Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilt.
Atrasts vārdos (41):
- vilt:1
- svilt:1
- viltot:1
- viltus:1
- atvilt:1
- ievilt:1
- izvilt:1
- novilt:1
- viltība:1
- vilties:1
- viltīgs:1
- aizvilt:1
- apsvilt:1
- atzvilt:1
- iesvilt:1
- izsvilt:1
- nosvilt:1
- pārvilt:1
- pasvilt:1
- pievilt:1
- sasvilt:1
- sazvilt:1
- aizsvilt:1
- piesvilt:1
- viltīgums:1
- viltnieks:1
- viltojums:1
- neviltots:1
- paviltīgs:1
- viltvārdis:1
- civiltērps:1
- civiltiesa:1
- iesvilties:1
- pievilties:1
- pusviltīgs:1
- viltniecība:1
- aizsvilties:1
- neviltotība:1
- viltniecisks:1
- civiltiesības:1
- civiltiesisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (164):
- aizsvilt Aizsvilties (1).
- aizsvilt Aizsvilties (2).
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko). Izkombinēt (1).
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt. _imperf._ Mānīt prom. Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp. Ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā). Ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.). Izvilināt (1).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- Nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- Izlikt cilpas (arī cilpu, lamatas, slazdu(s)) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- Izlikt slazdus (arī slazdu, cilpu, cilpas, lamatas) Ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko). Panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu). Panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Krāpt.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī. Apmānīt. Piemuļķot.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs. Tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- Čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) Bīstamu, kaitīgu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- niķis Blēdība, viltība.
- Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- Izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- Izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) Censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
- Saistību tiesības Civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- Mantošanas tiesības Civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- civilstrīds Civiltiesisks strīds.
- pusviltīgs Daļēji viltīgs.
- darījums Darbība, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli). Neviltots.
- Iegūt īpašumā, īpašuma tiesības Ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.). Ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu. Iekļūt pret kāda gribu.
- ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
- aizsvilties Iesākt svilt. Pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- Juridiska persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- Juridiskā persona Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- iesvilties Iesvilt (1).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu). Sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- civillikumi Likumi, kas ietver civiltiesiskās normas.
- kontrafakcija Literārs viltojums. Patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- velnišķība Ļauna, viltīga darbība, rīcība.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs. Arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
- Viltīgs kā lapsa Ļoti viltīgs.
- Viltīgs kā lapsa Ļoti viltīgs.
- blēdība Meli, arī viltība.
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- mākslots Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- perfīds Neuz ticīgs, viltīgs. Arī nodevīgs.
- neviltots Nol. divd. --> viltot.
- Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- Krist (kāda) tīklos Nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
- No tīras sirds, arī ar tīru sirdi Patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- Tīra sirds Patiesums, neviltotība.
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
- appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz). Iepirkties (2).
- Kaķa daba Pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- Apmānīt acis Pievilt, apmānīt.
- Apmānīt acis Pievilt, apmānīt.
- apkrāpt Pievilt.
- piekrāpties Pievilties.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums. Dokuments, arī līgums (buržuāziskajās civiltiesībās), kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
- falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (1). Viltošana, viltojums.
- svilums Rezultāts --> svilt (1).
- svilums Rezultāts --> svilt (2).
- svilums Rezultāts --> svilt (3).
- svilums Rezultāts --> svilt (4).
- svilums Rezultāts --> svilt (5).
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. Tml.
- blēdīties Rīkoties negodīgi, ar meliem vai viltu, lai gūtu sev labumu.
- rafinēts Rūdīts, arī viltīgs (par cilvēku).
- rutinēts Rūdīts, arī viltīgs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs. Arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs. Arī viltīgs.
- Tam ir gluma āda Saka par viltīgu cilvēku.
- Tam ir gluma āda Saka par viltīgu cilvēku.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem). Tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
- koreāls Savienojumā «koreālas saistības»: solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
- (Uz)likt ragus Slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Uzlikt ragus Slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- Likt ragus Slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- blēdīgs Šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam. Tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs. Nemākslots, neviltots.
- civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- civiltiesisks Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- paslepens Tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem).
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem. Arī viltīgs, liekulīgs.
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām). Arī pilnīgi patiess, neviltots.
- blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
- gudrs Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā. Arī viltīgs.
- blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
- āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
- civillieta Tiesas lieta civiltiesiskā procesā.
- iesmērēties Tikt (kādā vietā, amatā) ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas u. tml.
- atbildēt Uzņemties civiltiesisku atbildību.
- manevrs Veikla, arī viltīga aplinku rīcība, veikla, arī viltīga izturēšanās.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- kazuists Veikls, izveicīgs, arī viltīgs strīdnieks.
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā). Šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- viltus Viltīga rīcība. Arī viltīgums.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks. Cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
- mahinācija Viltīgs paņēmiens, viltīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai). Arī blēdība (2).
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī viltība.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltīgums Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vilt citās vārdnīcās:
MLVV