Paplašinātā meklēšana
Meklējam lapa.
Atrasts vārdos (56):
- lapa:1
- lapains:1
- lapaugi:1
- rožlapa:1
- seglapa:1
- dīgļlapa:1
- dzēšlapa:1
- kauslapa:1
- kļavlapa:1
- ozollapa:1
- veidlapa:1
- ziedlapa:1
- klapatas:1
- klapatāt:1
- koplapas:1
- lapaspuse:1
- piparlapa:1
- skrejlapa:1
- spārnlapa:1
- starplapa:1
- titullapa:1
- vīkallapa:1
- augļlapas:1
- ošlapains:1
- zvīņlapas:1
- ceļmallapa:1
- lozberlapa:1
- priekšlapa:1
- putekšlapa:1
- runkuļlapa:1
- sviedrlapa:1
- vainaglapa:1
- bezlapains:1
- koplapains:1
- roblapains:1
- sīklapains:1
- laparoskops:1
- pieziedlapa:1
- putekšņlapa:1
- cietlapains:1
- klapatāties:1
- liellapains:1
- platlapains:1
- šaurlapains:1
- tumšlapains:1
- laparotomija:1
- mīkstlapains:1
- pelēklapains:1
- smaillapains:1
- šķeltlapains:1
- šķirtlapains:1
- laparoskopija:1
- sarkanlapains:1
- signālaparāts:1
- signālaparatūra:1
- spektrālaparāts:1
Atrasts vārdu savienojumos (45):
- (Kā) balta lapa
- Aptaujas lapa
- Aptaujas lapa
- Daivaina lapa
- Dalīta lapa
- Darba nespējas lapa
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa
- Darba nespējas lapa, arī slimības lapa
- Dreb (arī trīc) kā apšu lapa
- Dreb (arī trīc) kā apšu lapa
- Kad cirvja kātam lapas plauks
- Kad cirvja kātam lapas plauks
- Kad cirvja kātam lapas plauks
- Kad cirvja kātam lapas plauks
- Lapas maksts
- Lapas plātne
- Lapas plātne
- Lapas puse
- Lapas puse
- Modes lapa
- Modes lapa
- Plūksnaina lapa
- Plūksnaini daivaina lapa
- Plūksnaini dalīta lapa
- Plūksnaini salikta lapa
- Plūksnaini šķelta lapa
- Pretējas lapas
- Pretējas lapas
- Salikta lapa
- Salikta lapa
- Šķelta lapa
- Šķelta lapa
- Slimības lapa, arī darba nespējas lapa
- Staraina lapa
- Staraina lapa
- Sviedru lapas
- Sviedru lapas
- Titula lapa
- Trīc (arī dreb) kā apšu lapa
- Trīc (arī dreb) kā apšu lapa
- Vienkārša lapa
- Vienkārša lapa
- Vīkala lapa
- Zieda lapas
- Zilā lapa
Atrasts skaidrojumos (302):
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- kokaīns Alkaloīds, ko satur kokas lapas (vietējās anestēzijas līdzeklis).
- teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- apšķibīt Applūkt, apraut (lapas, ogas u. tml.).
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Zieda kauss.
- Zieda kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu. Ziedkauss.
- siet Ar īpašiem paņēmieniem (piemēram, šujot, līmējot) saistīt (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas un vākus.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Ārējā dīgļlapa.
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- Zedeņu audi Auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija.
- Veģetatīvie orgāni, arī veģetatīvās daļas Auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne).
- somenis Auglis - sauss veronis, kas izveidojies no vienas augļlapas, saaugot tās malām.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- zaļums Augs, auga zaļā daļa (piemēram, lapas, zari, laksti).
- sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
- Augļa vīkals Augšlapas, kas paliek pie augļa.
- kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- palma Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones). Šīs dzimtas augi.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātu vai kandidātiem.
- starplapa Balta lapa (ierakstiem), kas iestiprināta starp citām iespieddarba lapām.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugs, kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas). Saritināt.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piebraucīt Braukot (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus), iegūt (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
- Rūtiņu burtnīca Burtnīca, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga. Būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.).
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- plest Būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem).
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda. Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- laime Ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas.
- biļetens Darba nespējas lapa.
- Zilā lapa Darba nespējas, arī slimības lapa.
- sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
- loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
- Lapu dārzeņi Dārzeņi, kuru lapas lieto uzturā (piemēram, salāti, spināti).
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- sālszāle Daudzgadīgs balandu dzimtas lakstaugs, kam ir īlenveida lapas ar dzeloņainu vai smailu galu.
- zemteka Daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari. Ārstniecības veronika.
- misiņsmilga Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi.
- rasene Daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
- rūta Daudzgadīgs rūtu dzimtas augs, kam ir pelēki zaļganas divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas, dzelteni ziedi un auglis - pogaļa.
- strelīcija Daudzgadīgs tropu lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu. Trešā dīgļlapa.
- zaļums Dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus.
- santpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Sanpaulija.
- sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi. Santpaulija.
- lapele Dem. --> lapa.
- lapiņa Dem. --> lapa.
- aile Divām līnijām iezīmēts nodalījums (uz papīra lapas).
- Darba nespējas lapa Dokuments, ko PSRS ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu. Slimības lapa.
- dzēšpapīrs Dzēšlapa.
- dzēšlapa Dzēšpapīra lapa, ko lieto ar tinti uzrakstītā nosusināšanai.
- luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- tipčaks Graudzāļu dzimtas augs (stepes zonā), kam ir šauras lapas un kas aug blīvos.
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim. Iekšējā dīgļlapa.
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- iešūt Ievietot (piemēram, papīra lapas īpašā saturētajā).
- padille Indīgs čemurziežu dzimtas augs, kam ir dobs, zarains stumbrs, divkārt vai trīskārt plūksnainas lapas un kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs.
- ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
- tabaka Īpaši apstrādātas īstās tabakas vai mahorkas lapas, kāti, ko izmanto smēķēšanai, šņaukšanai vai košļāšanai.
- kastrēt Iznīcināt (ziedos) putekšņlapas.
- moreska Izteikti plakans vijīgs ornaments, ko veido stilizētas vijas, lapas, ziedi.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai. Aptaujas lapa.
- Noplēšamais kalendārs Kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas.
- galviņkāposti Kāposti, kuru blīvo lodveida galviņu veido gandrīz apaļas, sēdošas lapas.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- sirmene Kāpostu (krustziežu) dzimtas pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Kartupeļu lakstu puve Kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- Zieda lapas Kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
- Rūtiņu klade Klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra.
- kļavlapa Kļavas lapa.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- koka Kokaīnaugu dzimtas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu.
- lapmetis Koks, kam rudenī nobirst lapas.
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
- sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas.
- arnika Kurvjziežu dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
- dārzeņi Lakstaugi, kuru sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- blanka Lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina. Veidlapa.
- Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Staraina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
- Dalīta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī. Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- pielape Lapas plātnes izaugums, kas atrodas pie lapas pamata un sākumā aizsargā jaunās lapas.
- plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta).
- lozberlapa Lauru lapa.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas).
- transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
- eikalipts Ļoti liels tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
- timiāns Mārsils, kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu.
- mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm).
- Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- Modes lapa Modes žurnāls. Modes žurnāla atsevišķa lapa.
- Modes lapa Modes žurnāls. Modes žurnāla atsevišķa lapa.
- zemeņkoks Mūžzaļš eriku (viršu) dzimtas koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa, arī šādu lapu komplekts (grāmatā, žurnālā).
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- lapiņa Neliela papīra lapa ar nelegāli izplatītu politisku tekstu. Proklamācija.
- kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
- tinējsmecernieks Neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
- meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
- nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
- nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
- aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa.
- reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts.
- teobromīns Organiska, sārmaina viela, ko satur kakao pupiņas, tējas lapas.
- palmete Ornaments stilizētas palmas lapas veidā.
- ozollapa Ozola lapa.
- palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas). Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- smaržmētra Panātru (lūpziežu) dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgiena smarža un garša.
- pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
- Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
- milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetru papīrs.
- Milimetru papīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta, vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos. Milimetrpapīrs.
- priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
- harta Papirusa, pergamenta vai papīra lapa (senajā Romā).
- lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
- liniņi Parasti savienojumā «pļavas liniņi»: nelieli viengadīgi vai divgadīgi linu dzimtas augi ar tievu, kailu stumbru un sīkiem ziediem, kam ir eliptiskas kauslapas.
- Pārliekamais kalendārs Pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
- zvīņlapas Pārveidojušas auga pirmās zvīņveida lapas brūnganā vai dzeltenīgā krāsā.
- tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piemēram, uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- putekšlapa Putekšņlapa.
- putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem.
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts lapas vienā pusē vai abās pusēs (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- prospekts Reklāmas lapa vai brošūra, kas pamatos iepazīstina (ar ko). Cenrādis ar paskaidrojumiem.
- rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā.
- rožlapiņa Rozes ziedlapa. Rožlapa.
- rožlapa Rozes ziedlapa. Rožlapiņa.
- runkuļlapa Runkuļa lapa.
- sakne Sakņaugu saknes, to pārveidnes, retāk lapas, augli.
- galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido apaļas vai plakani apaļas dažāda blīvuma galviņas.
- lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
- piere Sarucis stumbrs, uz kā virsmas attīstās lapas.
- salmi Sausi labības augu stiebri. Sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem.
- spārnlapa Seglapa.
- divdīgļlapji Segsēkļu klase, kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas. Šīs klases augi.
- viendīgļlapji Segsēkļu klase, kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa. Šīs klases augi.
- lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
- zobiņi Sīki izvirzījumi, robiņi (smaili, apaļīgi ar smailu galu, noapaļoti u. tml.) auga daļai (parasti lapas malai).
- kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai.
- nobiras Skujas, lapas, koku zari, kas ir nobiruši un veido zemsedzi.
- skuja Skujkoku adatveida lapa.
- anketa Speciāla aptaujas lapa.
- spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
- spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
- spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromātišķā gaismā.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā). Spēļu kārts.
- Spēļu kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- krusts Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
- pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu. Šīs sugas kārts.
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem). Virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas.
- sirpjsūnas Sūnas, kam ir raksturīgas sirpjveidā lapas un kas aug zāļu purvos, slapjās pļavās.
- sviedrlapa Sviedru lapa.
- kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu. Zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
- kvīts Šāda dokumenta veidlapa.
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- rabarbers Šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā.
- akants Šī auga lapas skulpturāls stilizējams (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums).
- spināts Šī auga lapas.
- salāts Šī auga, parasti dārza salāta, lapas: ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no šī auga lapām.
- papīrs Šī izstrādājuma loksne, lapa, gabals.
- tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
- skābene Šī lakstauga lapas.
- šķirtvainaglapu Šķirtlapains.
- atvārsnītes Šūnas (lapas epidermā), kas regulē ūdens iztvaikošanu un gāzu apmaiņu.
- cietlapains Tāds (augs), kam ir cietas lapas.
- garlapu Tāds (augs), kam it garas lapas.
- koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
- bezlapots Tāds, kad nav izplaukušas lapas. Tāds, kad ir nobirušas lapas.
- lapveida Tāds, kam ir lapas (1) forma, veids.
- lapains Tāds, kam ir lapas, lapojums (par augiem, to daļām).
- liellapu Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem).
- liellapains Tāds, kam ir lielas lapas (par augiem). Liellapu.
- mīkstlapains Tāds, kam ir mīkstas lapas (par augiem).
- pelēklapains Tāds, kam ir pelēkas lapas (par augiem).
- platlapu Tāds, kam ir platas lapas (par augiem).
- platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem). Platlapu.
- spožlapu Tāds, kam ir raksturīgas spožas lapas (par augiem).
- sarkanlapu Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem).
- sarkanlapains Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem). Sarkanlapu.
- sīklapu Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem).
- sīklapains Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem). Sīklopu.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- smaillapu Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem).
- smaillapains Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem). Smaillapu.
- smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
- šaurlapains Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem); šaurlapu.
- šaurlapu Tāds, kam ir šauras lapas (par augiem).
- šķeltlepu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
- trejlapu Tāds, kam ir trīsdaļīgas lapas (par augiem).
- tumšlapu Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem).
- tumšlapains Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem). Tumšlapu.
- vienādlapu Tāds, kam ir vienādas lapas (par augiem).
- mūžzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas visu gadu.
- ziemzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas ziemā.
- pūkains Tāds, kam kādas daļas (piemēram, lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
- roblapains Tāds, kam lapas ir ar robainām malām (par augiem).
- vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
- vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
- šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
- zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu). Tāds, kam ir lapas, skujas (par augiem).
- krūzots Tāds, kas ir sīki viļņots (piemēram, par lapām, ziediem). Tāds, kam, piemēram, lapas, ziedi, ir sīki viļņoti (par augiem).
- ošlapu Tāds, kura lapas ir līdzīgas oša lapām.
- peldlapu Tāds, kura lapas peld uz ūdens virsmas (par ūdensaugiem).
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- karte Taisnstūrveida (parasti bieza) papīra lapa, arī saistīts lapu kopums speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
- platlapis Tas (tāds), kam ir platas lapas (par augiem).
- lapreņģe Tauka, liela reņģe, kas nārsto un tiek zvejota aptuveni laikā, kad plaukst lapas.
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa.
- prettituls Teksts, autora portrets, raksturīgs attēls, kas iespiests uz lappuses, kas atrodas kreisajā pusē titullapai.
- Titula lapa Titullapa.
- Daivaina lapa Topa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
- trejlapis Trīsdaļīga lapa.
- trijlapis Trīsdaļīga lapa. Trejlapis.
- nervācija Vadu kūlīšu izvietojums (lapas, vainaglapas plātnē, augļa virsmā).
- dzīsla Vadu kūlīšu veidojuma daļa (lapas plātnē).
- dzīslojums Vadu kūlīšu veidojums (lapas plātnē).
- ziedlapa Vainaglapa.
- nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
- burtnīca Vākos (parasti mīkstos) iestiprinātas rakstāmpapīra lapas.
- grāmata Vākos iestiprinātas (parasti sagrafētas) rakstāmpapīra lapas (piezīmēm vai speciāliem ierakstiem).
- Zieda ass Vasas daļa, pie kuras atrodas zieda lapas.
- vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) - par augiem.
- lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
- darināt Veidot, riest (lapas, pumpurus, ziedus).
- raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.). Būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
- šķirt Vērst, parasti pēc kārtas (piemēram, grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi. Šādā veidā vērst lapas (piemēram, grāmatai, burtnīcai).
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī.
- sīpols Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
- sparģeļkāposti Viengadīgi kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi, kuriem ir augsta lapu rozete, plūksnoti dalītas, tumšzaļās lapas ar gariem kātiem un kuru augstais stublājs nobeidzas ar ziedu sastatu.
- Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
- Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- mezgls Vieta (uz stumbra), kur atrodas lapas.
- Vīkala lapa Vīkallapa.
- braucīt Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pirmpapardes Vissenākās un vienkāršākās paleozoja ēras papardes (tagadējo paparžu priekšteces), kam ir raksturīgas ļoti sīkas lapas.
- staipeknis Vītne (lapas pārveidne), arī vijīgs, kāpelējošs stumbrs.
- apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
- ziedlapa Zieda lapas.
- putekšņmaciņš Ziedauga orgāns putekšņlapas augšējā daļā, kurā attīstās putekšņi.
- Vīrišķie ziedi Ziedi, kam ir tikai putekšņlapas.
- ziedpārsla Ziedlapa.
- Divdzimumu zieds Zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
- Divdzimumu zieds Zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca.
- Vīrišķais zieds Zieds, kam ir tikai putekšņlapas.
- Viendzimuma zieds Zieds, kam ir vai nu putekšņlapas, vai auglenīca.
- zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
- zvīņas Zvīņlapas.
lapa citās vārdnīcās:
MLVV
MEV