Paplašinātā meklēšana
Meklējam stāvu.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
- Dzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā
- Dzīt stāvus (retāk stāvu) kapā
- Iedzīt stāvu (biežāk stāvus) kapā
- Iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā
- Kā es te stāvu
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu (biežāk stāvus)
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s)
- Mati ceļas (arī slienas) stāvu(s)
- Mati ceļas (arī slienas) stāvus, (retāk stāvu)
- Mati slienas (arī ceļas) stāvu(s)
Atrasts skaidrojumos (151):
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu. Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- taisīt Ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai. Arī gatavot (1).
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, sastāvu, ka kļūst derīgs lietošanai.
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- vienstāva Ar vienu stāvu.
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- mortīra Artilērijas ierocis, kam ir īss stobrs un kas izšauj šāviņu ar mazu sākuma ātrumu pa stāvu trajektoriju.
- haubice Artilērijas ierocis, kam ir samērā īss stobrs, apšaudei ar stāvuguni.
- vībotne Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu). Būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli. Straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- ķirbjaugi Augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai kāpelējošu, retāk stāvu, zarainu stublāju, lielām lapām, dzelteniem starveida ziediem un daudzsēklu augļiem (piemēram, ķirbji, gurķi). Šīs dzimtas augi.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- atspole Aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- floristika Botānikas nozare, kas pētī kādas teritorijas floras sastāvu.
- sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām).
- bozt Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- bozties Celt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai) - par dzīvniekiem.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
- staģe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- vērmele Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām. Daudzposmu sīpols.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- kāršroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs. Kokroze.
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- pusstāvus Gandrīz stāvus. Tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā.
- pļavauzīte Graudzāļu dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem.
- spilve Grīšļu dzimtas purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī iežu mineraloģisko, ķīmisko sastāvu un ģeoloģiskās īpatnības.
- sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
- pārmija Ierīce ar pārstatāmiem sliežu elementiem, kas braucošu sastāvu, lokomotīvi, vagonu novirza pa citu sliežu ceļu.
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- ieslieties Ievietoties stāvus (kur iekšā) - par cilvēku.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- kamerspēle Intīma rakstura uzvedums ar nelielu tēlotāju sastāvu. Aktieru intīma rakstura tēlojums, kas atklāj varoņa psihi.
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- Mansarda jumts Jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
- plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
- kamerkoris Koris ar nelielu individualizētu dziedātāju sastāvu.
- piesēdiens Kustība no stāvus stāvokļa sēdus vai tupus stāvoklī.
- mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu.
- puķumeldrs Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- vilkmēle Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- aviobāze Liels, kapitāli iekārtots lidlauks ar aviācijas tehniku un personālsastāvu.
- purvzinība Mācība par purviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvmācība.
- purvmācība Mācība par rurviem, to ģenēzi, kūdras īpašībām, botānisko sastāvu, ūdeņiem un izmantošanas principiem. Purvzinība.
- Īres nams Māja (parasti liela, daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
- spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piemēram, emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstarojuma) spektrus.
- raudze Neliels (piemēram, kādas vielas) daudzums, pēc kura īpašībām nosaka šīs vielas sastāvu un kvalitāti.
- saļimt Nespējot noturēties stāvus, kļūt ļenganam un nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sabrukt Nespējot noturēties, parasti stāvus (aiz pārdzīvojuma, sāpēm u. tml.), nokrist, nogāzties (piemēram, pie zemes, uz ceļiem). Saļimt.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Arī saļimt.
- ļimt Nespēt noturēties stāvus, kļūt ļenganam un krist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
- piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
- piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
- Nacionālais apvidus Novada vai apgabala daļa Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ar iedzīvotāju vienveidīgu nacionālo sastāvu. Attiecīgā administratīvi teritoriālā vienība.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā. Novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus.
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) turēties stāvus, sēdus, arī palīdzēt iet.
- vilknadze Panātru dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem.
- uzlēkt Parasti savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties (stāvus, retāk sēdus).
- ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
- reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai.
- trūkties Pēkšņi, strauji celties (parasti stāvus, sēdus).
- uzslieties Piecelties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa).
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- pilnpiens Piens ar tādu ķīmisko sastāvu un īpašībām, kādu izdala lauksaimniecības dzīvnieku piena dziedzeri normālā laktācijas periodā.
- piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
- sālīt Pievienot (kam) vārāmo sāli, lai, piemēram, mainītu (tā) īpašības, ķīmisko sastāvu.
- apakšstāvs Pirmais stāvs (divstāvu vai vairākstāvu mājā).
- pamatiezis Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
- eskarpe Prettanku aizsprosts, ko ierīko uz pretinieka pusi vērstajās nogāzēs, palielinot to stāvumu.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- kazene Rožu dzimtas puskrūms ar ložņājošu vai stāvu stumbru un zili melnām, paskābām ogām.
- saspurt Sacelt stāvus (matus, spalvas) - par dzīvniekiem. Sabozt.
- sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- uzbozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), sacelt stāvus matus, spalvas (ķermeņa daļai), piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- uzbozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, aizsardzībai (par dzīvniekiem).
- sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
- izbozt Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- sasliet Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
- sabozties Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
- ģeoķīmisks Saistīts ar Zemes ķīmisko sastāvu, tam raksturīgs.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- Taktiskā apakšvienība Sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības.
- lēkt Savienojumā ar «augšā», «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
- pielēkt Savienojumā ar «kājās», «stāvus» u. tml.: strauji, pēkšņi piecelties.
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
- lipene Skarblapju dzimtas augs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem.
- stāvcīņa Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstoņi atrodas stāvus.
- stāvēt Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm). Veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
- saslieties Strauji sacelties stāvus (par matiem, ķermeņa daļām).
- rubija Šīs dzimtas augs ar stāvu vai pacilu stumbru, plati lancetiskām lapām, baltu ziedu. Rubiju madara.
- sierāboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
- lejā Uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva).
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu).
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti).
- Jumta stāvs Vairākstāvu celtnes stāvs, virs kura atrodas jumts.
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- debesskrāpis Vairāku desmitu stāvu augstceltne.
- stāveniski Vertikāli. Arī stāvus.
- Triviālais nosaukums Vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda").
- stāvs Viena no (augu audzes) horizontālajām joslām, kuras atšķiras ar veģetācijas īpatnībām, augu sastāvu.
- seradella Viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
- šķirotava Vieta, kur šķiro dzelzceļa vagonus, formē vilcienu sastāvus.
- Trejkrāsu vijolīte Vijolīšu dzimtas viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem.
- pueblo Ziemeļamerikas indiāņu liela daudzstāvu celtne (vairākiem tūkstošiem cilvēku).
- signatūra Zīmes un cipari, kas nosaka akordu sastāvu un uzbūvi ģenerālbasā.
- kosmoķīmija Zinātne par kosmisko ķermeņu ķīmisko sastāvu un ķīmiskajiem procesiem tajos.
- metālmācība Zinātne par metālu un to sakausējumu sastāvu, struktūru, īpašībām un par likumsakarīgām pārmaiņām, kādas tajos rodas ķīmisku, mehānisku, termisku un citu iedarbību rezultātā.
- ģeoķīmija Zinātne par Zemes ķīmisko sastāvu.
- hidroloģija Zinātne, kas pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus, ķīmisko sastāvu.
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- ģeoloģija Zinātne, kas pētī Zemes sastāvu, uzbūvi, attīstību.
- hematoloģija Zinātnes nozare, kas pētī asins sastāvu, īpašības un asins slimības.
- hidroķīmija Zinātnes nozare, kas pētī dabisko ūdeņu ķīmisko sastāvu un īpašības.
- demogrāfija Zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju sastāvu, kustību un atražošanas likumsakarības.
- mineraloģija Zinātnes nozare, kas pētī minerālus, to sastāvu, īpašības, rašanos un izmantošanu.
- receptūra Ziņu kopums par (piemēram, ēdiena, vielu maisījuma) sastāvu un pagatavošanu.
stāvu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV