Paplašinātā meklēšana

Meklējam nezin.

Atrasts vārdos (4):

Atrasts vārdu savienojumos (36):

Atrasts skaidrojumos (163):

uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms). Nodot (kādu). Atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms). Padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, neatgriezties no kurienes, nebūt atrodamam, sameklējamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns. Cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
dairs Baiss, nezināms.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Uz labu laimi Bez noteikta pamatojuma, labi nezinot. Kā pagadās.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Plēst matus Būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
Nezināt, kur likties Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.
zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē.
nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
kluss Citiem nezinot, neievērojot. Paslepus.
klusiņām Citiem nezinot. Paslepus.
klusība Citiem nezinot. Tā, ka nepievērš citu uzmanību.
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo). Ne pats (minētais).
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
pazust Doties uz nezināmu vietu, atrasties nezināmā vietā un tāpēc nebūt sastopamam samērā ilgāku laiku.
Slēptā kamera Filmēšana, filmējamajam nezinot.
Slēptā kamera Filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt sivēnu (arī cūku, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
Pirkt cūku (arī sivēnu, kaķi) maisā Iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
(Pa)ķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Paķert uz muļķa Izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
Ko tas dod? Jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums. Tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde. Tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
dažs Kāds nenoteikts, vardā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu).
atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
Gadījuma (arī stohastisks) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pie ņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
Stohastisks (arī gadījuma) lielums Lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai.
zīdainis Naivs cilvēks. Tāds, kas neko nezina.
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
Ne bū (arī bī), ne bē Nekā (parasti nesaprast, nezināt).
Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
Nezināt ne rīta, ne vakara Neko nezināt.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī. Vienalga, kad.
jebkur Nenoteiktā, nezināma vietā. Vienalga, kur.
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kaut kāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
Kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību). Kaut kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība. Vienalga, kas.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
lajs Nespeciālists. Nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.
Nez vai, arī nez vai maz Nezin vai, nezin vai maz.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
cik Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
ciktāl Norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu. Cik reižu.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
Kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
ciktāl Norāda uz nezināmu attālumu. Cik tālu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu vai paveikšanas pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikiem Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums. Kāpēc (1).
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums. Kāpēc.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda UZ nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums. Kādēļ (1).
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).
(Sa)bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Sabāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
Bāzt maisā Parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu.
atrasties Parādīties, ierasties (par ko nozudušu). Noskaidroties (par ko nezināmu).
trijskaitļu Parasti savienojumā «trijskaitļu likums»: kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās, nezināmā, pilnīgi jaunā un būtiskā apzināšanās, atklāšana.
Kā dieva nepieņemts Saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Kā dieva nepieņemts Saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Kā grāmata ar septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zieģeļiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
Kā grāmata ar (arī aiz) septiņiem zīmogiem Saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu.
Miglā tīts Saka par ko nezināmu, neskaidru.
Miglā tīts Saka par ko nezināmu, neskaidru.
Tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
Tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
Kā no laivas izgāzts (biežāk izmests, izsviests) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Kā no laivas izmests (arī izsviests, retāk izgāzts) Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne caku, retāk ne caku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne čaku, retāk ne čaku, ne grabu Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ne čiku, ne grabu, arī ne čiku, ne čaku Saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa. Saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
Ej nu sazini Saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubas.
Ej (nu) sazini Saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
(Nav) ne (mazākās) jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
(Nav) ne mazākās jausmas Saka, ja ko nezina, nenojauš.
Kā to lai (arī lai to) saka Saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust.
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
(Visi) pātari sajūk Saka, kad apjukumā nezina, ko darīt.
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
kuriene Savienojumā «no kurienes»: norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
otrais Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds (8).
koeficients Skaitliskais reizinātājs burtu izteiksmē. Zināmais reizinātājs pie nezināmā. Pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
problemātisks Tāds, kam ir problēmas raksturs, pazīmes. Arī nezināms, neatrisināts, apšaubāms.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina.
Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (iet, braukt).
Kur deguns rāda Tikai uz priekšu, nenoteiktā vai nezināmā virzienā (piemēram, iet, braukt).
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot).
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
Kubiskais vienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
Kubiskais vienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju. Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.

nezin citās vārdnīcās:

Tēzaurs

nezin

MLVV

nezin