Paplašinātā meklēšana
Meklējam kliedēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (103):
- iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju. Izkaisīt. Izkliedēt.
- piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
- piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
- uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
- izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri). Ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt. Arī izjaukt.
- gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
- izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
- izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
- dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
- mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas. No šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
- izbārstīt Izklaidus izbērt. Bārstot izkliedēt. Izkaisīt (1).
- klaids Izklaidus novietots. Izkliedēts.
- izklaidēt Izkliedēt (1).
- izklīdināt Izkliedēt (1).
- izkliest Izkliedēt (1).
- izklīdināt Izkliedēt (2).
- izkliest Izkliedēt (2).
- izgaiņāt Izkliedēt (4).
- izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību.
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
- izsēt Izkliedēt (organisma).
- izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
- izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
- izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
- izkaisīt Izkliedēt (skaņu) - par vēju.
- izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
- krēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta. Viegla krēsla.
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta. Vakara krēsla.
- izklaidēties Izkliedēties (1).
- izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
- izšķīst Izkliedēties (par šķidrumu, masu).
- izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
- pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
- gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
- difūzs Izkliedēts.
- disperss Izkliedēts.
- izsvaidīt Izvietot izklaidus. Izkliedēt (1).
- izlaist Izvietot izklaidus. Izkliedēt. Arī izklāt.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu).
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām). Pakliedēt (2).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
- pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
- izmētāt Metot izkliedēt. Nomest vairākās vietās.
- pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
- izmētāt Novietot izklaidus. Izkliedēt (1).
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- paklaidēt Pakliedēt (1).
- paklīdināt Pakliedēt (1).
- pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
- paklaidēties Pakliedēties (1).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis). Izkliedēt (4).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā). Pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums.
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- sapluinīt Pluinot sajaukt. Pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
- izkliede Process --> izkliedēt (1).
- izkliede Process --> izkliedēt (4).
- izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
- izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
- izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- izkliedēties Refl. --> izkliedēt (1).
- izkliedēties Refl. --> izkliedēt (4).
- kliedēties Refl. --> kliedēt (2).
- pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1). Tikt pakliedētam.
- pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2). Tikt pakliedētam.
- izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu). Izziest.
- izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
- saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
- izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
- izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
- aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
- Suspendēts stāvoklis Stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
- sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
- sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt. Nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi). Izmētāt.
- izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
- izšķiest Šķiežot izkliedēt.
- jukt Šķīst, tikt kliedētam.
- izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
- neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība. Izklaidīgs.
- klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
- pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
kliedēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV