Paplašinātā meklēšana
Meklējam sagatavot.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (225):
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves. Izveidot dekoratīvas šuves.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju. Būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai. Informēt, arī rīkot.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens. Arī uzkožamais.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- Spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- kultūraugi Augi, kas no savvaļas apstākļiem ir pārvietoti uz cilvēka sagatavotu vietu, tiek kopti, uzlaboti.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts) dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums. Arī klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
- sagatavošana Darbība --> sagatavot.
- Kvalificēts darbs Darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām. Cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml.).
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
- elektrolīts Elektrolīzei sagatavotais šķīdums vai kausējums.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena. Ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Gropējot izgatavot, arī sagatavot (M lielāku daudzumu).
- stelles Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- Piena virtuve Iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- Piena virtuve Iestāde, kur zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt).
- desa Īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- Kraklē stikls Īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- Novelkamā bildīte Īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- Lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls. Lietaskoks (2).
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem. Šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kāpinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā. Kāpinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- aizsardzība Kara darbības veids, kuras mērķis ir atsist pretinieka uzbrukumus, noturēt ieņemtās pozīcijas un sagatavoties uzbrukumam. Kara un kaujas darbības nodrošinājums pret pretinieka zemes un gaisa uzbrukumiem.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā. Kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus)
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- sers Labības kopums, kas rijā it sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt. Arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas. Maisot sagatavot.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus laišanai klajā. Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu).
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- iešņava Nesālīti kausēti tauki. Plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai. Ierīce sprādziena radīšanai.
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Nostādīt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- Uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu). Būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai. Pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
- Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- Zemes ierīcība Pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu, zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- sagatavojums Paveikta darbība --> sagatavot (1).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības. Paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- negaidot Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties. Rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību). Arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielākā, pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- Sienas avīze Rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u.tml. kolektīva dzīvi un ko novieto pie sienas.
- Uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- (Uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- Turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- iesvaidīt Sagatavot. Izraudzīt un sagatavot.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai, arī izmantošanai.
- Savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai. Arī izremontēt.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- Zaļa siļķe Sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavots darbībai.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uzskate Savienojumā «uzskates līdzeklis»: tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- pašsagatavotība Sevis sagatavotība.
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā. Skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- līme Speciāli sagatavota saistviela, ko izmanto līmēšanai.
- ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- žāvēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu).
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pankūka Šāds sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis. Tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- sagatavošana Tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu iestājeksāmeniem vai mācībām kādā mācību iestādē.
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt). Tāds, kas ir ar mieru (ko veikt).
- gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts. Tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu). Tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas. Tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme. Arī kvalificēts (3).
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums. Diletantisks.
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu). Vienkāršs, nekomplicēts.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā. Tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- Uzdot stundu Uzdot (skolēnam) sagatavot stundu.
- produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai. Izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis. Vārpsta, sprēslīca (parasti kopā ar kodeļu).
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- Augšgala krautuve Vieta, kurā koncentrē cirsmā sagatavotos stumbrus izvešanai.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai. Rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā. Zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai). Šāda tauku slāņa šķēle, gabals. Šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
sagatavot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV