Paplašinātā meklēšana
Meklējam vide.
Atrasts vārdos (52):
- vide:1
- video:1
- videne:1
- video-:1
- evidents:1
- videofons:1
- videonoma:1
- videotēka:1
- dividende:1
- revidents:1
- videodisks:1
- videofilma:1
- videogrāfs:1
- videoklips:1
- videolente:1
- videoplate:1
- videospēle:1
- pilsētvide:1
- providence:1
- videoattēls:1
- videocentrs:1
- videoierīce:1
- videokamera:1
- videokasete:1
- videomāksla:1
- videosakari:1
- videoseanss:1
- videosižets:1
- videogrāfija:1
- videoiekārta:1
- videosignāls:1
- videostudija:1
- videotehnika:1
- videoieraksts:1
- videokontrole:1
- videomonitors:1
- videotehnisks:1
- videotelefons:1
- videoaparatūra:1
- videomateriāls:1
- videominiatūra:1
- videooperators:1
- videoprogramma:1
- videotermināls:1
- videotelefonija:1
- videoterminālis:1
- videoatskaņotājs:1
- videoinformācija:1
- videomagnetofons:1
- videotelefonisks:1
- providenciālisms:1
- videopastiprinātājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (233):
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām. Uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti.
- videoatskaņotājs Aparāts videolentē ierakstītās informācijas reproducēšanai.
- videomagnetofons Aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai.
- videotehnika Aparatūra, iekārta videoierakstam, tā reproducēšanai.
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- Nedzīvā daba Apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
- daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
- Radioaktīvā piesārņošana Apkārtējās vides piesārņošana ar radioaktīvām vielām, kas rodas kodolsprādzienu vai kodolrūpniecības darbības rezultātā.
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide. Vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
- produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- lauzties Augot pārvarēt vides pretestību un virzīties (piemēram, cauri kam) - par augiem.
- Jarovizācijas stadija Augu attīstības pirmā stadija, kad augiem nepieciešami noteikti ārējās vides apstākļi.
- uzsūcējaudi Augu audi, kas no apkārtējās vides uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās barības vielas.
- augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide, kurā ir samērā vienveidīgi apstākļi.
- kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.
- kultūra Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.
- korodēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmiska procesu ietekmē.
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- Lauzt gaismas staru (arī gaismu) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- Lauzt gaismu (arī gaismas staru) Būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- jonīti Cietas, ūdenī un organiskos šķīdinātājos nešķīstošas vielas, kuru joni var apmainīties ar ārējās vides joniem.
- zibeņnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd kāda spriedze.
- sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide.
- āriene Cita vide, cita vieta. Cituriene.
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, pašregulēšanās, vairošanās un pielāgošanās mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.
- kairināmība Dzīvās matērijas īpašība - spēja reaģēt uz vides iedarbību.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- mīmikrija Dzīvnieka vai auga līdzība, pielāgošanās apkārtējai videi ar savu aizsargkrāsu, formu.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- video Elektroniskais attēls, ko rada ar videotehniku.
- videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
- Siltuma daudzums Enerģijas daudzums, ko sistēma saņem vai atdod apkārtējai videi siltuma apmaiņas procesā.
- ektoģenēze Evolūcijas mācības virziens, saskaņā ar kuru dzīvās dabas attīstība ir saistīta ar organismu tiešu pielāgošanos videi un vides izraisīto pārmaiņu summēšanas vairākās paaudzēs.
- videofilma Filma, kura uzņemta un paredzēta demonstrēšanai ar videoierīcēm.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas (ko) vada (4).
- konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
- Vasaras guļa Fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru, videokameru). Fotografējot (ar fotokameru, kinokameru, videokameru), iegūt kadrus (kinofilmas izveidošanai).
- Gaismas laušana Gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no kādas vides citā.
- okeanogrāfija Ģeogrāfijas nozare, kas pētī ūdens vides fizikālās un ķīmiskās īpašības, fizikālo un ķīmisko procesu un parādību likumsakarības pasaules okeānā.
- ēters Hipotetiska vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.
- Aiziet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- (Aiz)iet savu (arī citu) ceļu Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
- iekšpuse Iekšējā vide, uzbūve, sastāvs.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- videocentrs Iestāde videoierakstu izdarīšanai, pavairošanai un videokasešu nomāšanai. Arī ierīču komplekss attiecīgo darbību veikšanai.
- Iet savu (arī citu) ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi. Kārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides, atšķirīgiem) ieskatiem.
- sociums Indivīda sociāla vide.
- dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- Maņu orgāns Īpašs uztveres aparāts, kas uztver kairinājumus no ārējās vides, kā arī no paša ķermeņa orgāniem.
- krāsa Īpatnība, raksturīga pazīme (piemēram, kādam laikmetam, videi).
- salūzt Izmainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības. Arī apģērbs, tērps.
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- rezistence Izturība (organismam) pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- rezistents Izturīgs pret kā nevēlama (piemēram, vides, vielu, mikroorganismu) iedarbību (par organismiem).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu). Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārvērst (1).
- videokamera Kamera (3) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi. Telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- Vēss (arī auksts) (krāsas) tonis Krāsa tonis (piemēram, balts, gaišzils, gaišzaļš, gaišpelēks), kas rada vides vēsuma izjūtu.
- Silts (krāsas) tonis Krāsas tonis (piemēram, dzeltens, brūns, zaļš, sarkans), kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu.
- siltumnesējs Kustīga, šķidra vai gāzveida vide, kas noder siltuma apmaiņai.
- plūdlīnija Laidena forma (transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
- izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- tveice Ļoti karsts, arī mitrs saules, arī kā degoša sakarsēts gaiss. Ļoti augsta saules, arī kā degoša radīta sakarsētā gaisa, vides temperatūra.
- lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru.
- videomāksla Mākslas nozare, kas pamatojas uz videotehnikas izmantošanu.
- gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi.
- siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi.
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
- signālsistēma Nervu procesu, pārejošu sakaru un reakciju kopums, kas ārējo un iekšējo kairinātāju ietekmē veidojas galvas smadzenēs un nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi.
- kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko) - piemēram, par vielām, vides apstākļiem.
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem).
- taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem.
- darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas. Darba veids.
- videoattēls Objekta vai dokumenta attēls uz televizora vai videoiekārtas gala ierīces ekrāna.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- ekoloģija Organisma un vides mijattiecības.
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- sildīt Pakļaujot siltuma iedarbībai, panākt, ka (kas, piemēram, viela, priekšmets, vide) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekārsi.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti. Arī pārveidot (1).
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- kaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
- nekaitīgs Par parādībām dabā, vielām, vides apstākļiem.
- Zaļo partija Partija, kuras mērķis ir apkārtējās dabas vides aizsardzības pastiprināšana.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, augot stiepties garumā (par augiem). Pārvarot vides pretestību, augot virzīties cauri (kam), caur (ko) - par augiem, to daļām.
- izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
- lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- Sadzīves pasakas Pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli.
- termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, izolē (to) no apkārtējās vides.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1). Personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- Eksistences cīņa, arī cīņa eksistences dēļ Pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi.
- adaptācija Pielāgošanās videi.
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīvēs apstākļiem, jaunai videi. Iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
- piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
- pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
- ierast Pierast (pie apkārtējās vides, apstākļiem). Arī iedzīvoties (1).
- izslēgties Pievēršot uzmanību (kam), izolēties, izvairīties (piemēram, no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
- pilsētvide Pilsētai specifiska, raksturīga vide.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- skarabejs Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
- videodisks Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts.
- videoplate Plāns sintētiska materiāla disks, kura virsmā izveidots videoieraksts. Videodisks.
- stacija Populācijas dzīvesvieta, kurā ir tādu vides faktoru komplekss, kas nodrošina populācijas īpatņu eksistenci un attīstību. Vieta, ko populācijas īpatņi izmanto noteiktu laikposmu.
- rekvizīts Priekšmets, ko izmanto darbības, kā arī vides raksturošanai (skatuves mākslā, kino mākslā u. tml.).
- sajūta Priekšmetu un parādība atsevišķu īpašību subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar analizatoru darbību, ko izraisa ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju iedarbība uz receptoriem.
- siltumapmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltuma apmaiņa.
- Siltuma apmaiņa Process, kurā notiek spontāna siltuma enerģijas pārnese no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru. Siltumapmaiņa.
- Sociālā psiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes. Sociālā psiholoģija.
- pārrakstīt Rakstīt (fonogrammu, videoierakstu) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai iegūtu kopiju).
- izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, an apstākļi. Sabiedriskā vide, kur dzimis, audzis cilvēks.
- rotaļāties Reaģēt uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- skats Redzes lokā ietverama apkārtne, apkārtējā vide vai kāda, parasti plaša, tās daļa; arī aina (1).
- providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta.
- korozija Sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- korodēt Sabrukt, sairt apkārtējās vides, ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
- stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts (1).
- ekoloģisks Saistīts ar organisma un vides mijattiecībām, tām raksturīgs.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālās vides nosacītajām psihiskajām parādībām, tām raksturīgs.
- videotehnisks Saistīts ar videotehniku, tai raksturīgs.
- videotelefonisks Saistīts ar videotelefoniju, tai raksturīgs.
- transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml., šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
- Jūtīga dvēsele (arī sirds) Saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
- hidrolīze Sāļu jonu reakcija ar ūdeni, kuras rezultātā parasti mainās vides reakcija (skāba, bāziska).
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- strūkla Samērā šaurs, plūstošs, apkārtējās vides neierobežots (vielas) kopums, kura fizikālās īpašības (piemēram, ātrums, blīvums, temperatūra) atšķiras no vides fizikālajām īpašībām.
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām. Fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- videotēka Sistematizēts videoierakstu krājums, krātuve.
- Ārējā infekcija Slimības dīgļu iekļūšana organismā no apkārtējās vides.
- mikroklimats Sociālās vides apstākļu, savstarpējo attiecību kopums (piemēram, kolektīvā).
- videolente Speciāla lente (2) videosignāla un skaņas ierakstīšanai, uzglabāšanai un reproducēšanai.
- videomonitors Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos.
- Videokontroles iekārta Speciāls televizors attēla vizuālai kontrolei (televīzijas centrā) dažādos videosignāla apstrādes posmos. Videomonitors.
- stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- spīts Spēja pretoties nevēlamu (piemēram, vides) apstākļu ietekmei.
- uztvert Spēt atveidot (apkārtējās vides priekšmetu un parādību iedarbību) - par dzīvnieku: būt tādam, kas spēj atveidot (noteiktas apkārtējās vides priekšmetu un parādību īpašības) - par dzīvnieku maņu orgāniem, receptoriem, ķermeņa daļām.
- triecienvilnis Sprādziena, elektriskās izlādes, ķermeņu kustības radīta šaura vides josla, kurā strauji palielinās vielas kustības ātrums, blīvums, spiediens un kura izplatās ar virsskaņas ātrumu.
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- Jonizējošais starojums Starojums, kas tieši vai netieši izraisa vides jonizāciju (piemēram, elektromagnētiskais starojums, korpuskulārais starojums).
- piesārņotība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs.
- sisties Strauji, parasti ar grūtībām, virzīties (cauri kādai, parasti nevēlamai, videi).
- videostudija Studija, kas sagatavo un demonstrē videoieraksta materiālus.
- aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bezskābekļa vidē vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pilsēttipa Tāds, kam ir pilsētai, tās videi raksturīgas īpašības.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt kas vēlams, derīgs (par dzīvnieku, augu, vides iedarbību).
- pakļauts Tāds, kas atrodas (kā, piemēram, dabas apstākļu, ārējās vides) spēcīgā iedarbībā.
- ārpusējs Tāds, kas atrodas citur, ir no citas vides.
- stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
- mīksts Tāds, kas noris bez ievērojamas (kādas vielas, vides) pretestības (par darbību, procesu).
- vēss Tāds, kas rada mērena vides aukstuma sajūtu (par krāsām).
- silts Tāds, kas rada vides siltuma, mājīguma izjūtu (par krāsām).
- spītīgs Tāds, ko neietekmē vai vāji ietekmē nevēlami (piemēram, vides) apstākļi. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- siltasiņu Tāds, kura ķermeņa temperatūra ir pastāvīga un nemainās atkarībā no vides temperatūras (par zīdītājiem, putniem). Homotermisks, homoterms.
- popārts Tēlotajas mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgi veidojumi no reāliem priekšmetiem, apkārtējās vides fragmentiem u.tml.
- siltums Telpa, gaiss, arī vide, kur izplatās šāda enerģija.
- sfēra Telpa, vide (parasti šādas telpas punktu kopas formā), kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- ēters Telpa, vide, kurā izplatās radioviļņi.
- rajons Teritorija, apkārtējās vides daļa, kam ir kādas raksturīgas, ar dzīvnieku vai augu valsti saistītas pazīmes, īpatnības.
- uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) - par augiem, to daļām.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu teritorijas, vides u. tml. objektu.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- Fiktīvais kapitāls Vērtspapīri (akcijas, obligācijas, ķīlu zīmes u. tml.), kas to īpašniekam dod tiesības (kapitālistiskajās valstīs) piesavināties daļu virsvērtības - akciju dividenžu vai obligācijas procentu veidā.
- videokasete Videomagnetofonā ievietojama slēgta kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstam.
- videooperators Videomākslas speciālists, kas strādā ar videoaparatūru.
- videogrāfija Videotehnikas nozare, kas nodarbojas ar mainīga lieluma parametru atspoguļošanu, izmantojot videotehnikas ierīces.
- substrāts Viela, vide, kas ir nepieciešama kāda, parasti ķīmiska.
- sausums Vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz. Vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz.
- Plaušu vārti Vieta plaušu videnes virsā, pa kuru iet bronhi, asinsvadi, limfvadi, nervi.
- telpa Vieta, arī vides daļa, kurai (parasti) ir noteiktas robežas un kurā kas atrodas, noris vai kurai ir kādas funkcijas.
- perēklis Vieta, kur ir koncentrējušies sabiedrībai kaitīgi cilvēku grupējumi un no kuras izplatās šādu grupējumu ietekme. Vieta, arī sabiedrības vide, apstākļu kopums, no kura izplatās kas nevēlams.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi. Vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
- saule Vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums.
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- āriene Vieta, vide ārpus kā norobežota, izolēta.
- savvaļa Vieta, vide, ko neietekmē vai maz ietekmē cilvēka darbība. Apstākļi, apstākļu kopums šādā vietā, vidē.
- šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
- refrakcija Viļņa frontes, gaismas stara virziena maiņa, tam pārejot no kādas vides citā, kurā ir cits viļņa (stara) izplatīšanās ātrums.
- transmisija Virzība, pāreja no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- daba Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
- sals Zema kādas vides temperatūra.
- šīzeme Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- šīpasaule Zeme, vieta, arī vide, apstākļu kopums, kurā noris cilvēka dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules). Šīzeme (2).
- mežzinība Zinātne, kas pētī meža dabu (piemēram, meža veidotājus augus, meža vides apstākļus).
- ekoloģija Zinātne, kas pētī organisma un vides mijattiecības.
- zoohigiēna Zinātne, kas pētī vides ietekmi uz dzīvnieku veselību un produktivitāti.
- ergonomika Zinātnes nozare, kas pētī apkārtējās vides pielāgošanu darba procesam.
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
vide citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV