Paplašinātā meklēšana
Meklējam darināt.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (288):
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- apdarīt Apdarināt (2).
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt). Nomizot.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu. Šādā veidā darināt (ko).
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- Dzelzs laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs.
- Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- Ķēmoties pakaļ Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- Darīt pakaļ Atdarināt (kādu).
- Darīt pakaļ Atdarināt (kādu).
- Taisīt (arī darīt) pakaļ Atdarināt (kādu).
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- Iejusties (kāda) lomā Atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
- imitēt Atdarināt.
- kopēt Atdarināt.
- imitators Atdarinātājs.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot. Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko). Noaust (1).
- celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
- darināšana Darbība --> darināt (1, 3).
- noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
- apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā. Arī guļamtīkls.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli. Šādā tehnikā darināts darbs.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) daļās, parasti divās, daļās. Šādā veidā Iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- strops Īpaši darināts bišu miteklis.
- viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata. Arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas. Darbība --> darināt (2).
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu. Šādā veidā darināt (priekšmetu).
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ī Lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvīks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- Buku bē Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas) balss skaņas.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- krū Lieto, lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- švirkst Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko. Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls. Krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts. Krakš.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem. Klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Kliks. Klikt.
- kliks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu. Klikš. Klikt.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņāks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru sofu troksni.
- čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pak.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko. Pakš.
- čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot).
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soju troksni.
- bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soju troksni.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
- Skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- Bišu koks No apaļkoka bluķa darināts bišu strops.
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai. Uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
- keramika No māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi.
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu. Šāda pinuma gabals.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
- porcelāns No šāda materiāla darināts izstrādājums.
- zelts No šī cēlmetāla darināta medaļa.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- tīkliņš No tievas stieples darināts elektrods.
- tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- nodzenāt Nodarināt (koku, zarus).
- neatdarināms Nol. divd. --> atdarināt.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks. Resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni. Apdarināt ar finieri vai saplāksni.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām. Atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna. Atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- pašdarīts Pašdarināts (1).
- darinājums Paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1). Pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt.
- piedarīt Piedarināt (1).
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu). Šādi apstrādājot, piemēram, mālu, plastilīnu, darināt (ko). Skulpturāli attēlot (ko, piemēram, modeli).
- Baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- Baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- atdarinājums Rezultāts --> atdarināt (1).
- darinājums Rezultāts --> darināt (2).
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- apskaldīt Skaldot apdarināt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens. Gredzens ar spirālveida reljefu.
- batika Šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- akvarelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- akvatinta Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- tempera Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- sangīna Šādā tehnikā darināts zīmējums.
- autolitogrāfija Šādā veidā darināts mākslas darbs.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- rokdarbi Šādi darināts izstrādājums.
- lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
- atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- gaumīgs Tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām. Ar gaumi veidots, darināts.
- vienkoka Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.).
- vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.). Vienkoka.
- madarains Tāds, kas ir darināts madarojuma tehnikā.
- pašdarināts Tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- piemiņa Tāds, kas ir darināts miruša cilvēka, pagātnes Sakta atcerei.
- mākslīgs Tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- pašausts Tāds, kas ir darināts no mājas apstākļos, mājsaimniecībā austa auduma.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dziļas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalkvadmalas Tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas.
- kaņepājs Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- pelēkzīda Tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda.
- mežģīņains Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm. Tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- mozaīka Tāds, kas ir rotāts ar šādā tehnikā darinātiem attēliem, ornamentiem.
- vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi. Tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- dēt Taisīt, darināt.
- pašdarinājums Tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu. Apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
- pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
- siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
- midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli. Vārpstiņa (3).
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā). Šādā veidā darināt (ko).
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
darināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV