Paplašinātā meklēšana
Meklējam lauzt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (18):
- (Iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu
- (Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu
- (No)lauzt sprandu (arī (no)lauzt kaklu sar.)
- (Uz)lauzt (arī salauzt) ledu
- Izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu
- Lauzt (arī nolauzt) kaklu
- Lauzt (doto, arī savu) vārdu
- Lauzt ceļu
- Lauzt darbus
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu)
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru)
- Lauzt kaklu
- Lauzt ledu
- Lauzt līgumu
- Lauzt šķēpus
- Lauzt šķēpus
- Lauzt streiku
- Lauzt streiku
Atrasts skaidrojumos (97):
- aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- akmenslauztuve Akmeņlauztuve
- aplauzums Aplauzts salikums.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- mīstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru.
- iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā). Arī ielauzties (4).
- iedragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu ielauzt (2).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas). Atlauzt (3).
- izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
- iegāzt Ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu). Aplauzt.
- lauzējs Darītājs --> lauzt.
- iegraut Graujot [1] (1) ielauzt.
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā.
- pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- daudzstūris Ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- iebrukt Iekļūt ar varu (kur iekšā). Ielauzties (1).
- aplaupīt Ielauzties un apzagt.
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
- ielauzt Iesākt lauzt, bet nenolauzt. Aizlauzt.
- izlauzties Ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu: skrapsts.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakšķis.
- izspiesties Izlauzties (par skaņu).
- izrauties Izlauzties (piemēram, par vārdiem, smiekliem, vaidu).
- izlauzt Izmežģīt. Arī salauzt.
- stumbenis Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals.
- stimbens Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- stuburs Koka celms. Koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu. Koka gabals. Stumbenis (1).
- Nestieptā intonācija Krītošā vai lauztā zilbes intonācija (atšķirībā no stieptās intonācijas).
- atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
- lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- marmorlauztuve Marmora lauztuve.
- ielauzīt Mazliet, arī vietumis ielauzt
- palauzt Mazliet, daļēji ielauzt, atlauzt.
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
- nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
- nesalaužams Nol. divd. --> salauzt.
- aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
- notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju).
- ielauzt Nolauzt daļu.
- nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
- lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums. Vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
- aizlauzties Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), aizvirzīties. _imperf._ Lauzties prom. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Izlauzties.
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (1).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (2).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (3).
- lauzums Paveikta darbība, rezultāts --> lauzt (4).
- uzlauzums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlauzt (2).
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- sprikstēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu). Atskanēt šādam troksnim. Skrapšķēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts). Atskanēt šādam troksnim. Krakšķēt.
- pārlauzties Refl. --> pārlauzt (1). Tikt pārlauztam.
- aplauzums Rezultāts --> aplauzt (1).
- sarumbēties Sadzīt (par lauztu kaulu).
- lauzt Savienojumā «lauzt vaļā»: ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem). Ziedkopa (graudzālēm). Tukša, no stiebra nolauzta vārpa.
- starlauzība Spēja (priekšmetam, vielai) lauzt gaismas starus.
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
- kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
- kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
- iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
- stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem). Tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām Ūnijām (par rakstu, rokrakstu).
- šķautņains Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
- stūrains Tāds, kam ir vairāki, daudzi stūri. Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, šķautnes u. tml.
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- sīksts Tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem). Tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
- stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- stiba Tievs nolauzts zars. Arī vica.
- lauzīt Vairākkārt lauzt, lai sasmalcinātu, sadalītu.
- zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzaglīnija.
- zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija. Zigzags.
- kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi. Ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
lauzt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV