Paplašinātā meklēšana

Meklējam pretī.

Atrasts vārdos (10):

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (143):

atkost Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai). Atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu).
Ārējais reids Akvatorija daļa pretī ostas ieejai.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
pievērst Ar kustību panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas pretī (kam).
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu).
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā). Apmainīt (1).
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
vieta Atlīdzinājumam (pretī dodot, saņemot ko citu).
Dot pretī Bārties pretī.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
dergties Būt pretīgam, riebīgam. Riebties.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pretimņēmējs Cilvēks, kas ko ņem no kāda pretī.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
nadīrs Debess sfēras punkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (cita).
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
derdzība Emocionāls stāvoklis, kuru izraisa kas pretīgs, riebīgs.
iepretī Gandrīz pretī.
atrunāties Iebilst (pretī).
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
Lēkt acīs Izaicinoši, asi iebilst, runāt pretī.
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju). Sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
nošķebināt Izraisīt stipru pretīguma sajūtu (piemēram, par ko saldu). Apšķebināt.
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
Apnikt līdz kaklam (arī līdz nāvei) Kļūt pretīgam.
Plūksnaina lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (piemēram, ozola lapa).
Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
Plūksnaini salikta lapa Lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm, kuras atrodas pie galvenās ass aptuveni viena otrai pretī (piemēram, maijrozītes lapa).
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
Pretējas lapas Lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
Attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
neģēlīgs Ļoti nepatīkams, pretīgs.
nekrietns Ļoti nevēlams. Arī pretīgs, nepatīkams.
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt). Mazliet uz vienu pusi.
pretimnākot Nākot (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt). Uz vienu pusi. Arī tālāk, savrup.
Nedrīkstēt (arī neiedrošināties) (ne) pīkstēt Nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī. Nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
nejauks Negaršīgs, pretīgs (par ēdienu, dzērienu).
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
Neiedrošināties (arī nedrīkstēt) (ne) iepīkstēties Neiedrošināties, nedrīkstēt nekā bilst pretī.
antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
antipātisks Nepatīkams, pretīgs. Pretstats: simpātisks.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī ekvivalentu preci, parasti naudu.
uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts. Pret.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai iedarbībai).
sperties Parasti savienojumā «sperties pretī», «sperties pretim»: pretoties, nepiekrist kādam.
cirst Parasti savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
Dīdīt pādi Pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
nejēdzīgs Riebīgs, pretīgs.
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
Rādīt ragus, arī griezt ragus pretī Runāt pretī, strīdēties pretī.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (atnācēju, ciemiņu).
kurpretī Saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus. Turpretī, turpretim.
kamēr Saista divus relatīvi patstāvīgus teikuma komponentus. Bet. Turpretī.
toties Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu. Turpretī, turpretim.
Kā (rūgta) nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
Kā rūgta nāve Saka par ko ļoti apnicīgu, pretīgu.
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Ciest kā zobu sāpes Saka par ko nepatīkamu, pretīgu (ar ko jāsamierinās).
Kamols (arī rūgts kumoss, rūgtums) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols (arī rūgts kumoss, arī rūgtums) kāpj (arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) metas (arī kāpj) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgts kumoss (arī rūgtums, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Rūgtums (arī rūgts kumoss, rūgts kamols) (kāpj, arī metas) kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
Kamols iemetas kaklā Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pretīguma pret ko, arī aiz pārdzīvojuma).
Nelabums kāpj kaklā (arī mutē) Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piemēram, aiz pretīguma pret ko).
kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
sacirsties Savienojumā «sacirsties pretī»: stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
cirsties Savienojumā ar «pretī» vai «pretim»: stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
rezistence Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām). Pretestība (1).
pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
kamols Spiediena sajūta (kaklā, krūtīs), parasti aiz pārdzīvojuma, arī pretīguma.
atcirst Strauji iesist pretī.
skriet Šķietami ātri pārvietoties (par priekšmetiem, kam virzās garām, pretī).
nejauks Tāds, kam piemīt kas nepatīkams, pretīgs.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
piedauzīgs Tāds, kas aizskar pieklājības jūtas, tāds, kas izraisa pretīgumu (piemēram, par izturēšanos, rīcību, runu).
piedauzīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu aizskar pieklājības jūtas, izraisa pretīgumu.
pretējs Tāds, kas atrodas pretī (kam).
pretvējš Tāds, kas atrodas, ir vērsts pretī vēja virzienam.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli). Pretimbraucošs.
iepretējs Tāds, kas ir gandrīz pretī.
nejauks Tāds, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, pretīgu.
pretējs Tāds, kas ir vērsts pretī (kam). Tāds, kura kustības virziens ir vērsts pretī (kam).
drausmīgs Tāds, kas izraisa lielas bailes, šausmas, arī lielu riebumu, pretīgumu.
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
nelabs Tāds, kas izraisa pretīguma sajūtu (par garšu, smaržu).
briesmīgs Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, balles, riebumu, pretīgumu.
apnikt Tāds, kas ko uztver kā nepatīkamu, neinteresantu, pretīgu.
pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
pretimplūstošs Tāds, kas virzās, plūst (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
pamīšs Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
hipotenūza Taisnleņķa trīsstūra mala, kas atrodas pretī šī trīsstūra taisnajam leņķim.
nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
preteklis Tas, kas izraisa pretīgumu, arī riebumu.
Aci pret aci (runāt, satikties u. tml.) Tieši pretī, ļoti tuvu.
Ar seju pret seju Tieši viens otram pretī.
atkal Turpretī.
atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu Uzlūgt pretī.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidotas viena otrai pretī.
Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā. Vieta, kas atrodas (cilvēkam vai dzīvniekam) tieši pretī, ļoti tuvu.
pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
pretība Vispārināta īpašība --> pretīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
apnikt Zaudēt paliku, interesi, pacietību. Sajust pretīgumu, riebumu.

pretī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pretī

MLVV

pretī

MEV

pretī