Paplašinātā meklēšana
Meklējam eē.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (155):
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- Doties talkā (arī palīgā) Aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
- Dabūt (ko) iekšā Ar grūtībām ieēst, iedzert.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā. Arī nīkt (2).
- ierīt Ātri ieēst.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst. Regulāri dot par maz barības.
- izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu). Strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
- uzēst Ieēst (ko).
- iebrokastot Ieēst brokastis.
- iebaudīt Ieēst, iedzert.
- iekopties Ieēst.
- Pielikt pie mutes (arī lūpām) Ieēst. Arī iedzert.
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā). Ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā). Ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos. Ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu. Izbadoties (biežāk).
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu. Izsalkt (1).
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē ielīst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst Justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
- mulst Justies neērti, nedroši. Kautrēties (2).
- apmulst Justies neērti, nedroši. Nokautrēties.
- Kā nav kauna? Kā nav neērti, nepatīkami?
- Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
- Nezināt, kur (savas) acis likt Kaunēties, būt neērtā stāvoklī. Nezināt, kur skatīties.
- ieknābāt Knābājot ieēst.
- uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- Piesiet dūšu Labi, sātīgi paēst. Ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu. Izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu).
- ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- Kā vēža spīlēs Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.). Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
- Kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- piepildīt Materiāli apmierināt (kādu). Arī pieēdināt.
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst. Iekost.
- palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
- palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis. Grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis. Neglīts, nemājīgs miteklis.
- iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
- uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta. Arī biklums.
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- Vilku (arī suņu) sēne Neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
- žultsbeka Neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums.
- Suņu sēnes Neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma.
- Tukšā dūšā Neēdis.
- Tukšā dūšā Neēdis.
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku). Ciest badu.
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- Nekaunēties ne no kā Nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos. Neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- nepieēdināms Nol. divd. --> pieēdināt.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam. Pārāk ilgu laiku ciest badu.
- aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
- aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
- ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1).
- ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2).
- nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
- piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
- piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
- piegrauzt Pieēst (ko cietu).
- pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
- pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka).
- pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
- Pielikt (pilnu) vēderu Pieēsties.
- Pielocīt (pilnu) vēderu Pieēsties.
- Pielocīt pilnu vēderu Pieēsties.
- piedzīties Pieēsties.
- pieēst Pieēsties.
- pielocīties Pieēsties.
- pielikties Pieēsties. Arī piedzerties.
- Pieēsties līdz kaklam (arī acīm) Pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt. Tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
- mulsums Rezultāts --> mulst. Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst: psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- Nāk atpakaļ Saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt.
- Ne kauna, ne goda Saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- (Sa)metas kauns Saka, ja pārdzīvo kauna jūtas. Saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- Kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma).
- Kumoss stājas kaklā Saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma).
- Iet iekšā Saka, ja var ieēst. Saka, ja kas garšo.
- uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
- neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- līst Savienojumā ar «iekšā», arī «vēderā»: būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- šķiedrgalvīte Sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
- iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
- iestrēbt Strebjot ieēst.
- piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
- piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
- neērts Tā, ka pārņem neērtība (2).
- neomulīgs Tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
- neērts Tāds, kas izraisa neērtību (2).
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta. Nepatīkams.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs. Tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- Vai nav kauna? Vai nav neērti, nepatīkami?
- ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem. Lodāt (2).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Arī spraukties.
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
eē citās vārdnīcās:
Tēzaurs