Paplašinātā meklēšana
Meklējam vērot.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (241):
- Aiziet par tālu Aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
- Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Palaist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Laist gar ausīm Apzināti neievērot (dzirdēto).
- Nobīdīt pie malas (arī malā) Apzināti neievērot (kādu), nedot vairs iespējas ko darīt, kur piedalīties.
- ignorēt Apzināti neievērot (ko), nevērīgi izturēties (pret ko). Nevēlēties zināt (ko).
- Stāvēt pāri Apzināti neievērot, ignorēt.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- konstatēt Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu. Nepamanīt.
- Būt (arī palikt) ēnā Būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- Lidināties pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- Lidināties (arī dzīvot) pa mākoņiem (arī gaisu) Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam. Neievērot reālo situāciju.
- glabāt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā.
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Debess velve Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess kupols.
- Debess kupols Debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas. Debess velve.
- Debess velve Debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes. Debess kupols.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts. Nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kura veido četrrinde, trisrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- Saīsinātais sonets Deviņrindu strofa, kuru veido četrrinde, trīsrinde un divrinde un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- ievērojams Divd.--> ievērot.
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- pazust Doties (kur), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēti, neievēroti, arī slepeni.
- Skatiena (arī skata) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- Skata (arī skatiena) līnija Iedomāta līnija, kas savieno novērotāju un novērojamo objektu.
- iezīmēt Iegaumēt, ievērot.
- atzīme Ieraksts (par ko novērotu, konstatētu u. tml.). Piezīme.
- iezvēroties Iesākt zvērot. Īsu brīdi zvērot.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Balstīties, pamatoties (uz ko).
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- Stāvēt (stingri) uz zemes Ievērot reālo situāciju.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (kāda) gribu, vajadzības u. tml.
- rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
- iezināties Ievērot, iegaumēt.
- vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
- Likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā.
- Likt svaru (uz ko) Ievērot, ņemt vērā.
- raudzīties Ievērot, ņemt vērā.
- skatīties Ievērot, ņemt vērā.
- ielāgot Ievērot, pamanīt.
- iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
- ieraudzīt Ievērot, uztvert (psihisku stāvokli, rakstura, personības īpašības).
- Likt (arī ņemt) vērā Ievērot.
- Ņemt (arī likt) vērā Ievērot.
- Paturēt vērā Ievērot.
- Turēt vērā Ievērot.
- cienīt Ievērot. Respektēt.
- sekot Interesēties, vērot (ko), lai gūtu informāciju (par to). Sistemātiski gūt informāciju (par ko).
- nozvērot Īsu brīdi zvērot un pārstāt zvērot.
- Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- Skatīties caur pirkstiem Izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai (arī kaut) pērkons mani sasper (arī nosper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai zibens (arī pērkons) mani nosper (arī sasper)! Izsaucas, ko apgalvojot, apzvērot.
- piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- atklāt Konstatēt, pamanīt, ievērot, uzzināt (ko nepamanītu, nezināmu).
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- Skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- Palikt gultā (arī uz gultas sar.) Neatstāt guļasvietu. Ievērot gultas režīmu.
- aizmirst Neiedomāties, neapzināties, nepaturēt prātā (piemēram, pienākumu, pasākumu). Atstāt novārtā. Neievērot.
- piemirst Neiedomāties, neapzināties. Atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku).
- atkāpties Neievērot (normu, parasto kārtību).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Mest (biežāk laist) pār galvu (retāk pāri galvai) Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Laist vējā Neievērot (teikto).
- Palaist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- (Pa)laist vējā (arī pa vējam) Neievērot (teikto).
- Spļaut virsū (arī uz ko) Neievērot ko, arī izturēties nicinoši, aizvainojoši pret ko.
- paiet Neievērot, arī nereaģēt.
- nospļauties Neievērot, izturēties nevērīgi, arī nicinoši.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību. Būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- Nekustināt (arī nepakustināt, ne(pa)celt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Nepacelt (arī nepakustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Nepakustināt (arī nepacelt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Ne(pa)celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Ne (pa) celt (arī ne(pa)kustināt, retāk necilāt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- Necilāt (biežāk ne(pa)celt, ne(pa)kustināt) ne ausis (arī ausu) Neievērot, nepievērst uzmanību.
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
- Palaist gar ausīm Neievērot.
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā). Neievērot, neizlasīt (teksta daļu).
- Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- Skaitīt kumosus Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
- paraloģisms Nepareizs slēdziens, kas rodas, ja nav ievēroti pareizas domāšanas, loģikas likumi.
- vērot Nepievērst uzmanību, neievērot, neizrādīt interesi (par ko). Neuzskatīt (ko) par svarīgu, nozīmīgu. Arī nepamanīt.
- (Aiz)iet par tālu Nokļūt līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas.
- neievērojams Nol. divd. --> ievērot.
- viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja. Pretstats: šeit, te [1] (1).
- šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu. Šeit.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šeit. Pretstats: tur (1).
- tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te [1] (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Te. Pretstats: tur.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
- taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
- šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
- iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
- observēt Novērot (ko, parasti zinātnē).
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- nolūkot Novērot, noskatīties.
- ievērot Novērot, uzmanīt.
- Pusdienas līnija Novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija.
- skatīt Ņemt vērā, ievērot (ko).
- Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises u. tml., parasti, lai ko izpētītu, izprastu).
- Palikt ēnā Palikt neievērotam, nepamanītam. Tikt pārspētam, neizvirzīties.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam. Palikt nesaprastam nenovērtētam.
- resorisms Parādība, kad starp resoriem nav pietiekami ciesu sakaru, sadarbības, kad netiek ievērota resoru kompetence.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot.
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot. Informācija, kas iegūta vērojot.
- paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pameģināšanas).
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas. Arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku). Tāds, kas ir samērā slikti situēts.
- atzīmēt Pierakstīt, piezīmēt (ko piedzīvotu, konstatētu, novērotu u. tml., lai saglabātu, neaizmirstu).
- klausīt Pievērst (kam) uzmanību, ievērot (ko).
- aizmirst Pilnīgi nododoties (kam), neievērot, neredzēt (ko).
- atgādinājums Rakstveida aizrādījums ievērot (piemēram, termiņu, kādas saistības) vai izdarīt (ko).
- zvēroties Refl. → zvērot (1).
- zvēroties Refl. → zvērot (2).
- zvēroties Refl. → zvērot (3).
- zvēroties Refl. → zvērot (4).
- pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā. Regulāri balstīties (uz ko).
- respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām). Ievērot (piemēram, kārtību).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- atcerēties Saglabāt atmiņā, ievērot.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- atrast Saskatīt, ievērot, uztvert (īpašības).
- ieturēt Savā (parasti sabiedriskajā) darbībā ievērot (noteiktus principus).
- pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.).
- vērā Savienojumā ar «likt», «ņemt», «(pa)turēt»: ievērot.
- piesieties Sekot (kādam), lai (to) novērotu, uzmanītu.
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot bībeles priekšrakstus.
- apložņāt Sīki pārmeklējot, izpētījot, apstaigāt, arī novērot.
- sekot Sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- Absolūtais biežums Skaitlis, kas rāda, cik gadījumos novērota attiecīgā parādība.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla. Pretstats: dibenplāns.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama. Uzraudzīt.
- ieskatīties Skatoties ievērot, pamanīt.
- lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai.
- nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
- noglūnēt Slepus novērot, izsekot.
- paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
- palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
- glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
- lūrēt Slepus skatīties, vērot.
- izjūta Spēja, prasme apzināties un ievērot, izpaust (piemēram, attieksmi, īpašību).
- kulminācija Stāvoklis, arī moments, kad (debess spīdeklis) atrodas uz novērotāja meridiāna.
- nekārtība Stāvoklis, kad nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība.
- sonets Strofa, kuru veido divas četrrindes un divas trīsrindes un kurā ievērota noteikta atskaņu kārtība.
- Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to sava darbībā.
- Augstu turēt (kā) karogu Svēti glabāt un izpildīt kādu novēlējumu. Svēti glabāt kādu ideālu, ideju, ievērot, īstenot to savā darbībā.
- taipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja). Tajā pusē.
- šaipusē Tā, ka (kas), salīdzinot ar kādu objektu, atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam). Šajā pusē.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
- vietējs Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
- vietējs Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- piedzīvot Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
- pieredzēt Tāds, kas līdz šim nav redzēts, novērots.
- nemanīts Tāds, kas nav pamanīts, ievērots.
- viņējais Tāds, kas pastāv, noris tālāk no runātāja, vērotāja.
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
- konkrēts Tāds, kurā ievērota visu (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība. Tāds, kura saturā atspoguļota visa (kā) īpašību, pazīmju, sakaru, attieksmju daudzveidība.
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība. Tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- pētījošs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos).
- pētīgs Tāds, kurā izpaužas cenšanās (ko) novērot, saskatīt, pamanīt, uzzināt (parasti par skatienu, skatīšanos). Pētījošs (2).
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko. Arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- nekārtīgs Tāds, kurā nav ievērota noteikta (piemēram, darbību) secība. Tāds, kura norisē nav regularitātes, sistemātiskuma.
- neizturēts Tāds, kurā nav ievērota pamatotība, mērķtiecība (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Arī vienpusīgs.
- neizbēgams Tāds, no kura nevar izvairīties. Tāds, ko nevar neievērot.
- Pievērst uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
- (Pie)vērst (arī veltīt) uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
- Veltīt uzmanību (arī vērību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
- (Pie)vērst (arī veltīt) vērību (arī uzmanību) Uzmanīgi aplūkot, vērot. Izrādīt interesi (par ko).
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (kādu, tā rīcību), lai ko uzzinātu, izvairītos no kā u. tml.
- uzmanīt Uzmanīgi vērot (piemēram, kādu vietu), sekot (piemēram, kādam informācijas līdzeklim), lai ieraudzītu ko gaidītu, iegūtu kādu informāciju u. tml.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- Turēt acis vaļā Uzmanīgi vērot. Uzmanīties.
- raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
- pielūkot Uzmanīties. Arī ievērot (ko).
- izsekot Uzmeklēt (zvērus). Novērot (zvēru) pēdas.
- kontrole Uzraudzība, lai (ko) novērotu, sekotu (kā) norisei, darbībai, pārliecinātos par (kā) pareizību. Pārbaude.
- pamanīt Uztvert (pēc kādām pazīmēm), parasti, atšķirot no citiem. Ievērot.
- nomanīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī izjust.
- manīt Uztvert, ievērot (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- redzēt Uztvert, ievērot ar redzi (kādas pazīmes, īpatnības). Arī vērot.
- samanīt Uztvert, ievērot, parasti pilnīgi, arī precīzi (kādas pazīmes, īpatnības).
- skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
- raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
- turiene Vieta, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja.
- šejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu.
- tejiene Vieta, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu. Šejiene.
- šīpuse Vieta, teritorija, kurā atrodas, dzīvo runātājs, vērotājs.
- turp Virzienā uz vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja (pārvietoties, pārvietot).
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm. Leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs. Pretstats: te [1] (2).
- apvārsnis Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
vērot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV