Paplašinātā meklēšana
Meklējam uztvert.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (192):
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
- Faksimila aparāts Aparāts, kas pēc uztvertā koda veido attēlu.
- dzirdēt Ar ausi uztvert (skaņas).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu). Sadzirdēt.
- noķert Ar grūtībām uztvert (runu, domu u. tml.).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- uzķert Ar maņu orgāniem uztvert.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- skatīt Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā.), iepazītu (to). Arī redzēt (1).
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- paust Ar savu izturēšanos, rīcību ļaut uztvert, nojaust (ko).
- apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert. Skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- oža Bioloģiska norise cilvēka vai dzīvnieka organismā - apkārtējā gaisā esošu vielu uztvere. Spēja uztvert šādas vielas.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- sagatavot Būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām.
- paust Būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos.
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem). Arī varēt (1).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
- Muzikālā dzirde Cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- reālists Cilvēks, kas spēj sava darbība objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- uztvērējs Darītājs --> uztvert (1).
- klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- Ietrenēt aci (arī acis) Iegūt spēju ātri, pareizi uztvert ar redzi (ko).
- Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
- Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
- radiogoniometrs Iekārta raidstacijas atrašanās virziena noteikšanai, izmantojot uztverto signālu stiprumu atkarā no uztverošās antenas orientācijas telpā.
- radiokompass Iekārta, kas automātiski uzrāda lidaparātā vai kuģī uztvertās raidstacijas virzienu.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Arī ostīt (1).
- bura Īpaši izveidots audekls, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
- atsevišķi Izolēti, atrauti (pētīt, risināt, izveidot, uztvert u. tml.).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
- pārbaudīt Izturēties tā, lai uztvertu (kā) stāvokli, pazīmes (par dzīvniekiem).
- Stiepjams jēdziens Jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
- tvert Just, uztvert (ar maņu orgāniem).
- matīt Just, uztvert.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi. Vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- izpaust Ļaut uztvert (citiem savu psihisko stāvokli, personības, rakstura īpašību).
- Telpiski mākslas veidi Mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- maldīties Maldīgi sajust, uztvert.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- Tumšās krāsās Negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert. Arī pasmaržot (1).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu. Ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- slikti Nepilnīgi, ar traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- apjaust Neskaidri uztvert (parasti ar redzi).
- pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
- viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just. Jaust.
- jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
- sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
- labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos (parasti tiešā saskarē ar tiem).
- ostīties Ostīt, lai sajustu, uztvertu ko (parasti par dzīvniekiem).
- saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- pierast Pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem.
- secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- Iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
- Aizslīdēt gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- Paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- Paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm Palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- Noskaidrot galvu Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- saprast Pareizi uztvert (zīmju, vārdu, izteikumu u. tml.) nozīmi; pareizi uztvert (kāda) izteikumu nozīmi; apziņā saistīt (parādību, priekšmetu u. tml.) ar (tā) zīmi, apzīmējumu.
- tikties Pārvietojoties sākt uztvert, parasti redzēt (piemēram, vietu, parādību dabā), arī nokļūt (pie tās).
- sastapt Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- sastapties Paskatoties uztvert (kāda skatienu).
- pārmainīt Pateikt savu un uztvert cita (domu).
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- uztvērums Paveikta darbība, rezultāts --> uztvert (1). Uztvere.
- izdzirdēt Pēkšņi uztvert (skaņu).
- izjust Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi).
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi). Izjust.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
- plasēt Raidīt bumbu uz tādu vietu, kur pretiniekam ir grūti to uztvert.
- Redzēt (arī skatīt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- Skatīt (arī redzēt) rožainā gaismā Redzēt, uztvert (ko) pārāk idealizēti.
- samatīt Sajust, uztvert.
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Auss (arī ausis) aizkrīt Saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- Galva noskaidrojas Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- gaume Skaistuma izpratne. Spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- sazīmēt Skatoties uztvert kā tāpatīgu (kam iepriekš redzētam, zināmam). Arī saskatīt.
- saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- saskatīt Skatoties uztvert, atšķirt, pazīt (ko). Skatoties atklāt, konstatēt (ko).
- saskatīt Skatoties, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- maņa Spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- ierosināmība Spēja (šūnai) uztvert pārmaiņas ārējā vidē un reaģēt uz tām.
- Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- sapratne Spēja pareizi uztvert (kā) īpašības, pazīmes, saturu u. tml., izmantojot, arī veidojot attiecīgos nojēgumus, jēdzienus, spriedumus, to grupējumus.
- apziņa Spēja pareizi uztvert īstenības iespaidus un uz tiem atbilstoši reaģēt.
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
- Dzirdes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar dzirdi.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- Redzes atmiņa Spēja saglabāt to, kas uztverts ar redzi.
- dzirde Spēja uztvert skaņas.
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
- garša Spēja uztvert vielu ķīmiskās īpašības - saldumu, rūgtumu, skābumu vai sāļumu.
- sensibilitāte Spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (1).
- uztveramība Stāvoklis, kad (ko) var uztvert (2). Iespēja uztvert (2).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
- Starp rindām Tā, ka var uztvert, nojaust tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- frazējums Tāds skaņdarba atskaņojuma izkārtojums, lai varētu uztvert tā iedalījumu, periodus, cezūras u. tml.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- gaismjutīgs Tāds, kam piemīt spēja uztvert gaismu, tāds, kam piemīt spēja reaģēt uz gaismu.
- jutīgs Tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
- svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.). Tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto). Pasvešs. Arī savāds, neparasts (1).
- dulls Tāds, kas ir apdullis, nespēj labi uztvert apkārtējās parādības, arī iereibis (par cilvēku).
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
- noklausīts Tāds, kas ir uztverts klausoties.
- nodevīgs Tāds, kas ļauj citiem uztvert to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt.
- pretlokācijas Tāds, kas traucē, neļauj uztvert objektu ar radiolokācijas ierīcēm.
- neīsts Tāds, kas, parasti pēc izskata, ir līdzīgs (kam), atgādina (ko), tāds, ko var (maldīgi) uztvert (par ko citu).
- redzams Tāds, ko ir iespējams uztvert ar redzi.
- pārjuteklisks Tāds, ko nevar sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto).
- pazīstams Tāds, ko uztver kā tāpatīgu, tāds, kas ir iepriekš uztverts un iegaumēts.
- juteklisks Tāds, ko var sajust, uztvert ar maņu orgāniem.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- mainīt Teikt savu un uztvert cita (domu).
- noklusēt Tieši neatspoguļot (ko, piemetām, daiļdarbā), lai (tā) saturu varētu uztvert pēc konteksta, situācijas.
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
- Noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- padoties Tikt, parasti labi, uztvertam, apgūtam, paveiktam (par mācību priekšmetu, darbu, iemaņu u. tml.).
- Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- skatījums Uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts.
- ost Uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru. Sajust, uztvert (smaku, smaržu).
- pazīt Uztvert (ko) kā tāpatīgu, uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu (par cilvēkiem).
- ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem). Arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
- pētīt Vērīgi uztvert kādu objektu (parasti skatoties), lai (ko) noskaidrotu.
- videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa. Noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- Sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus.
uztvert citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV