātu ainavu putns ar pagaru, šauru spalvu cekulu uz galvas.
atklāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV