Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķidrums.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (148):
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lasīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- Medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- anilīns Bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- Ūdeņraža peroksīds Bezkrāsains sīrupveida šķidrums - ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- etilspirts Bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu. Vīna spirts.
- furfurols Bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu (izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- formalīns Bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku.
- Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- benzols Bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sājš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri Šāds šķidrums, kas izplūdis no acs dobuma.
- hloroforms Bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku (narkozes līdzeklis).
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs, reibinošs šķidrums. Etilalkohols, etilspirts, vīna spirts.
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- kreozots Caurspīdīgs, iedzeltens eļļains šķidrums, ko iegūst, pārstrādājot koksni vai akmeņogles.
- tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija. Šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- latekss Kaučukaugu piensula. Pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka.
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
- Tualetes ūdens Kosmētiskais šķidrums sejas ādas kopšanai.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu. Būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums.
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- Smadzeņu šķidrums Limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- ēteris Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
- žurga Netīrs šķidrums. Izmirkusi, netīra masa.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- etiķskābe Organiska skābe - bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- pienskābe Organiska skābe - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā.
- glicerīns Organiska viela (spirts) - biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums.
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā). Panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekšā).
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā. Piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek [1] (2).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- Viršanas temperatūra Pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
- fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
- biezs Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).
- piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām). Būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā liek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru). Atskanēt šādam troksnim.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā). Ieziest.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- Medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis).
- Medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis).
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē organismā.
- simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
- slāpekļskābe Stipra skābe - bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- izsusināt Susinot panākt, ka pilnīgi uzsūcas (šķidrums).
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- šķiedenis Šķīdums. Arī šķidrums.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi). Tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- hermētisks Tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu. Cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums. Neskaidrs. Pretstats: dzidrs.
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
- veldze Tas, kas veldzē (1). Tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā).
- notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- palts Uz līdzenas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums. Laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets , sakrājies u. tml. šķidrums, laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
- novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
- ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī šķidrums.
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu). Ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
šķidrums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV