Paplašinātā meklēšana

Meklējam aiziet.

Atrasts vārdos (1):

aiziet:1

Atrasts vārdu savienojumos (42):

Atrasts skaidrojumos (137):

izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.). Izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
noturēt Aizkavēt, neļaut aiziet. Panākt, ka atrodas (kādā vietā, arī kādā situācijā).
aizmaldīties Aizklīst, aiziet (par domām, iztēli u. tml.).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku).
aizputeņot Ar puteņiem paiet, aiziet (par laika posmiem).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba. Piešķirt atvaļinājumu.
aizcilpot Ātri aiziet, aizskriet (par cilvēku).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
laisties Bēgt (no kādas vietas). Bez atļaujas aiziet (no kāda pasākuma).
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
Pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
nodegt Degot aiziet bojā.
Sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā. Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
aizvākties Doties prom, aiziet (no kādas vietas ar visām mantām). _imperf._ Vākties prom.
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām). Izkravāties (2).
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
aizgorīties Goroties aiziet. Goroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti). Izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu). Tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā). Aizritēt, aiziet.
aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
nokalst Kalstot aiziet bojā.
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizklīst.
aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bola.
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vaigam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai). Attālums (līdz kādai vietai).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet. _imperf._ Vilkties prom.
ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas). Laukā.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas). Ārā (5).
Parādīt durvis Likt (kādam) aiziet, izraidīt (kādu). Noraidīt (kāda) lūgumu.
izstumt Likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības). Arī izraidīt.
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur). Lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni). Izprasīties.
izlaist Ļaut (cilvēkam) aiziet (no kādas vietas).
aizjozt Ļoti ātri aiziet, aizbraukt.
Aiziet kā (divi) deviņi Ļoti ātri aiziet, aizsteigties.
aizšaut Ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt.
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju. Ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
aizskriet Ļoti straujā gaitā aiziet.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
Izvilkt dzīvību Neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
aizlaist Neaizturot, neaizkavējot, pasīvi izturoties, pieļaut, ka aiziet. _imperf._ Laist prom.
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā). Arī padzīt.
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni). Arī padzīt.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
aizklinkāt Neveiklā, ļodzīgā gaitā aiziet. Neveiklā, ļodzīgā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet. _imperf._ Lāčot prom.
aiztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām aiziet. _imperf._ Tuntuļot prom.
dezertēt Neveikt savus pienākumus, patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no darba, kolektīva u. tml.).
aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
Izdzēst dzīvību Nogalināt (parasti cilvēku). Būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
Nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piemēram, telpu, laukumu, transportlīdzekli), aizejot vai liekot aiziet.
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
Mest laukā (arī ārā) kādu Panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki). Nogalināt, nonāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas). Sagraut, nopostīt.
attriekt Panākt, ka (cilvēks) atkāpjas, aiziet.
Glābt dzīvību Panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
aizbaidīt Panākt, ka aiziet, izvairās. Atsvešināt.
aizbiedēt Panākt, ka aiziet, netuvojas. Atvairīt.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
Nolaist dibenā Panākt, ka panīkst, aiziet bojā (piemēram, kāds pasākums).
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas. Būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā. Izglābt (1).
aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
aizšmaukt Paslepus aiziet, aizbēgt.
aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
Noturēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt. Arī neaiziet bojā.
dezertēt Patvaļīgi aiziet (no savas karaspēka daļas). Izvairīties (no iesaukšanas karadienestā).
aizziņot Paziņot, ka jāaiziet, jāierodas (pie kā, kur).
nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
nobadināties Radinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā. Nobadoties.
Nepaliek ne smakas Saka par to, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
Nāve pārsteidz (kādu) Saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
Nepaliek ne smakas Saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Nosmakt.
aizslapstīties Slapstoties aiziet. Slapstoties nokļūt, nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
aizsteigties Steidzīgi, ātri aiziet. _imperf._ Steigties prom. Steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
aizraidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka (kāds) aiziet. _imperf._ Raidīt prom. Sūtot vai dzenot panākt, ka aiziet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizdzīt, aizsūtīt.
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
novīst Vīstot aiziet bojā.
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.

aiziet citās vārdnīcās:

Tēzaurs

MLVV

MEV