Paplašinātā meklēšana
Meklējam vispār.
Atrasts vārdos (23):
- vispār:1
- vispār-:1
- vispāri:1
- vispārim:1
- vispārējs:1
- vispārība:1
- vispārīgs:1
- vispārināt:1
- vispārākais:1
- vispārīgums:1
- vispāratzīts:1
- vispārzināms:1
- vispārinājums:1
- vispārnozīmīgs:1
- vispārpieņemts:1
- vispārcilvēcība:1
- vispārcilvēcīgs:1
- vispārlietojams:1
- vispārcilvēcisks:1
- vispārteorētisks:1
- vispārcilvēcīgums:1
- vispārizglītojošs:1
- vispārcilvēciskums:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (222):
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- Izsitumu tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs smags slimnieka vispārējais stāvoklis un izsitumi uz ādas.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās. Arī skice, pirmuzmetums.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats. Arī jēdziens.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes. Attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds (verbs), kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
- Nekārtns (arī neregulārs) darbības vārds (arī verbs) Darbības vārds, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī.
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā).
- Gatavības apliecība Dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo vispārizglītojošas skolas audzēkņa sekmes par mācību gadu, tā ceturkšņiem.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- sevišķs Filozofijas kategorija, kas atspoguļo vispārīgo un atsevišķo īpašību, parādību u. tml. vienību.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- filozofs Filozofijas speciālists. Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- pamattonis Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu.
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu. Šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms. Plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- priekšstats Īstenības priekšmetu un parādību jutekliski uzskatāms, vairāk vai mazāk vispārināts subjektīvs tēls, kas apziņā saglabājas un reproducējas arī bez pašu priekšmetu un parādību tiešas iedarbības uz sajūtu orgāniem un ir cieši saistīts ar sabiedrībā izveidotām nozīmēm, pastarpināts ar valodu, apzināts, jēgpilns.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- Politehniskā izglītība Izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- Domu grauds Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums. Aforisms.
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko). Liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modējus (tipus).
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
- krīze Kapitālistiskās atražošanas cikla fāze, kurai raksturīga krasa vispārēja (arī dažu nozaru) ražošanas sašaurināšanās, ko rada pretruna starp preču relatīvo pārprodukciju un iedzīvotāju ierobežoto pirktspēju.
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos.
- Visā visumā Kopumā, vispār.
- Visā visumā Kopumā, vispār.
- kolorīts Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
- gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- tas Lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi.
- pats Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- viss Lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu.
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo. Atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam. Vispārināšana.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes. Abstrahēšana.
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana. Arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- Meža skola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas. Meža skola.
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai. Celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā. Komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
- Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
- enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības. Kāda no šīm kustības formām.
- apbalēt Mazliet nobalēt. Izbalēt (vispāri vai vietumis).
- aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Konvencionālā muita Muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm.
- Arābu numerācija Mūsdienās vispārlietojamā numerācija Indiešu numerācija
- Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
- Arābu cipari Mūsdienās vispārlietojamie cipari.
- Arābu (arī indiešu) numerācija Mūsdienās vispārpieņemtā decimālā numerācija.
- Kora dziedāšana Muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- disonanse Neatbilstība kam vispārpieņemtam, vispāratzītam.
- svētdiena Nedēļas septītā diena, vispārēja atpūtas diena.
- deklaratīvs Nekonkrēts, vispārīgs (par rīkojumu, pamācību, metodi u. tml.).
- skice Neliela vispārīga rakstura apcere bez temata sīkākas detalizācijas. Īss, fragmentārs tēlojums, stāsts.
- vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
- filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
- nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu. Nevienā vietā.
- nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu. Nevienā virzienā.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar «kā» ievadītais salīdzinātais.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
- vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
- visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe. Vis- (3).
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
- makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
- jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
- anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- sepse Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- sacensība Parasti savienojumā «sociālistiskā sacensība»: darbaļaužu radošās aktivitātes mobilizēšanas metode, kuras mērķis ir kāpināt vispārēju darba ražīgumu un efektivitāti, sekmēt sociālistiskās tautas saimniecības plānveidīgu attīstību, masu komunistisko audzināšanu.
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
- apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
- Kara noziedznieks Persona, kas kara laikā izdarījusi vispāratzītu kara likumu un paražu pārkāpumu.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- valsts Politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana. Zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- paradokss Pretruna (dažkārt šķietama) kam vispārpieņemtam, zināmam.
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas. Šī žanra sacerējums.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju veidot subjektīvu, ar priekšstatiem un jēdzieniem pastarpinātu īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības un darboties jaunā situācijā, izmantojot šādi iegūto informāciju. Arī intelekts.
- pamatskola PSRS obligātās vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe, kas aptver pirmās trīs vai četras klases.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- Kritizētājs reālisms Reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- huligānisms Sabiedriskās kārtības vai vispārpieņemto uzvedības normu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību vai cilvēka personību.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- fizikāls Saistīts ar matērijas vispārīgajām īpašībām, kustību, tām raksturīgs.
- prātniecisks Saistīts ar vispārēja rakstura pārdomām, tām raksturīgs.
- Katrs bērns māk (arī zina, prot, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī māk, prot, zina) pateikt Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns prot (arī māk, zina, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt u. tml.) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns var (arī prot, māk, zina) pateik Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Nav noslēpums Saka par ko vispārzināmu.
- referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- kritizētājs Savienojumā «kritizētājs reālisms»: reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu kapitālistiskajās zemēs), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- antīks Sens (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur un ko izraisa cilvēkam vai dažādu sugu dzīvniekiem specifiski vīrusi.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- Prodromālais periods Slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- totāls Tāds, kas aptver visu (kā) kopumu. Pilnīgs, arī vispārējs.
- normāls Tāds, kas atbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, izdevīgam.
- universāls Tāds, kas attiecas uz vairākām, daudzām parādībām. Arī vispārējs.
- vispārteorētisks Tāds, kas attiecas uz vispārīgiem, galvenajiem teorētiskajiem jautājumiem.
- vispārizglītojošs Tāds, kas dod vispārīgo (nevis speciālo) izglītību.
- parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
- nenormāls Tāds, kas neatbilst kam vispārpieņemtam, regulāram, parastam.
- anomāls Tāds, kas neatbilst normai, vispārējai likumībai. Neparasts.
- pretdabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību dabu, neatbilst parastajam, normālajam, vispārējai likumībai. Arī nedabisks.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- regulārs Tāds, kura formu sistēma atbilst vispārējām valodas likumībām (parasti par vārdu). Arī kārtns.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.). Pilns, vispārējs.
- izņēmums Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
- kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts. Tas, kas ir vispārpieņemts.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- diskriminācija Tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm). No vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- Tiesību analoģija Tiesību vispārējo principu attiecināšana uz likumā neparedzētu gadījumu uz līdzības pamata.
- apakštonis Tonis, kas, piešķirdams savu nokrāsu, piemīt papildus. Tonis, kas nosaka vispārīgo nokrāsu.
- paradoksālisms Tos, kas ir pretrunā (dažkārt šķietamā) ar ko vispārpieņemtu, zināmu. Paradoksu izmantojums.
- indeterminisms Uzskats, kas noliedz vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību dabā un sabiedrībā.
- likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi). Šīs vārdšķiras vārds.
- ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
- skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
- objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
- Nekārtns (arī neregulārs) verbs (arī darbības vārds) Verbs, kura formas neveido pēc vispārējiem likumiem.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetie.
- Pretstatu cīņa Viena no vispārīgākajām dialektiskajām likumībām dabas, sabiedrības un cilvēka domāšanas attīstībā, attīstības avots - ikvienas parādības pretējo pušu savstarpējais sakars, sadursme.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes. Priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- vispārcilvēcība Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārīgums Vispārināta īpašība --> vispārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotips Vispārpieņemts (darbības, rīcības u.tml.) paraugs, vispārpieņemts uzskats.
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra).
- dialektika Zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas pašiem vispārīgākajiem attīstības likumiem.
- filozofija Zinātne par esamības un cilvēka domāšanas vispārējām likumsakarībām.
- agrobioloģija Zinātne par vispārējām bioloģiskām likumsakarībām augkopībā.
- fizika Zinātne, kas pētī matērijas vispārīgās īpašības un kustības likumus.
vispār citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV