Paplašinātā meklēšana
Meklējam tērēt.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (147):
- izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus.
- siltummērītājs Aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai.
- izdoties Atdot visu. Arī iztērēties.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības). Atlicinot, neiztērējot vairot.
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana.
- nolaist Ātri, bezrūpīgi notērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot (4).
- Sist laiku Bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
- žēlot Censties neiztērēt, nedot. Arī taupīt (1).
- pietaupīt Censties saglabā!, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- patērētājs Darītājs --> patērēt.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības). Nodzert.
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- Pa labi (un) pa kreisi Devīgi, izšķērdīgi (dot daudziem, tērēt naudu, mantu).
- reklamācija Dokuments, kuru sastāda produkcijas patērētājs, lai nosūtītu ražotājam, un kurā tiek norādīta saņemtās produkcijas kvalitātes vai komplektības neatbilstība standartam un tehnisko noteikumu prasībām. Sūdzība, protests, iebildums sakarā ar šādu neatbilstību.
- izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu).
- nodzert Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
- izdzert Dzerot patērēt (visu šķidrumu vai noteiktu tā daudzumu).
- nodzirdīt Dzirdot patērēt (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
- noēst Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
- izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
- apakšstacija Iekārta elektriskās strāvas sprieguma pārveidošanai ceļā no elektrostacijas uz patērētājiem.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- Siltuma sūknis Ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru.
- pieslēgs Ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja.
- ietērēt Iesākt tērēt (naudu).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
- izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
- Apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- Kapitāla apgrozības izmaksas Izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
- izgrūst Izdot, iztērēt (naudu).
- patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
- beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
- izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
- izsviest Iztērēt (parasti naudu).
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku).
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā vajadzīgs, paredzēts (piemēram, līdzekļus, izejmateriālus).
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem Iztērēt vairāk, nekā nopelna.
- Izdot pēdējo kapeiku Iztērēt visu naudu.
- Izdot pēdējo kapeiku Iztērēt visu naudu.
- paņemt Izvēlēties un satvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Izlietot, izmantot, arī patērēt.
- ņemt Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu. Lietot, izmantot, arī patērēt.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pieliku ilgākam laikam.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības. Barojums.
- zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
- pazaudēt Neiegūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.). Nelietderīgi, bezmērķīgi iztērēt (ko).
- taupīt Neizdot, netērēt, krāt (naudu).
- dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
- (Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- Izkaisīt (arī (iz)sēt) visos (pasaules) vējos, arī pa visiem vējiem Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot. (Iz)šķiest.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- Izkaisīt vējā (arī vējos, visos vējos, pasaules vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izkaisīt pasaules vējos (arī vējā, visos vējos, pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izkaisīt kā pelavas vējā Nelietderīgi iztērēt, izlietot, izšķiest.
- Izsēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi iztērēt, izlietot. Izšķiest.
- izķēzīt Nelietderīgi iztērēt, izniekot.
- notriekt Nelietderīgi notērēt (naudu, mantu), parasti uzdzīvē.
- Notriekt (arī nosist) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
- Nosist (arī notriekt) naudu Nelietderīgi notērēt naudu.
- Sēt vējā (arī pa visiem vējiem) Nelietderīgi tērēt, lietot; šķiest.
- sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu). Iztērēt.
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
- ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt. Arī ķēpāt (2).
- Nelaist kapeiku no rokām Netērēt naudu.
- Nelaist kapeiku no rokām Netērēt naudu.
- palikt Netikt patērētam, izlietotam.
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
- nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nobraukāt Notērēt braukāšanai.
- nobraukt Notērēt braukšanai.
- noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
- nosmēķēt Notērēt smēķēšanai.
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- Ūdens apgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni. Ūdensapgāde.
- izlietot Patērēt (daudz vai visu).
- izlietot Patērēt (laiku).
- izlietot Patērēt (piemēram, spēku, enerģiju).
- lietot Patērēt (piemēram, uzturā).
- izmantot Patērēt (uzturam).
- apēst Patērēt daudz vai visu (parasti naudu).
- Noēst laiku Patērēt laiku.
- notērēt Patērēt, arī izlietot (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- pašsagāde Patērētāju, vietējo organizāciju veikta (piemēram, izejvielu, kurināmā) sagāde.
- pārtēriņš Paveikta darbība, rezultāts --> pārtērēt.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- noņēmējs Pircējs. Arī patērētājs.
- noplītēt Plaši uzdzīvojot (parasti dzerot), notērēt.
- tirdzniecība Preču pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
- darbietilpība Rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai. Darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības.
- normstunda Rādītājs, kas raksturo patērēto darba daudzumu vienā stundā. Darba daudzums, kas jāpatērē vienā stundā.
- materiālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērētā materiāla daudzumu. Materiāla daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktu izstrādājumu.
- metālietilpība Rādītājs, kas raksturo produkcijas vienības ražošanai patērēto metāla daudzumu.
- patērēties Refl. --> patērēt (2). Tikt patērētam.
- patērēties Refl. --> patērēt (3). Tikt patērētam.
- ietaupīt Saglabāt, lieki neiztērēt (enerģiju, darbu u. tml.).
- Nauda kabatā neturas Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda neturas (kabatā) Saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- Nauda (aiz)iet (arī iziet) Saka, ja nauda tiek izdota, iztērēta.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- nosmēķēt Smēķējot patērēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- (Sa)turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- (Sa)turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Saturēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- Turēt naudu pirkstos Stingri ierobežot naudas izdevumus. Skopi tērēt naudu.
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- pateicīgs Tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku. Tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus.
- pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
- Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- iziet Tikt izdotam, iztērētam (par naudu).
- iziet Tikt izlietotam, patērētam (par produktu). Tikt izlietotam (par daudziem vai visiem priekšmetiem).
- aiziet Tikt iztērētam, izdotam (par materiālām vērtībām, parasti par naudu).
- pašķīst Tikt iztērētam, izdotam (par naudu).
- iztērēties Tikt iztērētam.
- nodzerties Tikt notērētam alkoholisku dzērienu lietošanai (par naudu, mantu).
- ūdenspiegāde Ūdens piegāde patērētājam.
- ūdenspadeve Ūdens piegāde patērētājam. Ūdenspiegāde.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- Apgrozāmie fondi Uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- Kaisīt vējā Veltīgi tērēt, šķiest.
- Mest vējā Veltīgi tērēt, šķiest. Bezatbildīgi runāt, solīt.
- aizlaist Viegli, bezrūpīgi izdot, iztērēt (naudu, mantu u. tml.). Nodzīvot. Izputināt.
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
- notrakot Vieglprātīgi notērēt (naudu), parasti uzdzīvē.
- notrallināt Vieglprātīgi notērēt (parasti naudu).
- nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt. Nelietderīgi lietot, izmantot. Arī žūpot.
- noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt. Nelietderīgi izlietot, izmantot.
- nožūpot Žūpojot notērēt (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
tērēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV