Paplašinātā meklēšana

Meklējam riest.

Atrasts vārdos (51):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (190):

aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
aizspiesties Aizspriesties (1).
aizsprūst Aizspriesties.
trokšņot Aktīvi darboties, runāt, spriest (par ko).
kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu. Piedalīties diskusijā.
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām). Piebriest.
virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā. Pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
brahmanis Brahmanisma priesteris.
iebriest Briestot (mitrumā), kļūt tādam, ko grūti kustināt, virināt.
piebriest Briestot ievērojami palielināties apjomā (par augiem, to daļām). Nogatavojoties ievērojami palielināties apjomā.
izbriest Briestot kļūt lielākam (par augiem, to daļām).
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām). Briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām). Strauji dīgt (par asniem).
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
zināt Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
Jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Jaukt galvu (arī prātu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi. Mulsināt.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
karātavnieks Cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot.
spriedējs Darītājs --> spriest.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
politdiena Diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tiekas ar darbaļaužu kolektīviem, lai apspriestu aktuālus jautājumus.
orākuls Dievība, arī priesteris, kas pareģo.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus (arī visu) vienā maisā Domāt, spriest par visiem (visu) vienādi.
Bāzt visus vienā maisā Domāt, spriest par visiem vienādi.
izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest. Ilgāku laiku, daudz spriest.
vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi. Katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
diadēma Galvas apsējs (sengrieķu priesteriem). Galvas rota (valdniekiem senatnē un viduslaikos).
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
plafons Griesti vai griestu daļa, kas rotāti ar gleznojumiem vai ciļņiem. Vispārējā griestu dekoratīvā kompozīcija (gleznojumi, ciļņi, ornamentāli veidojumi, arhitektoniskā dalījuma elementi u. tml.).
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
plafons Griestos iebūvēts.
vērbaļķis Griestu sija.
rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
ieriesties Ieriest [1].
ierietēt Ieriesties [2] (2).
iebriest Iesākt briest, nogatavoties.
iespiesties Iespriesties (1).
saspriesties Iespriesties (kur) - par kā lielāku daudzumu.
aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā). Iespriesties (parasti rīklē).
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā. Arī spriest tiesu.
iztiesāt Izspriest liesā (parasti lietu).
izskatīt Izspriest, apspriest (piemēram, kādu jautājumu).
izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
sēde Kāda kolektīva, organizācijas locekļu sapulcēšanās, sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm. Klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi). Nobriest (5).
augt Kļūt lielākam, spēcīgākam. Nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām). Briest.
pārsprāgt Kļūt tādam, kam (piemēram, augot, briestot, pārveidojoties) ir radusies plaisa, plīsums.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums. Uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
Griestu lampa Lampa, ko pakar pie griestiem.
sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
dziedrs Neaizsegta (griestu) sija, neaizsegts saišķis (griestos). Neapņemts sijas vai spāres gals.
paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
Skaldīt matus Nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
kārt Nonāvēt (kādu), apmelot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām). Pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko). Briest.
pakars Pakarams rotājums (piemēram, pie griestiem).
piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedēt.
nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas. Nobriedināt.
pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
briedināt Panākt, ka briest (5).
izbriedināt Panākt, ka izbriest.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)jaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sagrozīt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
Sajaukt galvu Panākt, ka sāk domāt, spriest, parasti pilnīgi, citādi.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
Sodu kumulācija Par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
apmest Pārklāt (piemēram, sienas, griestus) ar javas kārtu.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
sapulce Pasākums, kurā piedalās (piemēram, kolektīva, organizācijas, kādas personu grupas) locekļi, to pārstāvji, lai kolektīvi apspriestu, izlemtu dažādus jautājumus. Šāds pasākums, kam ir (sabiedriskas organizācijas) vadoša orgāna funkcijas.
pārspriedums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspriest.
tapsējums Paveikta darbība, rezultāts --> tapsēt (1). Tapešu kārta (uz sienu, griestu virsmas).
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (1).
uzbriedums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbriest (2).
politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
katordznieks Persona, kam piespriesta katorga.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem spuldžu vai sveču turētājiem.
pūne Piebūve (piemēram, pie kūts, rijas), arī īpaša neliela celtne bez griestiem un grīdas (parasti siena, salmu glabāšanai).
iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku).
nosodīt Piespriest sodu.
nospriest Piespriest.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
pārplīst Plaukstot, briestot atvērties - par augu daļām.
plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
pītija Priesteriene pareģe (Apollona templī Deltas no 7. līdz 6. gadsimtam pirms mūsu ēras).
vaidelotis Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
svētnieks Priesteris, garīdznieks.
priesterība Priesteru konfesionālais stāvoklis, pienākumu kopums. Priesteru kopums. Arī garīdzniecība.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi izturēties, rīkoties, runāt, spriest.
aizriesties Refl. --> aizriest (1).
aizriesties Refl. --> aizriest (2).
ieriesties Refl. --> ieriest (1)
izriesties Refl. --> izriest (2).
riesties Refl. --> riest (1).
sariesties Refl. --> sariest (1).
briedums Rezultāts --> briest (1).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (1).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (2).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (3).
nobriedums Rezultāts --> nobriest (4).
pārbriedums Rezultāts --> pārbriest (1).
uzbriedums Rezultāts --> uzbriest (3).
Ņemt cauri Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu). Mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.).
sabozt Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
sabozties Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Prātu maizē apēdis Saka par cilvēku, kas zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Acis (ir) pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Acis ir pierē Saka par spēju pašam redzēt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galva uz pleciem Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Misēklis (arī juceklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Putra (arī juceklis, misēklis) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest...
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva strādā Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Prātu maizē apēdis Saka, ja kāds zaudējis spēju pareizi spriest un rīkoties.
Lai (nu) paliek Saka, ja ko nevēlas darīt, apspriest u. tml.
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu). Būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
sariezties Sariesties (1).
sarasot Sariesties (kur) - par lāsēm, pilēm u. tml.
notiesāt Saskaņā ar tiesas spriedumu sodīt. Piespriest (kādu) sodu (apsūdzētajam).
prejudiciāls Savienojumā «prejudiciāls jautājums»: tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu.
apspriesties Savstarpēji apspriest (ko). Apmainīties domām (par ko).
orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
tapetes Sienu un griestu apdares materiāls - papīra (retāk cita materiāla) sloksnes.
saprāts Spēja izzināt sakarus starp priekšmetiem, parādībām u. tml., spriest par tiem un atbilstoši izturēties. Arī prāts.
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
Notiesājošs spriedums Spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
Mērīt (retāk mērot) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
Mērot (biežāk mērīt) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
Mērīt (retāk mērot) ar savu olekti Spriest (par ko) no sava viedokļa.
spriešļains Spriestais (2).
spiesties Spriesties (2).
bezprāts Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest. Bezprātība, neprāts.
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
zemgriestains Tāds, kam ir zemi griesti.
briedīgs Tāds, kas briest (5) - piemēram, par miltiem, putraimiem.
neizšķirts Tāds, kas nav izšķirts, izspriests (piemēram, par jautājumu). Tāds, kas ir palicis neskaidrs, neatrisināts.
bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest. Neprātīgs.
domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest.
pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
istabaugša Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
vāgūžaugša Telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu.
staļļaugša Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
sofite Uz leju vērsta, parasti dekorēta, griestu sijas, arkas, dzegas u. tml. virsma.
darināt Veidot, riest (lapas, pumpurus, ziedus).
pumpurot Veidot, riest pumpurus (par augiem).
skarot Veidot, riest skaras, arī cita veida ziedkopas.
tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
vestāliene Vestas (mājas pavarda dievietes) kulta priesteriene (senajā Romā).

riest citās vārdnīcās:

Tēzaurs

riest¹

riest²

riest³

riest⁴

MLVV

MEV