Paplašinātā meklēšana
Meklējam mūzika.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (21):
- Deju mūzika
- Estrādes mūzika
- Instrumentālā mūzika
- Kara mūzika
- Klavieru mūzika
- Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti
- Konkrētā mūzika
- Konkrētā mūzika
- Metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti
- Mūzikas instruments
- Mūzikas teorija
- Mūzikas teorija
- Mūzikas vēsture
- Mūzikas zinātne
- Ragu mūzika
- Roka mūzika
- Sadzīves mūzika
- Simfoniskā mūzika
- Stīgu (mūzikas) instrumenti
- Vijoles mūzika
- Vokālā mūzika
Atrasts skaidrojumos (326):
- radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- četrstīgu Ar četrām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- daudzstīgu Ar daudzām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- divstīgu Ar divām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu). Ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- septiņstīgu Ar septiņām stīgām (par mūzikas instrumentu).
- sešstīgu Ar sešām stīgām (par mūzikas instrumenta).
- surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru. Ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
- vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu, arī par mērinstrumentu skaņas īpašību pētīšanai).
- kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu. Būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu).
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu). Spēlēt, atskaņot.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- konservatorija Augstākā mūzikas mācību iestāde (piemēram, Padomju Savienībā, buržuāziskajā Latvijā).
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- samba Brazīliešu cilmes deja 4/4 taktsmērā: šīs dejas mūzika.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai! šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Rokmūzika.
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums. Roks.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- kadriļa Deja, kura sastāv no vairākām figūrām un kurā piedalās pāra skaits dejotāju pāru, kas novietojas cits citam pretī. Šīs dejas mūzika.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis. Šādas dejas mūzika.
- deja Deju mūzika. Skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
- melodeklamācija Deklamācija mūzikas pavadījumā. Daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- rokenrols Dinamiska, ekspresīva amerikāņu izcelsmes pāru 4 taktsmērā. Šis dejas mūzika.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
- rūkt Dobji, zemu, samērā skali skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai.
- kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simloniskā un džeza orķestra instrumenti.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras. Džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis.
- Galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla.
- stabule Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
- ērģeļmūzika Ērģeļu mūzika.
- kankāns Estrādes deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā. Šīs dejas mūzika.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
- ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- šīberis Fokstrotam līdzīga sarīkojumu pāru deja. Šīs dejas mūzika. Arī fokstrots.
- bojeviks Grāvējs (piemēram, kinofilma, vieglās mūzikas skaņdarbs).
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dimdēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem). Īsu brīdi dunēt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem). Iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- ierunāties Iesākt skanēt (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru).
- iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- mikstūra Īpašs virstoņu pastiprinājums (piemēram, ērģelēm, elektroniskajiem mūzikas instrumentiem).
- intonējums Izlīdzinājums (mūzikas instrumenta skanējumam) ar īpašiem tehniskiem paņēmieniem.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piemēram, trompete, bazūne, mežrags).
- melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
- kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- manuālis Klaviatūra (mūzikas instrumentiem), ko darbina ar rokām.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- Klavieru mūzika Klaviermūzika.
- klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā. Šīs dejas mūzika.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- habanera Lēna spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- iedūdoties Liegi ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dūdot Liegi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- rokopera Lielas formas muzikāli dramatisks sacerējums rokmūzikas stilā. Šāda sacerējuma uzvedums, atskaņojums.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
- klase Mācību posms (parasti mūzikas mācību iestādē), kurā speciālo mācību priekšmetu apgūst viena speciālista vadībā.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- ornamentika Melodijas izrotājumu kopums (piemēram, skaņdarbā, mūzikas stilā).
- dziedāt Melodiski skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- menzūra Mērījumu kopums mūzikas instrumenta elementu apjoma un novietojuma noteikšanai.
- mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
- saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- šeiks Moderna angļu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 vai 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2 - 3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
- kamermuzicēšana Muzicēšana, kam raksturīgs kamerstils. Kamermūzikas skaņdarbu atskaņošana.
- Instrumentālā mūzika Mūzika, kas rakstīta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
- elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- melodrāma Muzikālā teātra žanrs, kas izveidojās 18. gadsimtā un kam raksturīgs mūzikas pavadījums runātiem tekstiem. Šāda žanra darbs, izrāde.
- muzikālijas Mūzikas piederumi (parasti mūzikas instrumenti, skaņdarbu notis).
- konkrētisms Mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces. Konkrētā mūzika.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- Mūzikas teorija Mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.
- instrumentālists Mūziķis, kas spēlē mūzikas instrumentu.
- pūtējs Mūziķis, kas spēlē pūšamo mūzikas instrumentu. Pūšamā mūzikas instrumenta spēlētājs.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- Lauku kapela Neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti.
- kameransamblis Neliels vienots (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku. Kamermūzikas ansamblis.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
- nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- opermūzika Operu mūzika.
- retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni. Skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
- noklust Par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.
- dārdēt Par mūzikas instrumentiem.
- grandēt Par mūzikas instrumentiem.
- iedārdēties Par mūzikas instrumentiem.
- iekaukties Par mūzikas instrumentiem.
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- metālpūšams Parasti savienojumā «metālpūšamais instruments». Metāla pūšamais mūzikas instruments.
- dramaturģija Parasti savienojumā ar «muzikāls»: mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
- žīga Pāru deja trīsdaļīgā taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- papūst Paspēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- zumēt Pazemu, klusu, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- pārvaldīt Pilnīgi pārzināt, prast labi veikt (darbu, amatu). Prast labi strādāt, rīkoties (piemēram, ar ierīci, mūzikas instrumentu).
- aplikatūra Pirkstu izkārtojums, spēlējot mūzikas instrumentu. Šī pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- motete Polifonisks vokāls skaņdarbs. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
- mazurka Poļu deja ¾ taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- popopera Popmūzikas stila opera.
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments.
- pūšams Pūšamais mūzikas instruments.
- Koka pūšamie instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- Koka pūšamie (arī pūšamie koka) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots).
- Metāla pūšamie (arī pūšamie metāla) mūzikas instrumenti Pūšamie mūzikas instrumenti, kurus sākotnēji izgatavoja un arī mūsdienās izgatavo no metāla (piemēram, mežrags, trompete, bazūne, tūba).
- piemutnis Pūšamo mūzikas instrumentu detaļa, ko tur pie lūpām vai mutē.
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem, parasti par vijoli).
- lūlot Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlināt (1).
- lūlināt Radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem). Lūlot (1).
- rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
- pļerkšķēt Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem). Atskanēt šādai skaņai.
- verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
- skaņot Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
- piesitiens Rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu. Skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- Roka mūzika Rokmūzika.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri. Šīs dejas mūzika.
- rūkt Samērā skali spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
- rībēt Samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- padekatrs Sarīkojumu deja 12/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- valsis Sarīkojumu deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- padespaņs Sarīkojumu deja, kurā pievilciena soļi ir savienoti ar valša kustībām. Šīs dejas mūzika.
- regtaims Sarīkojumu pāru deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- fokstrots Sarīkojumu pāru deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- iemutis Sastāvdaļa (pūšamajos mūzikas instrumentos), ko spēlējot tur mutē vai pie lūpām.
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- caurkomponēts Savienojumā ar «dziesma»: tāda dziesma, kur katrai teksta strofai vai pantam ir jauna mūzika.
- menuets Sena franču deja trīs ceturtdaļu taktsmērā, mērenā tempā. Šīs dejas mūzika.
- tabulatūra Sena mūzikas skaņu rakstības sistēma ar burtiem vai cipariem. Skaņdarbs, kas ir pierakstīts šādā sistēmā.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- moreska Sena strauja mauru deja ar pantomīmas elementiem. Šīs dejas mūzika.
- trepaks Sena ukraiņu cilmes deja 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- pasakalja Sena, lēna spāņu cilmes deja 3/4 vai 3/2 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
- Ganu rags (arī taure) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu rags Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu taure (arī rags) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- spēle Sens mūzikas, parasti stīgu, instruments ar samērā vienkāršu uzbūvi.
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- zvans Sitamais mūzikas instruments - metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu. Dzidru skaņu. Triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
- sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments.
- sitams Sitamais mūzikas instruments.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums. Šī komplekta instrumenti.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- tonis Skaņa ar noteiktām īpašībām (skaņdarbā, mūzikas skaņu sistēmā u. tml.).
- spēle Skaņdarba, tā sastāvdaļu atskaņošana (ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem).
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu. Attiecīgais mūzikas žanrs.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu kopums, kas rakstīti kādam mūzikas instrumentam.
- uzskaņot Skaņot un pabeigt skaņot (mūzikas instrumentu). Noskaņot (1).
- diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam).
- mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs.
- pļerkšķis Skarba, griezīga skaņa, ko rada, piemēram, mašīnas, mūzikas instrumenti.
- opera Skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
- opermāksla Skatuves mākslas veids, kura darbu saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos.
- smelgt Skumji skanēt (parasti par mūzikas instrumentiem).
- bolero Spāņu tautas deja. Šīs dejas mūzika.
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
- dimdēt Spēcīgi, samērā spalgi skanēt (par mūzikas instrumentiem, mūzikas skaņām).
- skandināt Spēlēt (mūzikas instrumentu).
- dūkt Spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
- pūst Spēlēt (pūšama mūzikas instrumentu).
- lūlināt Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- lūlot Spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- sist Spēlēt (sitamo mūzikas instrumentu). Atskaņot uz sitamā mūzikas instrumenta.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- tvists Strauja amerikāņu izcelsmes sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- steps Strauja deja ar ritmiskiem purngalu un papēžu piesitieniem. Šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā. Sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi. Šīs dejas mūzika.
- moldavaneska Strauja moldāvu deja divdaļu taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- kviksteps Strauja sarīkojumu pāru deja - ātrais fokstrots. Šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/8 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- kitāra Strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments (senajā Grieķijā).
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- sarabanda Svinīga franču pāru deja 3/4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- simfodžezs Šādas mūzikas atskaņotāju orķestris.
- dārdi Šāds mūzikas instrumentu skanējums.
- šlāgermūzika Šlāgeru mūzika.
- Vokāli instrumentāls (skaņdarbs) Tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
- pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
- dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
- strofisks Tāds, kam visām sirotām vai pantiem ir viena un tā pati mūzika (parasti par dziesmu, dziesmas formu).
- instrumentāls Tāds, kas ir saistīts ar mūzikas instrumentiem.
- skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- tālskanīgs Tāds, kas rada tālu uztveramas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
- pūšams Tāds, kurā skaņa rodas no ievadītās gaisa strāvas vibrācijas (par mūzikas instrumentiem).
- sitams Tāds, kurā skaņa rodas no rokas, īpaša rīka, detaļas sitiena (par mūzikas instrumentiem).
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords Taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
- spēlēt Tiekot darbinātam, radīt skaņas (par mūzikas instrumentu).
- pūst Tiekot spēlētam, skanēt (par pūšamo mūzikas instrumentu).
- sist Tiekot spēlētam, skanēt (par sitamo mūzikas instrumentu).
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- rokuzvedums Uzvedums ar rokmūzikas elementiem.
- reinlenders Vācu cilmes sadzīves deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- lipsi Vācu horeogrāfu izveidota sarīkojumu deja. Šīs dejas mūzika.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- mesa Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - katoļu liturģijas mūzikas daļa.
- rekviēms Vairākdaļīgs vokāls vai vokāli instrumentāls reliģiska satura skaņdarbs - šādas mises mūzikas daļa.
- metrizēt Veidot (skaņdarba) skaņu izkārtojumu mūzikas taktī atbilstoši metrikas [2] (2) likumiem.
- dejot Veikt dejas kustības (parasti mūzikas pavadījumā).
- konservatorija Vidējā mūzikas mācību iestāde (piemēram, vairākās Rietumeiropas zemēs).
- videoklips Videominiatūra, kurā popmūzikas skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu.
- rumba Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja 4 taktsmērā. Šīs dejas mūzika.
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
- džezs Vieglā mūzika (īpašam orķestrim), kam raksturīga improvizācija, specifiski sinkopēti ritmi.
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- Estrādes mūzika Vieglās mūzikas žanrs.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā). Skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- plūst Vienmērīgi skanēt (par mūzikas skaņām).
- ļurināt Vienmuļīgi spēlēt (mūzikas instrumentu).
- vijoļkoncerts Viens no simfoniskās mūzikas žanriem. Koncerts vijolei un orķestrim.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija). Tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments. Monohords (1).
- tango Viesību deja (2/4 taktsmērā), kam ir raksturīgs lēns, slīdošs solis, spriegas kustības. Šīs dejas mūzika.
- Vijoles mūzika Vijoļmūzika.
- Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- subkontroktāva Viszemākā mūzikas praksē izmantotā oktāva.
- tuba Viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu.
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
mūzika citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV