Paplašinātā meklēšana
Meklējam atkārt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (273):
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- dublēties Aizstāt vienam otru. Arī atkārtoties.
- Atguļas tīfs Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- iedresēt Ar stingrību, bardzību, ar atkārtošanu iemācīt (cilvēkam ko).
- arvien Atkal, no jauna, atkārtoti.
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- Devītais vilnis Augstākais vilnis, kas atkārtojas jūras viļņošanās ritmā.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko). Skandināt (3).
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
- daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos).
- divkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums divas reizes.
- daudzkāršojums Blakus atrodošos vārdu vai teicienu atkārtojums vairākas reizes.
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- durstīt Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu.
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- atgremotāji Cilvēks, kas atkārto ko zināmu, nedodot no sevis nekā jauna.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā). Fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties. Iekalt (4).
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī. Skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- Periodiskais daļskaitlis Decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas.
- atkārtots Divd. --> atkārtot. Tāds, ko atkārto.
- rondo Dzejas forma (rondeles variants), karā sākuma rindas vai arī pirmās rindas sākuma vārdi atkārtojas dzejoļa vidū vai beigās noteiktā secībā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda - astotajā rindā. Šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- gazele Dzejolis, kas sastāv no divrindēm un kam pirmās divas rindas saistītas ar atskaņu, kura atkārtojas katra panta otrajā rindā.
- monorims Dzejolis, kurā atkārtojas viena un tā pati atskaņa.
- refrēns Dzejoļa daļa, kas periodiski atkārtojas ar nemainītu tekstu.
- locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
- strofa Dziedātājputnu dziesmas daļa, kas atkārtojas.
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi «la». Arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes «tra», «la», arī jautri dziedāt.
- refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Piedziedājums.
- piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju. Refrēns.
- replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
- intermēdija Fūgas posms starp tēmu un tās atkārtojumu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas un pauž tā galveno ideju.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- izdimdināties Ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu).
- bezgalīgs Ilgs, nemitīgs. Tāds, kas bieži atkārtojas. Apnicīgs, garlaicīgs.
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- radioatbalss Īsajos radioviļņos atkārtoti uztverts radiosignāls uztveršanas punktā.
- rekapitutēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu).
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kas Izsaka prasību, lai sarunbiedrs atkārto vai paskaidro teikto. Izsaka rosinājumu, lai sarunbiedrs uztver teikto, pievienojas tam.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- apnikt Kļūt nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās, garlaicības dēļ).
- ieieties Kļūt plaši lietotam, atkārtotam.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas. Komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
- iekalt Labi iegaumēt (parasti, daudz reiz atkārtojot). Arī iemācīt.
- (Ie)kalt galvā Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
- Kalt (arī iekalt) galv Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī mācīt, iemācīt.
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- Kompozicionālā anafora Līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
- Fonētiskā epifora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu beigās.
- Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
- Fonētiskā anafora Līdzīgu skaņu atkārtojums teksta posmu sākumā.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Bioģenētiskais likums Likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus.
- Franču balāde Lirisks dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību un atkārtotām rindām.
- kalt Mācīt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Neatlaidīgi mācīt.
- zubrīt Mācīties (ko), parasti, daudzreiz atkārtojot.
- kalties Mācīties, intensīvi cenšoties iegaumēt (daudzreiz atkārtojot).
- zubrīties Mācīties, parasti, daudzreiz atkārtojot.
- lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi «la».
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- trilleris Melisms - divu skaņurindas blakus skaņu ātrs, vairākkārtējs atkārtojums.
- ostinato Melodijas, harmoniskās secības, ritma, vairākkārtējs atkārtojums.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība. Šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- rondo Mūzikas forma, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas. Šādā formā uzrakstīts skaņdarbs.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- iekalt Neatlaidīgi atkārtojot, panākt, ka iespiežas, saglabājas (kāda apziņā). Ar grūtībām, lielām pūlēm, arī ar bardzību iemācīt (kādam ko).
- Kalt (biežāk skandināt, dīkt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- Skandināt (arī dīkt, retāk kalt) ausīs Neatlaidīgi atkārtot vienu un to pašu.
- mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
- likties Nedarīt, nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
- bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas).
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- mēģinājums Nodarbība, kurā atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpilda (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- neatkārtojams Nol. divd. --> atkārtot.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu. Tik [1] reižu.
- reize Norāda uz darbības, stāvokļa vietu kādā secībā vai uz to atkārtošanos, biežumu.
- cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu. Cik reižu.
- pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
- ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- dzeguļi Noteikta veida atkārtoti elementi būvkoku savienojumu vietās.
- recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas).
- mantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības. Organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem. Mantojamība.
- otrreiz Otro reizi. Arī atkārtoti.
- izmēģināties Pamēģināt (darot ko ilgstoši vai atkārtoti).
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
- čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- ķēde Pantu vai divu strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- pakare Pantu vai strofu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma vārda vai teiciena atkārtojumu.
- tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- klišeja Paraugs, ko atkārto bez oriģinalitātes.
- atražošana Pastāvīga atjaunošana, atkārtošana ražošanas procesā.
- atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot (ko) ražošanas procesā.
- atražot Pastāvīgi atjaunot, atkārtot ražošanas procesu.
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Pateikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- atkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> atkārtot (1), atkārtoties (1). Tas, kas ir atkārtots, atkārtojies.
- Krampjveidīgas sāpes Pēkšņas sāpes, kas periodiski atkārtojas.
- frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums.
- saross Periods, ar kādu aptuveni vienā un tai pašā secībā atkārtojas Saules un Mēness aptumsumi.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- reduplikācija Pilnīga vai daļēja (valodas vienības, piemēram, morfēmas, vārda) atkārtošana.
- burtisks Pilnīgi atbilstošs kādam tekstam, avotam (piemēram, par tulkojumu). Precīzi atkārtots.
- reduplicēt Pilnīgi vai daļēji atkārtot (valodas vienību, piemēram, morfēmu, vārdu).
- reprīze Pilnīgs vai pārveidots (skaņdarba posma) atkārtojums.
- aprite Pilns cikls, kas periodiski atkārtojas.
- Vārdu pa vārdam, arī vārds vārdā Precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- Dzinēja cikls Procesi, kas periodiski atkārtojas un izraisa dzinēja darbību.
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas par dažiem putniem.
- raports Raksta, zīmējuma daļa, motīvs, kas atkārtojas (piemēram, audumā).
- figūra Raksturīga skaņu kopa vai ritmisku vienību kopa, kas skaņdarbā vairākkārt atkārtojas.
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- Vienkāršā atražošana Ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
- atražošana Ražošanas procesa pastāvīga atjaunošana, atkārtošana.
- tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās.
- refrēns Rondo formas skaņdarbā - galvenā tēma, kas pārmaiņus ar epizodēm atkārtojas vairākkārt.
- stostīties Runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes.
- stostīšanās Runas traucējums - runas plūsmas īslaicīgi pārtraukumi, skaņu vai zilbju atkārtojumi runas orgānu muskuļu krampju dēļ.
- Pūst vienā un tajā pašā stabule Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- Pūst vienā un tajā pašā stabulē Runāt, atkārtot vienu un to pašu.
- kā Saista atkārtojuma locekļus un norāda uz atkārtotā vārda nozīmes pastiprinājumu.
- ta Saista atkārtotus vārdus un norāda uz to nozīmes pastiprinājumu.
- Kas bijis, bijis Saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- Valoda ķeras Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē parādības, norises vai stāvokļa atkārtojumu.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- at- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības atkārtošanos.
- rekapitulācija Senču (strukturālo, ķīmisko, funkcionālo) pazīmju atkārtošanās mūsdienu organismu ontoģenēzē.
- metodisks Sistemātisks. Tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas.
- pasakalja Skaņdarbs polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā.
- Iekšējās atskaņas Skaņu atkārtojumi dzejas rindu vidū.
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
- furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās.
- recidīvs Slimības atkārtošanās pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- atguļa Slimības atkārtošanās.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
- epifora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) beigās.
- anafora Stilistiska figūra - vārda vai vārdu grupas atkārtojums teksta posmu (teikumu, rindu, pantu) sākumā.
- asonanse Stilistisks paņēmiens - vienādu patskaņu atkārtošanās (strolā, pantā, frāze u. tml.).
- aliterācija Stilistisks paņēmiens (daiļdarbā) - vienādu līdzskaņu atkārtošanās (strofā, pantā, frāzē u. tml.).
- periods Šāds laikposms, kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu regulāra atkārtošanās.
- ciltslopi Šķirnes mājdzīvnieki, kas atbilst audzētāju prasībām un spēj savas īpašības atkārtot pēcnācējos.
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- parasts Tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu).
- regulārs Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kam ir savstarpēja atbilstība novietojuma ziņā.
- ilgperioda Tāds, kas atkārtojas pēc ilga perioda.
- īsperioda Tāds, kas atkārtojas pēc neilga perioda.
- parets Tāds, kas atkārtojas pēc samērā ilgiem starplaikiem.
- simtreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu. Simtreizējs.
- četrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrkārtējs.
- četrkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto četras reizes. Četrreizējs.
- tūkstoškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes.
- daudzreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzkārtējs.
- daudzkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto daudzas reizes. Daudzreizējs.
- desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu. Desmitkārtējs.
- desmitkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto desmit reižu. Desmitreizējs.
- deviņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņkārtējs.
- deviņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto deviņas reizes. Deviņreizējs.
- divreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divkārtējs.
- divkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes. Divreizējs.
- otrreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto otro reizi.
- piecreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Pieckārtējs.
- pieckārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto piecas reizes. Piecreizējs.
- desmitreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto samērā daudzas reizes.
- septiņreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņkārtējs.
- septiņkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto septiņas reizes. Septiņreizējs.
- sešreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Seškārtējs.
- seškārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto sešas reizes. Sešreizējs.
- trīsreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto trīs reizes. Trīskārtējs.
- vairākreizējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākkārtējs.
- vairākkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto vairākas reizes. Vairākreizējs.
- rets Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar ilgiem starplaikiem.
- biežs Tāds, kas atkārtojas vairākas vai daudzas reizes ar īsiem starplaikiem.
- vienmuļš Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļīgs. Vienmulīgs.
- vienmuļīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmulīgs.
- vienmulīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Monotons (1). Vienmuļš. Vienmuļīgs.
- monotons Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi. Vienmuļš. Arī garlaicīgs.
- gadskārtējs Tāds, kas atkārtojas, notiek ik gadus.
- rekursīvs Tāds, kas atkārtojas. Rekurents.
- rekurents Tāds, kas atkārtojas. Rekursīvs.
- trīskārtējs Tāds, kas atkārtotas vai ko atkārto trīs reizes. Trīsreizējs.
- biežs Tāds, kas atkārtoti ierodas.
- simtkārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- tūkstoškārtīgs Tāds, kas daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā). Tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- iteratīvs Tāds, kas izsaka darbību, kura atkārtojas, vai darbību, kura notiek ar pārtraukumiem.
- neatgriezenisks Tāds, kas neatgriežas iepriekšējā, sākotnējā stāvoklī (par procesu, norisi). Tāds, kas neatkārtojas.
- neatkārtojams Tāds, kas nevar norisināties, izpausties vairākkārt. Tāds, kas nevar atkārtoties.
- nebeidzams Tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti. Tāds, kas bieži atkārtojas.
- dažreizējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažkārtējs.
- dažkārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas dažas reizes. Dažreizējs.
- kārtējs Tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam.
- regulārs Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laikposma. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā.
- sistemātisks Tāds, kas pastāvīgi atkārtojas, tiek atkārtots. Tāds, kura darbība pastāvīgi atkārtojas noteiktā veidā; arī regulārs (1).
- kārtējs Tāds, kas regulāri atkārtojas (kādos laikposmos). Arī parasts.
- periodisks Tāds, kas regulāri atkārtojas, tiek atkārtots pēc noteikta laika sprīža. Tāds, kam kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā. Tāds, kura darbība atkārtojas noteiktā veidā.
- kārtējs Tāds, kas regulāri seko iepriekšējam, tāds, kas ir nākamais noteiktā (kā) secībā. Tāds, kas regulāri notiek, atkārtojas pēc noteikta laikposma.
- desmitkārtīgs Tāds, kas samērā daudz atkārtojas vai tiek atkārtots.
- triecienizturīgs Tāds, kas spēj pretoties atkārtotiem mehāniskiem triecieniem.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas. Pretstats: akūts.
- klišejisks Tāds, ko atkārto bez oriģinalitātes.
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- atgremu Tāds, kurš tiek atkārtots, tāds, kurā neizpaužas nekas jauns.
- Strīdus ābols Tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu.
- Strīdus ābols Tas, kas atkārtoti, pastāvīgi vai ilgstoši rada strīdu.
- Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.
- jaunizdevums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izdots iespieddarbs.
- jauniestudējums Tikko vai nesen (pirmo reizi vai atkārtoti) izveidots iestudējums.
- recidivēt Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
- vandīties Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm).
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- ievesties Vairākkārt atkārtojoties, kļūt par ierastu.
- ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
- blokmāja Vairākstāvu dzīvojamā māja ar atkārtoti sarindotām dzīvokļu sekcijām.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (kādu tekstu, teksta daļu).
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta daļa.
- strofa Vārsmu, arī divu vai vairāku pantu apvienojums noteiktā kompozicionālā vienībā, kas dzejas darbā atkārtojas.
- pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
- daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
- imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
- Kārtējā reize Viena no daudzām (kā) reizēm, kas atkārtojas.
- un Viena un tā paša vārda atkārtojumā saista atkārtojuma locekļus.
- gredzens Vienāda vai līdzīga posma atkārtojums (daiļdarba vai tā atsevišķu daļu) sākumā un beigās.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- ritms Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
- automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- volta Zīme nošu rakstā, kas norāda uz skaņas, skaņu kopas atkārtojumu.
- reprīze Zirga atkārtota vadīšana noteiktā gaitā.
atkārt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV