Paplašinātā meklēšana
Meklējam prast.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (251):
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji). Noskārst.
- uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
- atjēgt Aptvert, saprast.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums. Arī zināšanas, izpratne. Jēga (2).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- labi Atbilstoši noteiktam prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- Atvērt (arī atdarīt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atdarīt (arī atvērt) acis Atklāt patiesību. Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- Atmosties kā no miega Attapties pēkšņi saprast (ko).
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- Atmosties kā no miega Attapties. Pēkšņi saprast (ko).
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- Gudra (arī gaiša) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu). Vērot neizpratnē, nesaprast.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- Meklēt kopēju valodu Censties saprasties.
- Meklēt kopīgu valodu Censties saprasties.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
- saprašana Darbība, process --> saprast.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- protams Divd. --> prast.
- aprasts Divd. --> saprast.
- saprotams Divd. --> saprast.
- saprotošs Divd. --> saprast.
- mērķēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu).
- tēmēt Dot mājienu (kādam). Likt saprast, likt manīt (kādam, ko). Sacīt (uz kādu). Mērķēt (2).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā. Dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari). Vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- klausīties Dzirdēt un uztvert, saprast (piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto). Dzirdēt (skaņu avotu) un uztvert, saprast, piemēram, teikto, dziedāto, atskaņoto.
- stulbs Garīgi aprobežota, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast. Arī muļķīgs.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm).
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
- Notvert (kā) pavedienu Iegūt, realizēt (ko). Arī uztvert, izprast (ko).
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- apzināties Izprast, apzināti izjust. Zināt.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Atrast savu (īsto) vietu Izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos. Apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- Lasīt starp rindām Jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- redzēt Jaust, noprast.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast. Arī mulst.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- pārvaldīt Labi zināt (ko) un prast izmantot (to) savā darbībā.
- lasītmāka Lasītprasme. Māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- Likt just Likt saprast (ko).
- Likt just Likt saprast (ko).
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt. Izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- ģist Manīt, jaust, noprast.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- Ne bū (arī bī), ne bē Nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- (Ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iebāzt (arī ierīvēt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Ierīvēt (arī iebāzt, iesmērēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Iesmērēt (arī ierīvēt, iebāzt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā Nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Rīvēt (arī bāzt) degunā Nekautrīgi rādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- Nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara Neko nezināt (arī nesaprast).
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- Izlaist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
- (Iz)laist caur(i) pirkstiem Neprast paturēt, izmantot.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt. Aklība.
- Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
- mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
- dzirdēt Nojaust, noprast.
- noģist Nojaust, noprast.
- nomanīt Nojaust, noprast.
- saredzēt Nojaust, noprast.
- samanīt Nojaust, noprast. Arī saprast, apzināties.
- uzģist Nojaust, noprast. Arī saprast.
- neizprotams Nol. divd. --> izprast.
- nepārprotams Nol. divd. --> pārprast.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- nojēgt Noprast, apjēgt.
- vērtēt Noskaidrot, konstatēt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- Apstulbot acis Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- Atvērt (arī atdarīt) acis Palīdzēt pareizi saprast (ko).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- atslēga Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
- rādīt Pārmācīt kādu. Likt kādam (ko) saprast, izjust.
- pazīt Pārzināt, izprast (ko), būt ar pieredzi (par ko).
- Estētiskā audzināšana Pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert. Atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert. Attapties.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- noskaidrot Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.
- noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
- piešauties Pierast, aprast.
- pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piemēram, kādu procesu, kādu darbību kopumu).
- Lasīt kā grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- Lasīt kā (atvērtā, retāk atšķirtā) grāmatā Pilnīgi izprast (kāda domas, jūtas, pārdzīvojumus).
- izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- Redzēt (arī skatīties) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- Skatīties (arī redzēt) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- Redzēt (arī skatīties) kādam cauri Pilnīgi pazīt, izprast kādu, viņa nodomus, darbības cēloņus.
- pamatīgi Pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko iepazīt, iegaumēt, izprast).
- jēgt Prast, mācēt. Saprast, aptvert.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- Runas mehānisms Psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- ļaut Radīt iespēju (ko saprast, nojaust) - par skatienu.
- apradināties Refl. --> apradināt. Aprast.
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- reliģija Sabiedriskās apziņas forma, kura fantastiskā veidā atspoguļo neizprastus dabas un sabiedrības spēkus un kuras raksturīgākā pazīme ir cilvēku ticība atkarībai no pārdabiskiem spēkiem.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- (Ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- (Ne)var tikt (arī (ne)tiek) gudrs Saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- Klausies ar ausīm! Saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- iepazīties Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīt (1).
- iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.). Iepazīties (2).
- mosties Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- paprasts Samērā, arī mazliet prasts.
- Nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- Nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām. Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- Lasīt dvēselē Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt dvēselē (retāk sirdī) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) Saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
- Lasīt karti Saprast kartes saturu.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
- just Saprast, aptvert, arī apzināties.
- attapt Saprast, aptvert.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prast (arī prasties) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- Prasties (arī prast) godu Saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- redzēt Saprast, apzināties.
- uzminēt Saprast, izprast (kādu).
- aptvert Saprast, izprast.
- sajēgt Saprast.
- manīt Saprast. Apzināties.
- (At)rast kopīgu valodu Saprasties.
- Atrast (arī rast) kopīgu valodu Saprasties.
- Rast kopīgu valodu Saprasties.
- (At)rast kopīgu valodu Saprasties.
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Runāt dažādās valodās Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- lielisks Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- tulkot Skaidrot, izprast (kā jēgu, nozīmi u. tml.).
- Viegla (arī laba, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Laba (arī viegla, vērīga) galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Viegla galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- Zelta galva Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- izjūta Spēja emocionāli uztvert, izprast (kādu parādību, tās īpašības) un pārdzīvot.
- Muzikālā dzirde Spēja uztvert un izprast skaņdarbā ietverto skaņu savienojumus un to likumsakarību.
- apradums Stāvoklis, arī rezultāts --> aprast (1).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme. Nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- pārredzamība Stāvoklis, kad var aptvert, skaidri izprast (ko).
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
- nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
- aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi. Tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- gaišredzīgs Tāds, kas spēj paredzēt, izprast. Tālredzīgs.
- neizprotams Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izprast (par cilvēku).
- implicīts Tāds, ko vai noprast, tāds, kas nav pilnīgi izpausts.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna. Tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- dziļš Tāds, kurā izpaužas cenšanās izprast (kādu, ko), tāds, kurā izpaužas pārdomas, jūtas (par skatienu, acīm).
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- nojukt Tikt nepareizi, neprecīzi uztvertam, izprastam.
- Noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai Tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- Apmiglot (arī aizmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- Aizmiglot (arī apmiglot) acis Traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast. Ar nolūku apmulsināt.
- uzklausīt Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
- Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
- Izlobīt kodolu Uztvert un izprast galveno, būtisko.
- tvert Uztvert, arī izprast.
- sajust Uztvert, arī saprast un, parasti emocionāli, pārdzīvot (piemēram, parādību, taktu). Izjust (3).
- lasīt Uztvert, izprast (ko, parasti daiļdarbu, mākslas darbu).
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- izjust Uztvert, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību) un pārdzīvot.
- nostādīt Uztvert, izprast, arī aplūkot (ko no kāda viedokļa, ar kādu tendenci u. tml.).
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm. Uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu). Uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Grūta galva Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (1).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastums (1).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastums (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastība (3).
- No a līdz z (arī cet) Visu (parasti zināt, prast). Pilnīgi.
- pazīt Zināt un prast izmantot.
prast citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV