Paplašinātā meklēšana
Meklējam darbināt.
Atrasts vārdos (5):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (97):
- (Abas) rokas aizņemtas (Abas) rokas nodarbinātas, nebrīvas.
- brālība Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Amats, cunfte.
- amats Amatnieku organizācija. Transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā). Cunfte, brālība.
- Sastādīt numuru Ar kādas iekārtas attiecīgo ierīci izveidot numuru, lai iedarbinātu šo iekārtu.
- mīt Ar kāju vai kājām kustināt (paminu, pedāli), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- mīt Ar kāju vai kājām kustinot paminu, pedāli, darbināt (kādu ierīci, iekārtu u. tml.).
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- brīvā Bez darba, nenodarbināti.
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku). Nenodarbināts (parasti par zirgu).
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
- rīkoties Būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
- darīt Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam. Būt darba kārtībā.
- Neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- Neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) Būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam. Atrasties nevēlamos apstākļos.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu). Būt kādās attiecībās (ar kādu).
- noslogot Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā. Mežrūpniecības speciālists.
- pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu. Būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- rokturis Detaļa (piemēram, iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- piestartēt Iedarbināt (dzinēju, motoru) ar starteri. Iedarbināt (iekārtu, ierīci, kam ir dzinējs, motors) ar starteri.
- pielaist Iedarbināt (dzinēju, motoru). Iedarbināt dzinēju, motoru (iekārtai, ierīcei).
- kurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
- uzkurbulēt Iedarbināt (motoru) ar kloķi.
- palaist Iedarbināt (piemēram, mehānismu, ierīci, mašīnu).
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
- Ieslēgt strāvu (arī elektrību) Iedarbināt elektrisko iekārtu, aparrātu.
- savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.). Kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa daļās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
- nopūlēt Intensīvi nodarbināt (piemēram, atmiņu, domāšanu).
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt, sasprindzināt, ievērojami koncentrēt (piemēram, atmiņu, domāšanu, uztveri).
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
- urdīt Izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu, arī parādību, apstākļiem).
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
- aviators Lidotājs. Aviācijā nodarbināts cilvēks.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
- lietot Mērķtiecīgi darbināt (ķermeņa daļas).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu). Neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati). Neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- bezdarbīgs Nenodarbināts, nekustīgs (parasti par locekļiem).
- Stāvēt prātā Nodarbināt domas. Būt atmiņā.
- aizņemt Nodarbināt, būt nodarbinātam (tā, ka neatliek laika nekam citam, vai arī tā, ka nejūt, kas notiek apkārt).
- aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
- nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nokauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
- Iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā. Ļoti nodarbināt psihi (par domu, ideju u. tml.).
- palīgamats Organizācija, kas feodālisma laikā apvienoja Rīgā tirdzniecības preču transportā nodarbinātos.
- pakaucināt Padarbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
- uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- pārslogot Pārāk intensīvi nodarbināt (kādu). Pārāk daudz liekot (kādam) ko darīt, nogurdināt, pārpūlēt (to).
- pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
- apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- dot Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
- ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas).
- noslogot Pilnīgi, intensīvi nodarbināt (cilvēku).
- Rūpniecības centrs Pilsēta vai pilsētciemats, kur koncentrēti vairāki rūpniecības uzņēmumi un tājos nodarbināta lielākā daļa iedzīvotāju.
- klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem). Atskanēt šādam troksnim.
- aizrūsēt Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: sākt darbināt, ieslēgt (piemēram, ierīci, mašīnu).
- zvans Signālierīce, kas darbināta rada noteiktas frekvences skaņas.
- piespiest Spiežot (piemēram, slēdzi, pogu), iedarbināt (ierīci, mehānismu).
- uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
- nospiest Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam. Šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
- uzspiest Spiežot, piemēram, slēdzi, iedarbināt (ierīci, mehānismu).
- noslogotība Stāvoklis, kad (kas) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts, arī izmantots.
- knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- ārštats Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst štatā.
- dīks Tāds, kas nav nodarbināts (parasti par cilvēku).
- nedzīvs Tāds, kas netiek darbināts (par mašīnām, aparātiem u. tml.).
- darbīgs Tāds, kas parasti ir nodarbināts, atrodas mērķtiecīgā kustībā (par dzīvniekiem).
- trāpīt Tiekot darbinātam, kustinātam u. tml., nonākt kur, skart ko (parasti par priekšmetiem, arī ķermeņa daļām).
- nopūst Tiekot darbinātam, parasti ar gaisa strāvu, radīt un pārstāt radīt skaņu.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas (par mūzikas instrumentu).
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- vagonbūvētājs Vagonbūves speciālists. Cilvēks, kas ir nodarbināts vagonbūve.
- urdīties Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt (piemēram, par domu, jautājumu).
- novilkt Velkot virzīt uz leju, parasti līdz galam (piemēram, sviru). Šādā veidā virzīt, piemēram, sviru, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
darbināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV