Paplašinātā meklēšana
Meklējam traucēt.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (112):
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- (Ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem.
- Stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Aizšķērsot ceļu. Kavēt, traucēt.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
- tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
- išēmija Asiņu daudzuma samazināšanās ķermeņa daļā, kur traucēta asiņu piegāde sakarā ar artēriju spazmu, aizsprostošanos vai nospiešanu.
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- Nedrīkstēt ne elpot Baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
- sagaidīt Būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis. Veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā).
- aizturēt Būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko).
- ļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), netraucēt, arī neierobežot (ko darīt).
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- drošība Droša, netraucēta norise.
- salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Gāzt zemē (arī no kājām, nost) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- Nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jā atrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- izmaisīt Iztraucēt (1).
- iztraukt Iztraucēt (1).
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
- izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
- aiztraucēt Iztraucēt.
- satraucēt Iztraucēt. Arī sabaidīt, satraukt.
- uztraucēt Iztraucēt. Arī traucējot uzmodināt (no miega).
- Nelikties traucēties Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- Mest sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Bāzt nūju riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt.
- Mest ceļā sprunguļus Jaukt, traucēt, kavēt.
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) Jaukt, traucēt, kavēt..
- nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- Nostāties ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
- Stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Kā dieva ausī Ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
- Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpī Ļoti labi, netraucēti gulēt.
- sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
- noliegt Neatļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt). Aizliegt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- liegt Neļaut, arī traucēt, kavēt (ko darīt).
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- Likt mierā (arī mieru) Netraucēt, pārstāt traucēt ar runāšanu.
- saimniekot Netraucēti uzturēties, arī izturēties kādā veidā (kur) - par dzīvniekiem.
- kluss Netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
- kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu). Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (2).
- pārsteigt Pēkšņi iztraucēt (kādu, kas dara ko, atrodas kādā stāvoklī) - piemēram, par skaņu.
- izraut Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
- iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties. Uztrūkties.
- iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
- Likt spieķi riteņos Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību, arī kādu darbību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- Pašaut (arī aizlikt) kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- (Aiz)likt kāju priekšā Radīt (kādam) šķēršļus, traucēt, kavēt (kāda darbību, rīcību).
- satrūkties Sabīties. Tikt, parasti pēkšņi, iztraucētam.
- sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Brīvas rokas Saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Galva sajukusi Saka, ja ir traucēta sakarīga domāšana.
- Galva sajukusi Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- Saldu dusu! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Saldu dusu! arī Dusi Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
- Dusi saldi! Saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu. Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
- traucēties Savienojumā «nelikties traucēties». Izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- nodaba Savienojumā «savā nodabā»: netraucēti, savā tempā, parasti bez steigas.
- plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (parasti par skaņām).
- nospiestība Stāvoklis, kad (psihiskie procesi) ir pavājināti, traucēti.
- salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
- komfortabls Tāds, kad var justies viegli, netraucēti (par stāvokli, apstākļiem u. tml.).
- nekustīgs Tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
- rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
- nesatricināms Tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli).
- ērts Tāds, ko var veikt viegli, nepiespiesti, netraucēti (par darbību). Tāds, kad jūtas viegli, nepiespiesti, netraucēti (par stāvokli).
- ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm). Arī labiekārtots.
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- neērts Tāds, kura veikšana ir apgrūtināta, tāds, ko nevar paveikt viegli, netraucēti.
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā. Aizmesties, arī aizkabināties.
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- spriesties Tikt traucētam kustībā, stāties (parasti iekļūstot šaurā vietā).
- uztramdīt Tramdot iztraucēt. Tramdot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- urdīties Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
- einuhs Vīrietis, kam izoperēti dzimumdziedzeri vai traucēta to darbība.
traucēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV