Paplašinātā meklēšana

Meklējam guns.

Atrasts vārdos (89):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (258):

izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. uml.).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas.
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
degbumba Aviobumba ugunsgrēka izraisīšanai.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
Vilkt uguni Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni. Uguns vārdi.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru). Kurties.
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.).
kurēties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
kurties Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
kurt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas, deg (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu. Kurināt (1).
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu.
ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe.
liesmot Degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
(Būt) liesmās Degt ar lielām liesmām. Degt ugunsgrēkā.
šņaucams Deguns.
snīpis Deguns.
guntiņa Dem. --> guns (1).
guntiņa Dem. --> guns (2).
uguntiņa Dem. --> uguns.
Meža sardze Dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
tomasčuguns Fosforu saturošs čuguns, ko izmanto Tomasa procesā tērauda ieguvei.
blāzma Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
strēle Gaismas stars, staru kūlis. Garens, šaurs (gaismas, uguns) veidojums.
lākts Gaiša uguns, liesma. Lākte.
lākte Gaiša uguns, liesma. Lākts.
mufeļkrāsns Iekārta, kurā norisinās kāds ar apdedzināšanu saistīts ražošanas procesa posms un kurai ir ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
Uguns aizsprosts Iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
cepināt Ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept.
dots Ilglaicīgs (ložmetēju, artilērijas) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujā.
kaponieris Inženierbūve aizstāvēšanās pozīcijas priekšā, kas nodrošina flanga uguns raidīšanu divos pretējos virzienos.
uzliesmot Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
apklusināt Iznīcinot, sagraujot panākt, ka pārstāj darboties (ugunspunkts, šaujamierocis u. tml.).
aizdedzināt Izraisīt ugunsgrēku.
Jāņu uguns Jāņuguns.
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
Kara kāvi Karadarbības radītas uguns atspīdums.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes). Arī sautēt (1).
cept Karsēt uz uguns taukvielās (parasti vispirms vienu, tad otru pusi).
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
dvaša Karstums, svelme (no uguns).
piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
ugunskoks Koka priekšmets uguns ieguvei ar berzi.
aizsargjosla Koku vai krūmu josla, kas aizsargā (piemēram, meža audzes, sējumus) no postošas vēja iedarbības. Zemes josla, kas aizkavē, (piemēram, uguns izplatīšanos).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme. Ugunskrusts.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas). Taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
sārts Liels ugunskurs.
guns Liesma, uguns.
ugunslīnija Līnija, no kuras šauj (kādā mērķī). Arī ugunspozīcija.
deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai.
Uguns jūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā).
ugunsjūra Ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums (parasti ugunsgrēkā). Uguns jūra.
Maldu uguns Malduguns.
Maldu uguns Malduguns.
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
meždega Meža ugunsgrēks.
Šaurlapu kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā. Šaurlapu ugunspuķe.
ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai. Attiecīgā uguns, liesmas.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, radot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
Uguns siena Nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
Savaldīt uguni Nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos.
iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
izdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbībai, izstrādāt, izgatavot.
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties. Panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā. Sakurināt (2).
dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurināt.
iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā. Iekurt.
uzkurt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurināt (1).
uzkurināt Panākt, ka (uguns, ugunskurs) sāk kurēties. Panākt, ka (uguns, ugunskurs) kuras spēcīgi. Uzkurt (1).
aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurināt, iekurt.
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs). Aizkurt, iekurināt.
krākt Par uguni, ugunsgrēku.
šņākt Par uguni, ugunsgrēku.
rūkt Par uguni. Par apkures ierīcēm, kurās deg uguns, plūst dūmi.
degt Par ugunskuru.
ugunspuķe Parasti savienojumā «šaurlapu ugunspuķe»: naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā.
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir pasargāt no ugunsgrēka, nepieļaut tā izcelšanos.
ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
ugunskristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Uguns kristības.
Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
Kaujas (arī uguns) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
Uguns (arī kaujas) kristības Piedalīšanās kaujā pirmo reizi. Ugunskristības (1).
uzdegt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdedzināt.
uzdedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka (piemēram, svece) sāk degt un izstarot gaismu. Panākt, ka (uguns) sāk degt un izstarot gaismu. Uzdegt.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka sāk degt (uguns). Iedegt [1].
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka uzreiz sāk degt, izstarojot gaismu. Panākt, ka uzreiz degt (uguns). Iededzināt (1).
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
Mūžīgā uguns Piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Uguns kristības.
Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Kaujas (arī uguns) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Pirmās kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
Uguns (arī kaujas) kristības Pirmais nopietnais pārbaudījums. Ugunskristības (2).
ugunsmēle Plakana, garena liesma. Uguns mēle.
Uguns (arī liesmu) mēle Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
pretugunsmūris Pretuguns mūris.
Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
Bengāliskā uguns Pulvera maisījums, kas deg ar baltu vai krāsainu liesmu. Attiecīgā uguns.
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piemēram, krāsni, ugunskurā. Rušinot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
Liesmu jūra Saka par plašu ugunsgrēku.
pārskrējiens Samērā īss un ātrs skrējiens ar sekojošu nogulšanos zemē, paslēpšanas drošākā vietā, ko parasti veic, izvairoties no pretinieka šaujamieroču uguns.
laponoīds Savienojumā «laponoīdā rase». Eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (samiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
negroīds Savienojumā «negroīdā rase»: lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas. An lielā ekvatoriālā rase.
ugunsvēmējs Savienojumos «ugunsvēmējs kalns», «ugunsvēmēja kalns», «ugunsvēmējs krāteris»: vulkāns.
šņukurs Seja, arī deguns.
himera Sengrieķu mitoloģijā - uguns spļāvējs nezvērs ar lauvas rīkli, čūskas asti un kazas vidukli.
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, lai ieturētu transportlīdzekļu vēlamo kustības virzienu.
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un to profilaksi.
Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
Uguns viesulis Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
Uguns vilnis Spēcīgas uguns josla, kas strauji izplatās.
Ugunsdzēsības lietišķais sports Sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
ugunsnedrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (vietā, teritorijā, celtnē, vidē) ir samērā liela uguns postošās iedarbības iespējamība.
ugunsbriesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud izcelties vai izceļas ugunsgrēks. Arī ugunsgrēks.
Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (pa rasti ugunsgrēkā).
Stāvēt (vienās) liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
Stāvēt vienās liesmās Strauji, spēcīgi degt (parasti ugunsgrēkā).
Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
Uguns aizsegs Šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
azbests Šķiedrains minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
smaildegunīgs Tāds, kam ir smails deguns.
strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
ugunsbīstams Tāds, kam raksturīgi apstākļi, kuros ugunsgrēku izcelšanās iespējamība ir liela (par laikposmu).
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties (piemēram, par materiālu, vielu, priekšmetu). Ugunsdrošs.
ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
ugunsdrošs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns. Ugunsizturīgs.
ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
ugunsbīstams Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir liela (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
ugunsdrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespējamība ir maza (par vietu, teritoriju, celtni, vidi).
ugunturis Tas (piemēram, veidojums, iekārta), kas ir ugunsizturīgs.
gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
strupdegunis Tas (tāds), kam ir strups deguns.
Mednieku desiņa Tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
degt Tikt pakļautam uguns iedarbībai ugunsgrēkā.
ķets Trausls dzelzs un oglekļa sakausējums. Čuguns.
Ugunsdzēsības dīķis Ūdenskrātuve, kas nodrošina vajadzīgo ūdens daudzumu ugunsgrēka dzēšanai.
degaukla Ūdensnecaurlaidīga, tieva caurule, kurā iepildītas degošas vielas un kuru lieto par ugunsvadu (piemēram, spridzināšanas darbos).
Strauja uguns (arī liesma) Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
Strauja uguns (arī liesma) Uguns ar lielu, spēcīgu liesmu.
Lēna uguns Uguns ar mazu liesmu.
Lēna uguns Uguns ar mazu liesmu.
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
Uguns iziet Uguns izdziest.
Uguns iziet Uguns izdziest.
pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
pirolatrija Uguns pielūgšana.
ugunsierocis Uguns šaujamierocis.
munīcija Uguns šaujamieroču (parasti kaujā lietojamais) šaujamais materiāls.
degums Uguns vai kairinošu vielu iedarbes rezultāts organismā.
ugunsversme Uguns versme.
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izdegt Uguns, karstuma iedarbībā iegūt vajadzīgo kvalitāti (piemēram, par ķieģeļiem).
Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
Olimpiskā uguns Uguns, ko aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un kas deg olimpisko spēļu vietā.
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku).
upuruguns Uguns, ko dedzina upurēšanas norisē.
spelte Uguns, liesma.
ugunsstrāva Uguns, liesmu strāva.
ugunsdzēšana Uguns, ugunsgrēka dzēšana.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitāla siena, parasti bez logiem, durvīm.
tīģelis Ugunsdroša materiāla trauks, ko lieto, parasti metāla, kausēšanai, kausējumu iepildei, arī dažādu vielu karsēšanai vai sakausēšanai.
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
ugunsdzira Ugunsdzēriens.
ugunsūdens Ugunsdzēriens.
ugunsvīrs Ugunsdzēsējs.
ugunsdzēsis Ugunsdzēsības aparāts.
ugunsperēklis Ugunsgrēka perēklis.
ugunspūķis Ugunsgrēks.
Sarkanais gailis Ugunsgrēks. Arī uguns.
Sarkanais gailis Ugunsgrēks. Arī uguns.
ugunsgailis Ugunsgrēks. Arī uguns. Sarkanais gailis.
ugunsposts Ugunsgrēks. Arī ugunsnelaime.
Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
ugunsnelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Uguns nelaime.
Uguns nelaime Ugunsgrēks. Ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums. Ugunsnelaime.
ugunturība Ugunsizturība.
kapsele Ugunsizturīga kārba glazētu keramikas izstrādājumu apdedzināšanai.
Dzelzs priekškars Ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles.
mufelis Ugunsizturīga vai karstumizturīga kamera vai trauks.
mullīts Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no kausēta kvarca.
šamots Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst, apdedzinot plastisku (piemēram, māla) masu līdz plastiskuma zudumam.
ugunturīgs Ugunsizturīgs.
Uguns krusts Ugunskrusts.
Pērkona (arī uguns) krusts (arī zīme) Ugunskrusts.
Uguns (arī pērkona) krusts (arī zīme) Ugunskrusts.
Uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) Ugunskrusts.
svastika Ugunskrusts.
ugunszīme Ugunskrusts.
gunskurs Ugunskurs.
Ugunsdrošības mūris Ugunsmūris.
Uguns pozīcija Ugunspozīcija.
Uguns pozīcija Ugunspozīcija.
Uguns vēmējs Ugunsvēmējs.
sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes. Šādā veidā gatavots ēdiens.
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes).
Uguns stabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums. Uguns stabs.
salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars.
ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zenītuguns Zenītartilērijas (2) uguns.

guns citās vārdnīcās:

Tēzaurs

guns

MLVV

guns

MEV

guns