Paplašinātā meklēšana
Meklējam miet.
Atrasts vārdos (50):
- miet:1
- miets:1
- smiet:1
- mietēt:1
- mietne:1
- iemiet:1
- samiet:1
- mietene:1
- mietiņš:1
- apsmiet:1
- atsmiet:1
- izsmiet:1
- nosmiet:1
- pasmiet:1
- mieturis:1
- garāmiet:1
- pārsmiet:1
- piesmiet:1
- smieties:1
- mietnieks:1
- mietsakne:1
- mietveida:1
- iemieties:1
- stigmiets:1
- mieturaini:1
- apsmieties:1
- atsmieties:1
- iesmieties:1
- izsmieties:1
- nosmieties:1
- pasmieties:1
- vējmietiņš:1
- mieturveida:1
- mietveidīgs:1
- pārsmieties:1
- mietpilsonis:1
- jaunarmietis:1
- piketmietiņš:1
- mietpilsonība:1
- mietpilsonīgs:1
- mieturveidīgs:1
- mietpilsonisks:1
- mietpilsonisms:1
- sarkanarmietis:1
- mitrumietilpība:1
- mitrumietilpīgs:1
- siltumietilpība:1
- siltumietilpīgs:1
- mietpilsoniskums:1
- mitrumietilpīgums:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (163):
- (Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- (Ne)ķert uz mušpapīra (Ne)izsmiet, (ne)zoboties, arī (ne)mānīt.
- vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- nosprausloties Aizturēti nosmieties.
- sprauslāt Aizturēti smieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu). Izzobot. Izsmiet.
- pikets Ar ciparu apzīmēts, neliels mietiņš ģeodēziskajai mērīšanai.
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- izņirgāt Asi izsmiet, izzobot.
- provinciālie Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē). Cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- vējmietiņš Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu.
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- naktssvece Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem (piemēram, naktssvece, kazroze, raganzālīte).
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
- vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust. Censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties. Zobgalis.
- nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
- smējiens Darbība, process --> smieties (1). Arī smiekli (1).
- nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
- smējējs Darītājs --> smieties.
- mietiņš Dem.--> miets.
- izsmejošs Divd. --> izsmiet.
- smejams Divd. --> smieties.
- paspurgt Draiski pasmieties.
- graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- Ironiskā epitāfija Epitāfija, kas sarakstīta neesošam kapam, lai izsmietu kādu personu.
- iesmieties Iesākt smieties un tūlīt pārstāt.
- pārsist Iesist (piemēram, mietu) citā vietā. Iesist (piemēram, mietu) vēlreiz, no jauna.
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- iedzimtais Iezemietis.
- nosmieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties.
- izsprausloties Ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējais siltums Īpatnējā siltumietilpība.
- mietiņš Īss, tievs miets, stienis, ko izmanto par (kā) zīmi.
- pasmieties Īsu brīdi, mazliet smieties.
- nosmieties Īsu brīdi, vienu reizi smieties.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi. Pasmieties (2).
- piesmiet Izsmiet, piezobot.
- pārsmiet Izsmiet.
- bojs Izsūtāmais zēns (kapitālistiskajās valstīs). Apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- apcelt Izzobot, izsmiet. Izmuļķot.
- ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
- ripsis Kāpostu (krustziežu) dzimtas eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām.
- Īpatnējā masa Ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu, īpatnējā siltumietilpība.
- Īpatnējā siltumietilpība Ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
- madara Lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās.
- ņirgāties Ļauni izsmiet, izzobot, arī nekrietni, aizskaroši jokot, smieties.
- noņirgt Ļauni izzobot, izsmiet.
- noņirgties Ļauni, nekaunīgi nosmieties (1). Noņirgt (1).
- noņirgt Ļauni, nekaunīgi nosmieties. Noņirgties (1).
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt. Ļauni zoboties.
- nosmiet Ļoti izsmiet.
- izzaimot Ļoti nozaimot. Ļoti izsmiet.
- izzākāt Ļoti nozākāt. Ļoti izsmiet.
- Galvu galvām Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā kaklā Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Pilnā rīklē Ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties).
- Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
- Plīst no (arī aiz) smiekliem Ļoti smieties.
- nogrudzināt Māksloti, arī koķeti nosmieties (parasti tīksmē, apmierinājumā).
- grudzināt Māksloti, arī koķeti smiet (parasti tīksmē, apmierinājumā).
- Īpatnējā siltumietilpība (arī siltumkapacitāte) Masas vienības siltumietilpība.
- izmēdīt Mēdot izsmiet.
- ākstīt Muļķot, apsmiet.
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- gauri Neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
- Ievērot klusumu Netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
- piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- nozviegt Nosmiet skaļā balsī. Nozviegties (2).
- nosmiet Nosmieties (1).
- nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
- izņirgt Ņirdzīgi izsmiet.
- pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties. Skaļi pasmieties.
- paākstīt Pamuļķot. Neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- iesmīdināt Panākt, ka (kāds) sāk smieties.
- pārsmieties Pārāk daudz smieties. Ļoti izsmieties.
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
- No (arī aiz) smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt Pārsmieties.
- apklust Pārstāt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- pasmiet Pasmieties (1).
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- pajokot Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
- pajokoties Pazoboties, arī pasmieties (par kādu).
- koksagīzs Pienenei līdzīgs kurvjziežu dzimtas augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- Izspiest smieklu Piespiest sevi smieties. Negribīgi, liekuļoti iesmieties. Panākt, ka (kāds) iesmejas.
- balzenis Pretējo slieču mietnes savienojums, saistījums (ragavām, kamanām).
- stakle Priekšmets, kas izveidots (parasti no koka) ar šāda veida starpu, žuburu. Divžuburains miets.
- smaidīt Radīt sēļos daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas. Attiecīgais publicistikas žanrs.
- atsmieties Reaģēt (uz ko) ar smiekliem. Atsmiet.
- atsmiet Reaģēt (uz ko) ar smiekliem. Atsmieties.
- iemieties Refl. --> iemiet. Tikt iemietam.
- miešķis Rubiju dzimtas augs ar lancetiskām vai lineārām lapām neīstos mieturos un sīkiem baltiem ziediem žuburainās ziedkopās.
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- Bārkšu sakne Sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesakne ap mietsakni. Bārkšsakne.
- Bārkšu saknes Saknes, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes. Piesaknes ap mieta sakni.
- Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
- Izplūst smieklos Sākt stipri smieties.
- zaimot Sarkastiski izsmiet, izturēties (pret kādu, arī pret ko) ļauni, nievājoši, ar sarkastisku izsmieklu, ļaunām nievām pazemot (kāda) cieņu.
- apsmieties Savienojumā «(ne)ļauties apsmieties»: (ne)ļaut sevi apsmiet.
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
- barbars Senajiem grieķiem - cilvēks, kas nav grieķis Senajiem romiešiem - cilvēks, kas nav grieķis vai romietis.
- slitenis Sētas miets, zediņš.
- birģeris Sīkpilsonis, mietpilsonis. Arī pilsētas buržujs.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu. Siltumietilpība.
- Siltuma ietilpība Siltumietilpība.
- zviegt Skaļā balsī smieties.
- ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
- izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
- zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
- irgt Skaļi smieties. Skaļi smejoties, zoboties.
- nosmiet Smejoties noteikt, pateikt. Nosmieties (2).
- nosmiet Smiet un pārstāt smiet.
- smiet Smieties (1).
- smiet Smieties (3).
- atsmieties Smieties ilgi, līdz apnikumam.
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem.
- Smieties bārdā Smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni).
- āzēt Smieties, zoboties (par kādu).
- āzēties Smieties, zoboties (par kādu).
- mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē. Mitrumietilpība.
- iespurgties Spurdzot iesmieties.
- nospurgties Spurdzot nosmieties. Nospurgt (4).
- nospurgt Spurdzot nosmieties. Nospurgties.
- maikste Stigmiets.
- siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
- mietveida Tāds, kam ir mieta forma, veids.
- mieturveida Tāds, kam ir mietura (1) forma, veids.
- sāns Tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē). Tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties. Tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
- smējīgs Tāds, kas smeļas. Tāds, kas mēdz bieži smieties.
- zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
- vējmietiņš Vējmietiņu dzimtas lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos.
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.).
- koris Vienlaipīgi, reizē (piemēram, runāt, kliegt, smieties).
- mietpilsonība Vispārināta īpašība --> mietpilsonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- palēcīte Ziemciešu dzimtas augs ar koksnainu stumbru, lapām mieturveida pušķos, baltiem vai zaļganiem ziediem.
- izzobot Zobojot nopelt. Izsmiet.
- nerrot Zobot, izsmiet.
- jokot Zoboties, arī smieties (par kādu).
- jokoties Zoboties, arī smieties (par kādu).
- nerroties Zoboties, smieties (par kādu).
- smiet Zoboties. Smieties (2).
miet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV