Paplašinātā meklēšana
Meklējam lēni.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (185):
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
- diktofons Aparāts runas Ieskaņošanai un (parasti palēninātai) reproducēšanai.
- izboksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt.
- boksterēt Ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt.
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- Statiskā berze Berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties.
- dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā. Būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes. Novecot (1).
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to daļām.
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- peldvabole Dažus milimetrus gara ūdensvabole, kas mīt nelielos stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos.
- lēnītēm Dem. --> lēni. Ļoti lēni.
- palēnītēm Dem. --> palēni.
- lēņot Dot par lēni.
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni. Arī lēni dzert.
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
- knibināt Ēst (lēni, pa mazām daļām).
- lupināt Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- līnis Ezeros vai lēni tekošās upēs dzīvojoša karpveidīgo zivju kārtas zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- palēninātājs Iekārta, ierīce (kāda procesa) palēnināšanai.
- bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai.
- līnija Ierinda (piemēram, pionieriem, skolēniem). Ierindā nostādīto (piemēram, pionieru, skolēnu) kopīga darbība.
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- izlēņot Izdot par lēni.
- izmalkot Izdzert lēni, pa malkam.
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība. Palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientē jo lies).
- Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem). Šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu: lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- gausināt Lēnināt. Palēnināt (darbību, norisi).
- peldēt Lidot (parasti lēni) - parasti par putniem.
- slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
- atprasīt Likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto).
- Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
- Vilkties kā nāvei Ļoti lēni iet.
- Gliemeža (arī vēža) gaitā, arī kā gliemezis (arī vēzis) Ļoti lēni, gausi.
- Gliemeža (arī vēža) gaitā, arī kā gliemezis (arī vēzis) Ļoti lēni, gausi.
- Vēža (arī gliemeža) gaitā, arī kā vēzis (arī gliemezis) Ļoti lēni, gausi.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu. Skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- parkinsonisms Muskuļu stīvums, kustību ierobežojums, palēnināšanās un trīce, kas rodas sakarā ar galvas smadzeņu bojājumu.
- Caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) Negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
- attuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām atnākt.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- ietuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- notuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām noiet, nonākt.
- patuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām paiet, panākt.
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
- neizveicīgs Neveikls, lēns (par dzīvniekiem). Tāds, kas kustas neveikli, lēni.
- mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
- Oktobrēnu zvaigznīte Oktobrēnu grupas organizatorisks kopums, kurā ietilpst 4-6 skolēni.
- anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes.
- Vilkt (arī ievilkt, stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
- Ievilkt garuma Paildzināt, palēnināt.
- Stiept (arī vilkt) garumā Paildzināt, palēnināt.
- Vilkt (arī stiept) garumā Paildzināt, palēnināt.
- Vilkties (arī ievilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
- Ievilkties (arī vilkties, stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
- Stiepties (arī (ie)vilkties) garumā Paildzināties, palēnināties.
- Vilkties (arī stiepties) garumā Paildzināties, palēnināties.
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
- pamazām Palēni, ar samērā nelielu intensitāti.
- bremzēt Palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes.
- apvaldīt Palēnināt, arī aizturēt (kustību, gaitu).
- apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu).
- salēnināt Palēnināt, parasti ievērojami.
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt.
- Siltuma neitroni Palēnināti neitroni, kas ir termodinamiskā līdzsvarā ar neitronu palēninātāja atomu kodoliem.
- nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
- aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
- miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
- kūtrs Palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
- mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - piemēram, par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem.
- pakustināt Pavirzīt, mazliet, samērā lēni pārvietot.
- pakustēties Pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) samērā lēni.
- noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru).
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- Psihiskās attīstības aizture Psihiskās attīstības palēninājums. Retardācija (2).
- Čaklo roku pulciņš Pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ, rāda nepareizu laiku.
- Sānlīnijas radniecība Radniecība starp cilvēkiem, kam ir kopējs priekštecis (piemēram, starp brāļiem, māsām, brālēniem, māsīcām).
- asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
- palēnināties Refl. --> palēnināt. Tikt palēninātam.
- noslīgt Rietot lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- velties Risināties, parasti lēni (piemēram, par sarunām).
- helēnistisks Saistīts ar helēnismu (1) vai helēņiem, raksturīgs helēnismam (1) vai helēņiem.
- Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
- Velkas kā mēris Saka par tādu, kas virzās ļoti lēni, gausi.
- Kūtra galva Saka, ja cilvēkam lēni, grūti raisās domas.
- pakūtrs Samērā, arī mazliet palēnināts, pavājināts (piemēram, par orgānu darbību).
- stāze Sastrēgums, plūsmas izbeigšanās vai patoloģiska palēnināšanās (orgānos).
- neogalēnisks Savienojumā «neogalēnisks preparāts»: attīrīts izvilkums no augiem.
- retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā). Vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem).
- sols Skolas mēbele - sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem).
- Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
- Jaunie naturālisti Skolēni, kas ārpusklases darbā piedalās dabas pētīšanā un veic izmēģinājumus lauksaimniecībā.
- Jaunie tehniķi Skolēni, kas ārpusskolas un ārpusklases darbā iegūst praktisko iemaņu pamatus tehniskajā jaunradē.
- Stiept gumiju Slinkot. Ļoti lēni negribīgi ko darīt.
- Staipīt (biežāk stiept) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- Stiept (retāk staipīt) gumiju Slinkot. Ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- sūkt Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- zīst Smēķēt (pīpi, cigareti u. tml.), parasti lēni.
- radniecība Sociāls, ar likumu vai tradīciju pamatots sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piemēram, starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām) vai kuriem šāds sakars ir radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
- lodāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- ložņāt Staigāt, parasti lēni (piemēram, ko vērojot, meklējot).
- miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- Miera stāvoklis Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
- aizcietējums Stāvoklis, kad ir palēnināta zarnu iztukšošanās.
- obstipācija Stāvoklis, kad ir palēnināta zarnu iztukšošanās.
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un pabeigt virzīties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par debess spīdekļiem.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā. Tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko. Tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- palēns Tāds, kas darbojas samērā lēni.
- gauss Tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē).
- lēnaudzīgs Tāds, kas lēni aug, attīstās (par augiem, dzīvniekiem).
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- lēniedarbīgs Tāds, kas lēni, arī pakāpeniski, iedarbojas.
- pasīvs Tāds, kas noris lēni un vāji. Tāds, kurā kas noris lēni un vāji.
- laisks Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību). Nesteidzīgs, gauss.
- gauss Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma.
- pagauss Tāds, kas noris palēni, bez spraiguma.
- palēns Tāds, kas norisinās samērā lēni.
- pagauss Tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē).
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos, un neveido jaunus perēkļus (par audzēju).
- palēns Tāds, kas pārvietojas, virzās samērā lēni.
- gauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas lēni, bez spraiguma. Lēns.
- pagauss Tāds, kas strādā, rīkojas, kustas palēni, bez spraiguma.
- līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
- straujš Tāds, kurā (kas) veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par virzību, kustību). Tāds, kas sākas pēkšņi, ar lielu paātrinājumu vai palēninājumu.
- sūkties Tecēt lēni, tievā strūklā vai pa pilieniem (parasti cauri kam).
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- noslīgt Tikt lēni pavērstam lejup (par skatienu).
- slīgt Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
- noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
- bremzēt Tikt palēninātam vai apturētam (ar bremzēm) - par transportlīdzekli.
- sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai. Turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- Rakstu darbi Uzdevumi, kas skolēniem jāizpilda rakstveidā.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā. Arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
- zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli ar pārtraukumiem zīst. Arī sūkāt (ko).
- grebināt Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
- slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
- vasaļatkarība Vasaļa pienākumu komplekss attiecībā pret feodālo senioru, kas viņam bija jāveic, lai paturētu feodālo lēni.
- atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem).
- paralēlklase Viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu.
- slīdēt Virzīties gaisā, parasti vienmērīgi, arī vienmērīgi, lēni krist (piemēram, par priekšmetiem).
- trukšināt Virzīties lēniem rikšiem (parasti par zirgu).
- Mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni.
- Mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Virzīties ļoti lēni. Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem. Attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- peldēt Virzīties, parasti lēni (par mākoņiem, dūmiem, miglu u. tml.).
- rausties Virzīties, parasti lēni, ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas). Virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par transportlīdzekļiem).
- rāpot Virzīties, pārvietoties, parasti lēni, arī ar grūtībām (par transportlīdzekļiem).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām). Būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- vīlēt Zāģēt, parasti lēni, ar grūtībām.
- Ciets zīmulis Zīmulis ar lēni dilstošu grafītu.
lēni citās vārdnīcās:
MEV