Paplašinātā meklēšana
Meklējam irde.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (131):
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
- irdne Augsne, zeme. Augsnes, zemes irdenā virskārta.
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- iebrist Brienot ievirzīties (piemēram, ūdenī, staignā vai irdenā vidē).
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem.
- vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu).
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- surdoloģija Delektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
- nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
- auss Dzirde, dzirdes spēja.
- daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
- labskanīgs Dzirdei tīkams. Arī daiļskanīgs.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
- vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums.
- Auss gliemene Garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- pucolāns Iezis, kas veidojies no irdeniem vulkānisko izvirdumu produktiem (piemēram, vulkāniskais tufs, pelni, pumeks).
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- Plēst (vai) ausis (pušu) Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- Plēst (vai) ausis pušu Izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
- cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas.
- Miltaini kartupeļi Kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
- izburbēt Kļūt irdenam, arī porainam.
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam. Arī satrunēt.
- pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
- kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
- sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
- Plānas (arī smalkas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- Smalkas (arī plānas) ausis Laba dzirde, arī uztvere.
- Labas ausis Laba dzirde.
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus. Ložņājot padarīt irdenu.
- pelni Ļoti sausa, smalka, irdena zeme.
- vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa. Šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis). Arī pakārpīt.
- māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem). Maldi.
- maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
- Smilšu (arī sviesta) mīkla No kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem. Augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- paviegls Pairdens (par augsni).
- raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
- irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- Pelēkā puve Parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
- uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbēt (1).
- uzburbēt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā. Kļūt irdenam, porainam. Piesūcoties ar mitrumu, kļūt staignam. Uzburbt (1).
- izčākstēt Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
- piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja. Šīs kārtas putni.
- Sausā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
- Sausā puve Puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
- sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr ar apziņu saistītie smadzeņu rajoni atrodas aiztures stāvoklī.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta.
- melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs. Labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
- izsalot Salā kļūt irdenam (parasti par sniegu).
- pairdens Samērā, arī mazliet irdens.
- izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
- šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- drupināt Smalcināt nelielās daļās (piemēram, ko irdenu, trauslu).
- less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
- Vulkāniskie pelni Smalki, irdeni vulkāna izvirduma produkti.
- parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas. Pamataudi (1).
- pamataudi Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas. Parenhīma (1).
- burans Spēcīgs, auksts vējš, kas paceļ sev līdzi irdenu sniegu (dažreiz kopā ar smiltīm) un parasti pāriet sniega vētrā.
- Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
- Absolūtā dzirde Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
- grimt Stigt (staignā, irdenā, mīkstā pamatā).
- rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
- vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
- skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
- pakurls Tāds, kam ir pavāja dzirde.
- puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
- kurls Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
- kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
- silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
- scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
- skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- trupens Tāds, kas viegli drūp, sairst. Arī irdens.
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi). Tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
- smerdeklis Tas (tāds), kas smird. Smirdeklis.
- surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai. Šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
- Melnā papuve Tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- Melnā papuve Tīrā papuve, kuru. uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- kārpīt Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
- kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm. Arī kārpīt (1).
- kašņāt Vairākkārt skarot ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, veidot (ko) tajā. Arī kārpīt (2).
- kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
- kašņāties Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm. Arī kārpīties (1).
- Vājas ausis Vāja dzirde.
- Vājas ausis Vāja dzirde.
- raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
- drupans Viegli drūpošs. Arī irdens.
- raisīgs Viegls, irdens (parasti par sniegu).
- gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst. Novietot gāzē, irdenā vielā.
- bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
- stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
- ievilkt Virzoties (pa ko mīkstu, irdenu), atstāt (aiz sevis pēdas sliežu veidā).
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme. Irdenums.
irde citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV