Paplašinātā meklēšana
Meklējam koki.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (159):
- aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
- koks Apaļkoki, kluči, dēļi u. tml.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus. Apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību). Apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem. Būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- citrusi Augļu koki un krūmi (piemēram, citroni, apelsīni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas.
- kokaīnaugi Augu dzimta (koki un krūmi Dienvidamerikā), kuru lapas satur kokaīnu. Šīs dzimtas augi.
- lilija Augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi.
- zalktene Augu dzimta, kurā ietilpst indīgi krūmi, retāk koki vai lakstaugi ar violeti sārtiem, retāk baltiem ziediem un sarkaniem augļiem.
- vīksna Augu dzimta, kurā ietilpst koki ar veselām, asimetriskām lapām un ziediem pušķos sakārtotās ziedkopās.
- liepa Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar netilārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām.
- kļava Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar pretējām lapām un ziediem ķekaros vai skarveida ziedkopās.
- bērzs Augu dzimta, kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās.
- olīva Augu dzimta, kurā ietilpst koki vai krūmi ar vienkāršām vai saliktām lapām un augli - pogaļu, kauleni, spārnaino riekstiņu vai ogu.
- roze Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi (piemēram, ābeles, ķirši, pīlādži, rozes, avenes, zemenes).
- dievkrēsliņi Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi, kas satur indīgas vielas.
- rūta Augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri.
- vīnkoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- verbēna Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- nātre Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās.
- vijolīte Augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām. Šīs dzimtas augi.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- strihnīnaugi Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām. Šīs dzimtas augi.
- laurs Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu koki ar veselām, blīvām, mūžzaļām, asi aromātiskām lapām.
- riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
- santali Augu dzimta, kurā ietilpst, parasti pusparazītiski, koki, krūmi vai lakstaugi. Šīs dzimtas augi.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- rubija Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos. Madaru dzimta.
- oleandrs Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi vai koki ar pretējām vai pamīšām lapām, piecām kauslapām, piecām vainaglapām, divām augļlapām (piemēram, kapmirte).
- vīrcele Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
- kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis. Šīs dzimtas augi.
- zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
- magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
- pabērzs Augu dzimta, pie kuras pieder šādi krūmi, koki, retāk lakstaugi.
- ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts. Šīs dzimtas augi.
- magone Augu dzimta, pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- pielūžņot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Aleja.
- aleja Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem. Gatve.
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- necaurredzams Cieši, blīvi saaudzis (par kokiem, krūmiem).
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- mirte Divdīgļlapju dzimta, kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām (piemēram, eikalipts, parastā mirte).
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem. Šīs dzimtas augi.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai. Šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru.
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- aizmizot Ievainot, atplēšot mizu (kokiem).
- izkārt Izplaucēt (ziedu ķekarus), nobriedināt (ogu ķekarus) - par kokiem, krūmiem.
- ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem).
- atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties, par patstāvīgu augu.
- birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- aizdzeltēt Kļūt iedzeltenam, iesākt dzeltēt (par lapām, kokiem).
- kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
- atplaukt Kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.) Saplaukt
- tīraudze Kokaudze, ko veido vienas sugas koki.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
- Bezzaru koksne Koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru bezzaru daļām vai atzarotiem kokiem.
- platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
- dižmežs Liels mežs, kurā koki izauguši no sēklām.
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauza Meža koku lūzumi vēja iedarbībā. Vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus. Vieta, kur tiek cirsti koki.
- līdumošana Meža zemes atbrīvošana no kokiem, krūmiem un pārveršana kultivētā zemē. Līduma līšana.
- Vasarzaļie meži Meži, ko veido galvenokārt koki, kuri sausajā vai aukstajā gadalaikā nomet lapas.
- mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli koki. Neliels meža puduris.
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi. Attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- trepītes Neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem.
- guļžogs No guļkokiem celts žogs.
- Koku dārzs Nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokiem.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- krākt Par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- šņākt Par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā).
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas. Laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- aplapot Pārklāties ar lapām (par kokiem, krūmiem). Salapot.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- streptokoki Patogēni vai nepatogēni koki, kam šūnas ir sagrupētas ķēdītēs.
- kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā).
- avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs).
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
- šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to daļām, arī par koku, krūmu kopumu).
- pliederi Plūškoki.
- priede Priežu dzimtas mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem.
- čiksts Purvaina, zema vieta. Ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
- čiekuriņš Putekšņlapu kopa (skuju kokiem).
- dūmot Radīt dūmu aizsegu (augļu kokiem, dārziem, parasti, lai pasargātu tos no salnām).
- vaimanāt Radīt gari stieptas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem, kokiem, zariem u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- vaidēt Radīt stieptas, šņācošas skaņas (par vēju, vētru, arī vēja, vētras locītiem, lauzītiem kokiem, zariem u. tml.).
- duļļi Ratu šķērskoki, ratu tapas.
- stalts Samērīgs, liels (par augiem, parasti kokiem, to daļām). Tāds, kurā augi, parasti koki, veidojas samērīgi, lieli (par norisi).
- mieturaini Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi. Šīs rindas koki.
- piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piemēram, par mežu).
- vaids Stiepta, šņācoša skaņa, kas rodas stiprā vējā, vētrā, arī kokiem, koku zariem šādā vējā, vētrā lokoties u. tml.
- čalot Šalkt (piemēram, par kokiem).
- lielains Tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem).
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru, - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
- mezglains Tāds, kam ir izaugumi (parasti par kokiem, to daļām).
- sēras Tāds, kam ir līgani, uz leju nokārušies, gari zari (par dažu sugu kokiem).
- puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- puskails Tāds, kam ir niecīga augu sega. Tāds, kurā aug reti koki, krūmi.
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
- platzarains Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem). Platzaru (1).
- tievstumbra Tāds, kam ir samērā tievs stumbrs (parasti par kokiem).
- pliks Tāds, kam nav augu segas vai tā ir niecīga. Tāds, kas nav apaudzis ar kokiem, krūmiem. Kails (4).
- kails Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- pliks Tāds, kam nav lapu, skuju (par kokiem, krūmiem, to zariem). Kails (3).
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem). Zemzaru.
- zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1).
- zaļoksnīgs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksnējs (1). Zaļoksns (1).
- zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem). Zaļoksns (1).
- krupozs Tāds, ko izraisa pneimokoki un kas saistīts ar šķidruma veidošanos audos (par plaušu karsoni).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- tievs Tāds, kura stumbram ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- staltaudzis Tas (tāds), kas ir stalti izaudzis (par augiem, parasti kokiem).
- staltaudzis Tas (tāds), kur aug stalti koki (parasti par mežu).
- skeletveidotājs Tas (tāds), uz kura skeletzariem ir uzpotēti cita augļu koka zari (par augļu kokiem).
- zemzaris Tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem).
- marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras.
- ieaugt Tikt pārklātam, apņemtam, aizsegtam ar ko augošu (piemēram, ar zāli, krūmiem, kokiem).
- rizofori Tropu jūru piekrastes augi - nelieli koki vai krūmi, kas paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā.
- Kaučuka koki Tropu koki (retāk krūmi), no kuriem iegūst piensulu kaučuka ražošanai.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- čemuroties Veidot čemurus. Augt kupli, savijot zarus (par kokiem, krūmiem).
- zarot Veidot zarus - par augiem (parasti kokiem, krūmiem), to daļām.
- skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.).
- aizmugure Vieta (aiz ēkas, kokiem u. tml.), kur var patverties. Patvērums.
- izcirtums Vieta meža, kur ir izcirsti koki.
- cirtums Vieta mežā, kur ir izcirsti koki.
- dārzs Vieta, kur (kas, parasti savvaļas koki) aug vairumā.
- kapsēta Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
- biezoknis Vieta, kur cieši, blīvi aug augi (parasti krūmi, koki). Blīvs (parasti krūmu, koku) kopums.
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- gļotsēnes Zemākie augi, bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās.
koki citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV