Paplašinātā meklēšana
Meklējam attieksme.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (198):
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu.
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana. Šādas attieksmes izpausme. Cieņa [1] (1).
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība. Šīs attieksmes izpausme.
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- regula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Kārtula. Arī likums (2).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes. Likums, likumība.
- pārliecība Atziņa, atziņu kopums, kas indivīdam izveidojas par parādībām dabā un sabiedrībā un kas nosaka tā personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmes pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- Dzīves uztvere Cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- Pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- Pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) Cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas.
- obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonis.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
- ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- Mēra attieksme Gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- Veida attieksme Gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- tikt Gūt (zināšanas, iemaņas u. tml.). Kļūt tādam, kam izraisās (kāds psihisks stāvoklis), veidolos attieksmes (piemēram, ar citiem cilvēkiem).
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piemēram, pārmainoties cilvēka attieksmei) - par priekšmetiem, parādībām.
- Dalāmais ģenitīvs Ģenitīvs, kas izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
- homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara. Pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- apziņa Izpratne. Apzinīga attieksme (pret ko)
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- persona Kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko). Spēja saskatīt un atveidot komisko.
- Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- Labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- Modālā loģika Loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā «nepieciešamība», «īstenība», «iespējamība», «nejaušība» un to negācijas.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
- Burta kalpība Ļoti formāla, birokrātiska attieksme. Stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- Sirdsapziņas pārmetumi Mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Tumsonība.
- necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme.
- necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko). Šādas attieksmes izpausme. Necieņa.
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret (feodālismā vai kapitālismā) pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- Ļauns prāts Nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- aplamība Nepareiza rīcība, attieksme. Kļūda, muļķība.
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml. Šaubas (par ko), neticība (kam). Pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko). Arī skepticisms (2).
- paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Nievas.
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā. Paļas.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko). Par.
- negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko). Viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
- veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam). Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko). Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka tiek ietekmēta (situācija), radītas (attieksmes).
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
- romantika Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1). Noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī darbības rezultāts.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
- vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam). Pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīnēt.
- māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana. Darbība, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakars.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko). Kopsakarība.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
- Sabiedriskā doma Sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
- Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību. Saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa. Savstarpēja attieksme, sakars.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
- Dzīves ziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko. Smīns.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes. Spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- piederība Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu. Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamato tā) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- saprotošs Tāds, kam ir raksturīga iejūtīga attieksme.
- komunikabls Tāds, kam ir savstarpēji sakari, savstarpējas attieksmes (parasti par cilvēkiem).
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku). Tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu. Arī tumsonīgs.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu). Imperfektīvs.
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
- nevērīgs Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem). Tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
- nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni). Tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas. Tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns. Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, pret ko) ir negatīva, noraidoša, nelaipna.
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna.
- nešpetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna. Negants (1).
- špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna. Nešpetns (1). Negants (1).
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska. Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- nemīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir nelaipna, bez sirsnības.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna. Tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga.
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme pret kādu ir vēlīga, laipna.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
- sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
- kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
- personisks Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu. Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu. Personīgs (3).
- personīgs Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu. Tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu. Personisks (3).
- saprotošs Tāds, kurā izpaužas iejūtīga attieksme.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- verdzisks Tāds, kurā izpaužas nekritiska attieksme.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
- izsmējīgs Tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
- nelabvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga. Necilvēcīgs (1).
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga.
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- korelāts Tas, kam (ar ko) ir korelācijas (2) attieksmes.
- Izsaukuma teikums Teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā. Nebūt vairs spēkā.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem. Izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
- interese Vajadzību, pieredzes un izvēles nosacīta aktīva attieksme pret īstenības objektiem.
- kļūt Veidoties (stāvoklim, attieksmei).
- tapt Veidoties (stāvoklim, attieksmei). Kļūt (4).
- kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Vēsa attieksme, izturēšanās.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- zvērība Vispārināta īpašība → zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- matemātika Zinātne, kas pētī reālās pasaules kvantitatīvās attieksmes un telpiskās formas.
attieksme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV